Dalies:

Par izglītību, latviešu skoliņām un identitātes sajūtu

Par izglītību, latviešu skoliņām un identitātes sajūtu
  • 01. Mar. 2020

Latviešu valodas aģentūras diasporas projektu koordinatoresAijas Otomeres saruna ar Salliju Benfeldi

Latviešu valodas aģentūra (LVA) ir tiešā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārraudzībā, un tās mērķis ir veicināt latviešu valodas – Latvijas valsts valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas – statusa nostiprināšanu un ilgtspējīgu attīstību.

Protams, latviešu valoda un kultūra ir latviskās identitātes pamats, tāpēc diasporas skolām ir nenovērtējama loma tās veidošanā un stiprināšanā.

Lasītākās ziņas valstī

LVA financējumu no IZM budžeta programmas “Valsts valodas polītika un pārvalde” latviešu nedēļas nogales skolām Eiropā, tajā skaitā arī Gruzijā, Turcijā, Baltkrievijā un Ukrainā, administrē Eiropas Latviešu apvienība (ELA). Savukārt financējumu latviešu nedēļas nogales skolām un vasaras vidusskolām ārpus Eiropas administrē Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA).

2019. gadā 58 diasporas nedēļas nogales skolās un vasaras vidusskolās, kas saņēmušas LVA financējumu, mācījies 2021 bērns (PBLA – 718, ELA – 1303).

ASV pagājušajā gadā darbojušās 19 nedēļas nogales skolas un 2 vasaras vidusskolas, Kanadā – 6 skolas, Austrālijā – 7 skolas un 1 vasaras vidusskola, bet Dienvidafrikas Republikā un Brazīlijā katrā darbojusies 1 skola. Tātad ārpus Eiropas strādājušas 37 skolas.

Eiropā 2019. gadā darbojušās 65 skolas, tajās mācījušies 1800 bērni, no kuŗiem skolu rēgulāri apmeklē 1428 bērni. No 253 skolotājiem, kuŗi darbojas Eiropas skolās, 130 ir pedagoģiskā izglītība.

Kā Latvijas valsts atbalsta diasporu un tās skolas, cik daudz varam tām dot?

Vispirms jāsaka, ka atbildība ir sadalīta vairākām ministrijām. Ir pasākumi, kuŗos atbalstu dejotāju un dziedātāju kopām sniedz Kultūras ministrija, ir Ārlietu ministrija ar saviem konkursu projektiem, kam ar vēstniecību palīdzību vietējās kopienas var iesniegt pieteikumus, tajā skaitā arī pasākumu atbalstam. Savukārt mūsu pārziņā ir izglītība, un kopš 2013. gada šim mērķim paredzētā lielākā financējuma daļa ir LVA. Līdz tam varējām atalgot vien pāris skolotāju Krievijā, kuŗi tur mācīja latviešu valodu izsūtīto un arī 19. gs. beigās izceļojušo pēctečiem. Kopš 2013. gada, kad financējums kļuva lielāks, šis atbalsts ir kļuvis mērķtiecīgāks un ir izveidojusies atbalsta sistēma, kam ir vairāki virzieni: tiešais financējums diasporas skolām, diasporas mācību līdzekļu izstrāde, kā arī diasporas skolotāju izglītošana. Jau pirms 2013. gada ir aizsācies atbalsts arī ārvalstu augstskolu lektorātiem, kuŗos pasniedz latviešu valodu.

Šobrīd prioritāte ir latviešu valodas apguve, bet kādas vēl programmas valsts piedāvā latviešu skoliņām?

Tad jārunā par latviešu nedēļas nogales skolām un latviešu vidusskolām. Eiropas un ASV, kā arī Austrālijas, Kanadas, Brazī- lijas un Dienvidafrikas skolas ievērojami atšķiŗas. Ir vecās trimdas skolas, no kuŗām Eiropā ir divas – Stokholmas un Londonas latviešu skolas – un jaunās diasporas skolas. ASV, Kanada un Austrālija joprojām māca, balstoties uz trimdas laikā iz- strādātajām programmām, vienlaikus gan cenšoties tās modernizēt. Atšķiŗas arī mērķau- ditorija – ne tikai bērni, bet, galvenokārt, bērnu vecāki un viņu motivācija. Amerikā ir gods katru sestdienu vai svētdienu vairākas stundas pavadīt ceļā, lai aizvestu bērnu uz skolu un atpakaļ vai uz sešām nedēļām sūtīt savu bērnu uz vasaras vidusskolu. Savukārt Eiropā bieži vien vecāki skoliņā ir gandrīz vai jāievilina, daudziem joprojām ir emocionāls aizvainojums pret Latvijas valsti.

Protams, to nevar attiecināt uz visiem jaunā emigrācijas viļņa izbraucējiem, tomēr skolu un organizāciju vadītāji ar šo attieksmi bieži vien sastopas. Eiropas skolas nav tik stabilas, tās bieži uzplaukst un ātri noriet. Ar to mums ir jārēķinās, tādēļ atšķiŗas arī financējuma saņemšanas kritēriji. Amerikas, Austrālijas un Kanadas skolu programmās joprojām ir dažādi mācību priekšmeti, atsevišķi tiek mācīta latviešu valoda, ģeografija, vēsture, bet Eiropas skolās šis mācību saturs tiek apgūts integrēti.

Latviešu valoda tiek apgūta, svinot arī tradicionālos latviešu svētkus, ar rokdarbu, dziedāšanas, dejošanas un dažādu citu pasākumu palīdzību. Ap divām trešdaļām skolotāju nav profesionāli pedagogi, tie ir entuziastiski vecāki, kuŗi ir ieinteresēti, lai bērni saglabātu saikni ar Latviju, apjaustu savu kultūru un valodu. Šiem skolotājiem pietrūkst metodisko zināšanu, tāpēc LVA lielu uzmanību velta diasporas skolotāju apmācībai. Katru gadu mūsu kursos Latvijā, kas ilgst trīs dienas, pulcējas ap 50 diasporas skolotāju no visas pasaules. Vēl tiek organizēti semināri arī mītnes zemēs – gan Eiropā, gan Kanadā, Austrālijā un Amerikā. Tie, kuŗi bijuši kursos Latvijā, savas zināšanas nodod tālāk arī pārējiem.

Skolas var saņemt arī valsts financējumu. Mūsu prasība ir, lai nodarbības notiktu vismaz divas reizes mēnesī, tomēr kopā tās tik un tā ir tikai dažas stundas mēnesī. Tāpēc, ja netiek strādāts arī mājās vai netiek izmantotas tālmācības iespējas, latviešu valodu nav iespējams pamatīgi apgūt. Latviešu skolas nodrošina latvisko vidi, kuŗā bērns redz, ka ir arī citi, kas runā latviešu valodā. Ja vecāki vēlas, lai bērns runātu latviski, tad mājās ir jārunā latviešu valodā, kas jaunajai emigrācijai bieži vien nebūt nav pašsaprotami. Vecākiem ir jāskaidro, ka, bērnam kopš dzimšanas dzirdot un runājot divās (vai vairākās) valodās, nebūs grūtības iekļauties mītnes zemes skolās. Esam izveidojuši informatīvus bukletus vecākiem, kur skaidrojam dažādus ar bilingvismu un multilingvismu saistītus jautājumus. Drīzumā iznāks arī buklets vecākiem, kuŗu bērni uzsāk skolas gaitas mītnes zemē.

Katru gadu LVA rīko arī radošo darbu konkursu latviešu bērniem Latvijā un pasaulē, darbi tiek vērtēti, tiek izdots radošo darbu krājums. Un bērnam tas ir liels notikums, ja viņa darbs tiek publicēts grāmatā. Labākie konkursa dalībnieki saņem apbal- vojumus, bet grāmatu ikviens saņem sūtījumā pa pastu. Arī šogad Dzimtās valodas dienā balvas saņēma vairāki bērni no diasporas, kas piedalījās konkursā “Izstāsti man savu sapni”.

Kā var pieteikties financējumam latviešu skoliņām?

Skolām, lai saņemtu financējumu, ir jādarbojas jau vismaz gadu. Līdz šim financējums nav bijis tik liels, lai pietiktu pilnīgi visiem un visam, taču šogad financējums ir būtiski palielinājies: Eiropas skolām ir paredzēti 104 580 eiro, bet skolām ārpus Eiropas – 44 820 eiro. Eiropas skolām financējums ir lielāks, jo tāda ir bijusi PBLA un ELA vienošanās 2013. gadā, kas joprojām ir spēkā: Eiropas skolām no valsts līdzfinancējuma ir paredzēti 70 procenti, bet skolām ārpus Eiropas – 30 procenti. Savukārt no izglītojošajiem pasākumiem paredzētā financējuma 70 procenti ir paredzēti PBLA valstīm (37 800 eiro), bet 30 procenti – ELA (16 200 eiro). Konkursu nolikumi ir publicēti LVA mājaslapā www. valoda.lv, tur pieejamas arī saites uz elektroniskajām pieteikuma anketām. Konkurss Eiropas skolām šogad noslēgsies 2. martā, bet skolām ārpus Eiropas – 16. martā, gaidām pieteikumus! Gan ELA, gan PBLA ir pašiem savas Izglītības padomes, un LVA uztic organizācijām pašām veidot finanču komisijas, protams, iesaistoties šajā darbā. Organizācijas arī administrē līgumus ar skolām.

Kādiem nolūkiem skolas var tērēt saņemto financējumu?

Eiropā tām skolām, kuŗas iesniegušas pieteikumus un atbilst kritērijiem, no piešķirtā financējuma prioritāri tiek kompensēti telpu īres un apdrošināšanas izdevumi. Tālāk skatāmies jau pēc skolēnu skaita un piešķiram līdzekļus, piemēram, mācību līdzekļu un materiālu iegādei, kancelejas precēm, kopēšanai, skenēšanai u.tml. Skolas var iegādāties grāmatas, arī mūzikas instrumentus, var organizēt izglītojošas ekskursijas. Trimdas skolas financējumu izmanto arī skolas telpu remontam, rēķinu apmaksai.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā darbojas diasporas skolās ļoti iecienītā programma „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”. Tā ir Kultūras ministrijas un Latvijas Nacionālās bibliotēkas financēta Bērnu literātūras centra iniciātīva, kas darbojas lasīšanas vei- cināšanas programmā. Žūrija izvēlas gan latviešu, gan ārzemju autoru tulkoto grāmatu komplektus dažādām vecuma grupām. Arī diasporas skolas var piedalīties šajā programmā un saņemt grāmatu komplektus pa pastu.

Pastāstiet, lūdzu, vairāk par mācību līdzekļiem – kā tie top, kā skoliņas pie tiem var tikt.

Mūsu vietnē www.maciunmacies.lv ir sadaļa diasporai, kuŗā mēs ievietojam visus diasporai veidotos darbus. Vietnē ir gan diasporas latviešu valodas programmas dažādiem vecuma posmiem, pārbaudes darbi, gan daudzi un dažādi digitālie mācību materiāli un spēles. Šogad visām diasporas skolām iegādājāmies soma.lv abonementu, kas ir digitālo materiālu resursu krātuve.

Interesants projekts bija pašu diasporas skolotāju veidoti pieredzes materiāli, kuŗus rediģējām un illustrējām, – digitāli ir pieejami gan Stokholmas skolotājas Guntas Neimanes “Spēles un uzdevumi latviešu valodas apguvei”, gan Sanktpēterburgas skolotājas Māras Muktupāvelas “Izzinošas spēles par augiem”, gan ilggadīgas Austrālijas un Amerikas skolotājas Līgas Gēmutes veidota grāmatu sērija „Dēkas”, kā arī citi materiāli. Šie pašu veidotie materiāli bija skolotājiem ļoti būtiski – paš- apziņai un tālākai pieredzes nodošanai. Šobrīd ir pauze, jo apsīcis rakstītgribētāju skaits, bet gan jau atkal drīz atradīsies kāds entuziasts.

Ilgi gaidīts bija pašmācības rīks latviešu valodas apguvei jauniešiem un pieaugušajiem „e-Laipa” (www.elaipa.lv), kam šobrīd jau ir pieejami trīs latviešu valodas apguves līmeņi (A1, A2, B1), sagatavošanā ir B2 līmenis. Ir arī vēl daudz citu materiālu, kas pieejami mūsu vietnē, piemēram, videolekcijas no LVA diasporas skolotāju kursiem – tās īpaši noderēs jaunajiem skolotājiem bez pedagoģiskās izglītības, kas tikko uzsākuši darboties diasporas skolās. Šiem skolotājiem noderīgs būs arī LVA diasporas skolotāju metodikas skolas “PUPA” elektroniskais izdevums, kam katrs numurs ir veltīts mācību procesā nozīmīga temata iepazīšanai, ietverot gan teorētiskās zināšanas, gan praktiskus piemērus.

Intervijā Valsts prezidents Egils Levits sacīja, ka gan Latvijā, gan diasporā ir nepieciešama pilsoniskās izglītības programma, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele intervijā savukārt stāstīja, ka tiesas tiesneši dodas uz skolām un bibliotēkām, lai stāstītu par mūsu valsts konstitucionālo pamatu Satversmi. Viņa sacīja, ka labprāt dotos arī uz vasaras nometnēm Latvijā, lai skaidrotu un stāstītu par to. Kā vērtējat šādu iespēju diasporas bērniem un jauniešiem?

Tas būtu ļoti vērtīgi. It sevišķi tādēļ, ka daudziem diasporas vecākiem ir šī emocionāli saasinātā attieksme pret Latvijas valsti. Valsts izglītības satura centrs (VISC) ir izstrādājis diasporas izglītības vadlīnijas, kas pievēršas arī vēstures jautājumiem.

Vai ir skoliņas, par kuŗām varētu sacīt: tās ir mūsu teicamnieces?

Manuprāt, Amerikas vasaras vidusskola “Gaŗezers” jau ir kļuvusi par kultūrvēsturisku vērtību. Sešas nedēļas, ko jaunieši labprāt velta no sava vasaras brīvlaika, un tā četrus gadus pēc kārtas, tas ir fenomens! Patiesībā jebkuŗa diasporas latviešu skola ir liela vērtība. Eiropā tā noteikti ir Londonas Latviešu skola ar savām senajām tradicijām, kas nesen nosvinēja savu 70 gadu jubileju, tāpat arī Stokholmas Latviešu skola, kam tagad jau ir 66 gadu sena vēsture. Noteikti jāizceļ ir Cīrihes un Bāzeles latviešu skola “Auseklis”, kas vienmēr ir pratusi būt financiāli neatkarīga, kā arī Portadaunas latviešu skola „Zīļuks” Ziemeļīrijā, kuŗā nodarbības notiek katru nedēļu, un tas, pateicoties skolas vadītājas patiesajam entuziasmam. Negribas veidot tādu teicamnieku sarakstu, jo visas skolas darbojas no sirds, ar lielu misijas apziņu. Jāizsaka milzīga pateicība šiem skolotājiem, kuŗi savu brīvo laiku nesavtīgi velta saiknes uzturēšanai ar Latviju, mācot un iedzīvinot latviešu valodu un kultūru savā mītnes zemē.

Autore: Sallija Benfelde

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Laiks" 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti