Dalies:

Par Eiropas Latviešu apvienības atzinumu par likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”

Par Eiropas Latviešu apvienības atzinumu par likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”
  • 03. Aug. 2018

Atsaucoties uz Iekšlietu ministrijas 2018. gada 24. jūlija vēstuli Nr. 1-38/1718, Eiropas
Latviešu apvienība (ELA) sniedz atzinumu par minēto likumprojektu.
 
ELA ieskatā likumprojektā ietvertais priekšlikums paredzēt iespēju personai papildus savai
deklarētajai adresei Latvijā norādīt arī papildu adresi ārvalstīs ir pozitīvi vērtējams. Tas varētu
nelielā apmērā palielināt valstij sasniedzamo personu skaitu, proti, ar personām, kuras uz īsu
laiku atstājušas Latviju (jaunieši – apmaiņas programmu dalībnieki, brīvprātīgā darba veicēji)
vai atrodas regulārā īslaicīgā prombūtnē (sezonālie strādnieki, pētnieki), tomēr saglabājot
pamatu deklarēt savu dzīvesvietu Latvijā
 
Tomēr likumprojekts šābrīža tvērumā tikai ļoti nelielā daļā risina mobilitātes radītos
izaicinājumus diasporas saiknes uzturēšanai ar Latviju un remigrācijas atvieglošanai, kā arī šo
personu reālai sasniedzamībai attiecībās ar valsti.
 
Likumprojekts neparedz iespēju personai, kura pārcēlusies uz dzīvi ārvalstīs (pamata
dzīvesvieta), taču gatavojas atgriezties Latvijā vai ir citādi cieši saistīta ar Latviju, pēc
ārvalstu adreses paziņošanas norādīt arī papildu adresi Latvijā. Likumprojektā nav paredzēts
mainīt šābrīža regulējumu, ka pēc ārvalstu dzīvesvietas paziņošanas tiek dzēsta ne tikai
personas deklarētā adrese, bet arī jebkādas papildu adreses Latvijā; nepastāv iespēja papildu
adresi Latvijā norādīt arī ārvalstīs dzimušiem Latvijas piederīgo bērniem. Par dzīvesvietas
nepaziņošanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu paredzēts naudas sods (APK).
 
Līdz ar to likumprojekts šābrīža tvērumā neskar virkni diasporai būtisku jautājumu praktiskas
un administratīvas saiknes uzturēšanai ar Latviju un atgriešanās sagatavošanai, ko risinātu
papildu jeb t.s. “sekundārās” adreses ieviešana tiem Latvijas piederīgajiem, kuri paziņojuši
par dzīvesvietu ārvalstīs. Saskaņā ar PMLP datiem tikai aptuveni 170 000 no ārvalstīs faktiski
mītošajiem 340-370 000 Latvijas piederīgo ir paziņojuši par savu dzīvesvietu ārvalstīs. Tas
apdraud valsts spēju kvalitatīvi uzturēt saikni ar saviem piederīgajiem, veikt ekonomikas,
izglītības, infrastruktūras un pat valsts drošības reālistisku plānošanu. Fakts, ka cilvēki reti
izvēlas paziņot par ārvalstu dzīvesvietu, ir lielā mērā saistīts tieši ar praktiskajiem
apgrūtinājumiem, kas izriet no deklarētās dzīvesvietas dzēšanas Latvijā.
 
 
Proti, diasporas pārstāvji nav tiesīgi vai ir apgrūtināti veikt virkni saiknes uzturēšanas
pasākumu, kas atgriešanās gadījumā atvieglotu un paātrinātu viņu iekļaušanos Latvijas darba
tirgū, sabiedrībā un piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem.
 
ELA praksē apkopotas sūdzības par prasībām norādīt “deklarēto dzīvesvietu” Latvijā šādiem
nolūkiem: bērna reģistrēšana pirmsskolas izglītības iestāžu rindās un vispārizglītojošās
izglītības iestādēs, kā arī ar to saistīto veselības pārbaužu veikšana un attiecīgu apliecinošu
dokumentu saņemšana; transportlīdzekļu īpašumtiesību reģistrācija, transportlīdzekļa vadītāja
apliecības iegūšana vai maiņa (skatīt Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-664/13, kas
paredz, ka dzīvesvietas deklarācija nevar būt vienīgais veids, kā apliecināt personas pastāvīgu
dzīvi kādā dalībvalstī, īpaši gadījumos, kad cilvēkam ir darba vai personiskas saiknes ar vēl
kādu dalībvalsti), iespējai bērniem apmeklēt ģimenes ārstu, studiju līgumu slēgšanai un
kopmītņu pieteikšanai Latvijā, mājokļu kredītu noformēšanai un apdrošināšanas līgumu
slēgšanai, kā arī starptautiski izmantojamu Latvijas pakalpojumu izmantošanai (mobilo sakaru
operatori u.c.), kopīpašumā esošas zemnieku saimniecības atbalsta pasākumu pieteikšanai u.c.
Latvijas pilsoņi, kam pieder dzimtas mājas Jūrmalā, norādījuši uz apgrūtinājumu, ko
mājvietas uzturēšanai vai dalībai pašvaldību vēlēšanās rada iebraukšanai pašvaldībā noteiktā
maksa, ko piemēro cilvēkiem, kuru deklarētā dzīvesvieta ir citviet. Dzīvesvietas deklarācijas
nosacījums kopš ekonomiskās krīzes un nekustamo īpašumu tirgus burbuļa laikiem tiek
attiecināts arī uz nekustamā īpašuma nodokļa aprēķiniem un uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa
aprēķināšanu nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā, faktiski pielīdzinot diasporas
piederīgos spekulatīvu darījumu veicējiem.
 
Lai novērstu šos administratīvos šķēršļus diasporas saiknes uzturēšanai ar Latviju un
remigrācijas sagatavošanai, diasporas pārstāvjiem būtu jādod iespēja papildus dzīvesvietas
adresei ārvalstīs norādīt vienu papildu adresi Latvijā, kas noteiktu pakalpojumu saņemšanā
tiktu uzskatīta par līdzvērtīgu deklarētajai dzīvesvietas adresei Dzīvesvietas deklarēšanas
likuma izpratnē. Papildu adrese nebūtu pielīdzināma deklarētajai, pirmšķietami nosakot
personas nodokļu rezidenta statusu Latvijā saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”
(“iekšzemes nodokļu maksātājs” – 14. panta 2. daļas 1. punkts) un piemērojot
transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par ārvalstī reģistrēta transportlīdzekļa vadīšanu
Latvijas teritorijā, vēlēšanu apgabalu saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu un Likumu par
tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu, tiesības uz noteiktiem
sociālās apdrošināšanas pabalstiem un valsts pabalstiem un minēto pabalstu izmaksu, saistības
saskaņā ar Militārā dienesta likumu gadījumos, kad paredzēti īpaši noteikumi attiecībā uz
ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem (http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?dateFrom=2018-
05-10&dateTo=2018-05-15&vss&text=&org=142980&area=0&type=0 – kārtība paziņojumu
izsniegšanai un dalībai rezerves karavīru mācībās personām, kas ierodas no ārvalstīm) un
personas paziņošanas adresi Paziņošanas likuma izpratnē.
 
Sekundārās rezidences reģistrācija pieļauta arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā.
Līdz ar to aicinām papildināt likumprojektu un veikt grozījumus citos attiecīgajos
normatīvajos aktos, lai:
 
(1) paredzētu iespēju personām, kuras paziņojušas par dzīvesvietu ārvalstīs Iedzīvotāju
reģistra likuma kārtībā, kā papildu jeb t.s. “sekundāro” adresi sev un saviem
nepilngadīgajiem ģimenes locekļiem norādīt arī adresi Latvijā;
(2) šādā gadījumā papildu jeb t.s. “sekundārajai” adresei noteikt šādu statusu:
 
 
1) tā ir uzskatāma par līdzvērtīgu deklarētajai dzīvesvietas adresei Dzīvesvietas deklarēšanas
likuma izpratnē šādu pakalpojumu sniegšanā:
a) bērna reģistrēšana pirmsskolas un vispārizglītojošās izglītības iestādē, kā arī ar to saistīto
veselības pārbaužu veikšana un attiecīgu apliecinošu dokumentu saņemšana;
b) transportlīdzekļu īpašumtiesību reģistrācija;
c) transportlīdzekļa vadītāja apliecības iegūšana vai maiņa, ja persona vienlaikus apliecina
nolūku pastāvīgi uzturēties Latvijā;
d) veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai Veselības aprūpes finansējuma likumā
noteiktajā apjomā un kārtībā;
e) studiju līgumu slēgšanai ar Latvijas augstākās izglītības iestādēm un citu ar to saistītu
formalitāšu kārtošanai;
f) iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšana par nekustama īpašuma atsavināšanu saskaņā
ar Likuma par iedzīvotāju ienākuma nodokli 9. panta 1. daļas 33. un 34. punktu
g) privāttiesisku līgumu noslēgšanai kredītiestādēs, ar apdrošināšanas vai citiem
pakalpojumu sniedzējiem;
h) tiesības bez maksas iebraukt tās pašvaldības teritorijā, kurā personai pieder nekustamais
īpašums, tostarp dalībai pašvaldību vēlēšanās;
i) tiesības pieteikt kapavietu;
j) citos administratīva rakstura jautājumos valsts un pašvaldību līmenī, izņemot šā panta
trešajā daļā norādītos gadījumus;
 
2) papildu adresi neņem vērā, nosakot personas:
a) nodokļu rezidenta statusuci Latvijā saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14.
panta 2. daļas 1. punktu un piemērojot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par ārvalstī
reģistrēta transportlīdzekļa vadīšanu Latvijas teritorijā;
b) vēlēšanu apgabalu saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu un Likumu par tautas
nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu;
c) tiesības uz noteiktiem sociālās apdrošināšanas pabalstiem un valsts pabalstiem, un minēto
pabalstu izmaksu;
d) saistības saskaņā ar Militārā dienesta likumu gadījumos, kad paredzēti īpaši noteikumi
attiecībā uz ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem ;
e) paziņošanas adresi Paziņošanas likuma izpratnē.
 
Cieņā,
 
Kristaps Grasis
Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdis

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti