Dalies:

Par ko balsoja diaspora?

Par ko balsoja diaspora?
LETA/ Ieva Leiniša
  • 27. May. 2019

Latvijas vēlētāji, kas šajās Eiropas parlamenta vēlēšanās balsoja ārzemēs – gan iecirkņos, gan pa pastu, vislielāko atbalstu pauduši “Jaunajai Vienotībai”, apvienībai “Attīstībai/Par!”, Nacionālajai apvienībai, un tai cieši seko arī “Progresīvie”.

“Jaunajai Vienotībai” pārliecinošs pārsvars, par to nobalsoja 893 vēlētāji jeb 35,63% no visiem balsotājiem. Otrajā vietā “Attīstībai/Par!”, par šo spēku balsojuši 496 vēlētāji jeb 19,79%. Trešajā vietā Nacionālā apvienība ar 344 balsīm (13,73%), pavisam nedaudz atpaliek “Progresīvie”, par kuriem balsoja 321 vēlētājs jeb 12,81%.

Piektā ir Jaunā konservatīvā partija ar 136 vēlētāju jeb 5,43 % atbalstu, tad seko “Saskaņa” ar 89 vēlētāju atbalstu, kas veido 3,55 %, un Latvijas reģionu apvienība ar 67 balsīm (2,67%) , 62 cilvēki (2,47%) balsojuši par Zaļo un Zemnieku savienību.

Lasītākās ziņas

Par Latvijas Krievu savienību vēlēja 50 vēlētāji (2%), bet “KPV LV” – 18 (0,72%).

Salīdzinot ar kopējiem EP vēlēšanu rezultātiem, balsojumā ārvalstīs daudz augstākā pozīcijā ir “Progresīvie”, kas šajās vēlēšanās nav guvuši nevienu mandātu, savukārt otrā kopumā visvairāk atbalstītā partija “Saskaņa” un Latvijas Krievu savienība, kas kopumā guva 3 mandātus, ārvalstu balsojumā bija nepopulāri politiskie spēki.

Diasporas aktivitāte, balsojot par Latvijas partijām, zema

“Latviesi.com” jau vēstīja, ka šogad pirmo reizi EP vēlēšanās varēja balsot 44 vēlēšanu iecirkņos ārvalstu vēstniecībās, un, kā ierasts, arī pa pastu. Reģistrējušies vēlēšanām bija  3191 Latvijas pilsonis ārvalstīs,  no kuriem reāli nobalsojuši 52,18% jeb 1665 balsstiesīgie. Daļa to darīja pa pastu, iespēju balsot kādā no 44 iecirkņiem izmantoja vien 1655 vēlētāji. Visvairāk balsotāju bija Beļģijā, Apvienotajā karalistē, Zviedrijā un Nīderlandē. Gan balsošanai vēlēšanu iecirknī ārvalstīs  bija jāreģistrējas iepriekš, līdz 7.maijam, arī iespējai  balsot pa pastu bija jāpiesakās iepriekš.

Eksperti portālam "Latviesi.com" skaidro- zemās aktivitātes iemesls ir sarežģītā balsošanas procedūra, kurai jāreģistrējas iepriekš, iespēja balsot par kandidātiem savā mītnes zemē un arī ne pārāk mērķtiecīga diasporas uzrunāšana no politiķu puses.

Kā zemo aktivitāti skaidro "Latviesi.com" lasītāji?

Iveta M.: “Diezgan neparocīga tā padarīšana. Vispirms personīgi jāpiesakās vēstniecībā, ka piedalīsies vēlēšanās, tas, ka mana dzīvesvieta ir te reģistrēta, šoreiz nebija no svara. Un tad, protams, vēlēšanu dienā atkal jādodas uz vēstniecību. Ja dzīvo attālāk, ir neērti.”

Dace R.: “Manuprāt tie, kas gribēja, atrada veidu kā nobalsot. Es braucu gandrīz 500km lai pieplusotu savu balsi kopējā skaitā. Jā! un bija lieliski pavadīta diena Otavā. Un kur nu vēl krāšņās tulpju dobes pilsētā! Brīnišķīgi!”

Dinija D.: “Ar procesu tam visnotaļ maz sakara, kas gribēja, tas nobalsoja, kaut vai pa pastu. Vienkārši daudzi izvēlējās tuvējo vietējo iecirkni ar mītnes zemes kandidātu sarakstu, un tādu ''servisu'' ārpus LV nevar nodrošināt!”

Kristīne M. : “Es pieteicos balsošanai pa pastu, tāpat kā pirms 5 gadiem. Tā bija laba pieredze, un līdz ar to man likās, ka būs pat ļoti ērti. Diemžēl konstatēju, ka mans “vēlēšanu komplekts” atnāca, maigi sakot, pēdējā brīdī ap 20.-tajiem datumiem, kas, manuprāt, galīgi nav solīdi - es pat joprojām nezinu, vai paspēju aizsūtīt (par maksu) savu balsi laikā, lai gan rīkojos uzreiz. Šādi rīkojoties (un es runāju tikai par procesu, nemaz negribu uzsākt sarunu par kvalitāti priekšvēlēšanu kampaņām), vēlētāju aktivitāti palielināt būs grūti.

Rita B.: “Esmu pārliecināta, ka daļa vienkārši vēlēja par tās valsts kandidātiem, kurā pašreiz dzīvo, ņemot vērā, ka šīs tomēr bija Eiroparlamenta vēlēšanas.”

Baiba G.: “Tāpēc ka bija jāreģistrējas, es visu laiku aizmirsu paskatīties kā reģistrēties, kamēr bija par vēlu.”

Ināra P.: “Veselības problēmu dēļ laikā neriģistrējos. Reģistrēties vēlēšanām ir muļķīgi.”

Laine S.: “Nevajag pārspīlēt, nav tur nekā sarežgīta.”

Eva M.: “Būsim atklāti- cik daudzi, ja viņiem ir brīvdiena, vēlas to izniekot, speroties uz Dublinu balsot? Labi, ja ir sava mašīna, bet ja nav? Un ja vēl ir bērni un tos nav kam atstāt pieskatīt un jāved līdzi? Parēķinot visus izdevumus un apstākļus, lai iemestu lapeli urnā? Nope, thanks.

Jurijs: “Informācija jau arī nebija nekāda laicīgi sakārtota! Kad es uzzināju, kā un kur var pieteikties, tad bija par vēlu. Latvijas TV neskatos un tā dara daudzi latvieši! Vajadzēja padomāt un pasniegt konkrētu informāciju vidē, kurā mēs dzīvojam!

Eva I.: “Jo Īrijā cilvēki strādā. Tas ir viens. Tāpat viens trekns iemesls ir, ka šeit nav katrā miestā pa kultūras namam, kur aizskriet nobalsot. Saliekot šo kopā, varam izsecināt, ka nevar visi ņemt brīvu dienu, lai ceļotu uz Dublinu iemest biļetenu urnā.  Savu pilsoņa pienākumu izpildīju, balsojot Saeimas vēlēšanās. Tas bija Newry. Ļoti agri no rīta pirms darba. Šeit vēl kaut kādas reģistrācijas, utt, sasodīti sarežģīti tas viss paliek.”

Santa Z.: “Saemais vēlēšanās uz Limeriku aizbraucu, bet uz Dublinu 3 stundas braukt un atpakaļ.... No, no, no...

Ilze V.: “Mēs trīs cilvēki to izdarījām, bet es gāju vēlēt par Īrijas politiķiem, jo neuzskatu ka mans pienākums ir vēlēt par LV treknajiem politiķiem.”

Andra: “Latvijas deputāti nav spējīgi Eiropas līmenī neko ietekmēt, kamēr tur nekandidēs cilvēki ar spēcīgām juridiskajām un ekonomiskajām zināšanām, kas kā personības ir spējīgi nodibināt personīgus un politiskus kontaktus ar vismaz Francijas, Vācijas pārstāvjiem. Kamēr Latvijas pārstāvjiem nav ne jausmas par lielo Eiropas valstu partiju programmām un viņi nejēdz kaut kādos jautājumos gūt šo partiju atbalstu, ir tiešām pilnīgi vienalga, kurš tur atsēž to laiku. Nobalsojām par Vācijas sarakstiem.

Vēlēšanu rezultāti

No “Jaunās Vienotības” uz EP dosies Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete. Divi mandāti arī “Saskaņai” – Nilam Ušakovam un Andrim Amerikam, pārstāvniecību EP palielina Nacionālā apvienība- Robertam Zīlem pievienosies arī kultūras ministre Dace Melbārde. Pa vienam mandātam “Attīstībai/Par!” un Latvijas Krievu savienībai, attiecīgi EP iekļuvis Ivars Ijabs un Tatjana Ždanoka.

Kopumā šajās vēlēšanās visvairāk plusiņu - 88 959 -  ieguvis Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis no "Jaunās Vienotības", bet visvairāk svītrotais kandidāts ir viņa partijas biedrs Kārlis Šadurskis (24 357 svītrojumi).

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti