Dalies:

Par 13. prezidenta ievēlēšanu neoficiāli visaugstāk vērtē Egila Levita izredzes

  • 07. Feb. 2019
Šovasar 13. Saeimas deputātiem vajadzēs ievēlēt 13. prezidentu valsts vēsturē, turklāt pirmo reizi atklātā balsojumā. Oficiālu kandidātu vēl nav, taču kuluāros virmo īstas kaislības un Saeimas partijām ir notikusi pamatīga viedokļu maiņa. Visaugstāk vērtē Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egula Levita izredzes, vēsta portāls lsm.lv.
 

 

Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kuras agrākais līderis Raimonds Vējonis ir pašreizējais prezidents, visticamāk, liegs savu atbalstu pašreizējam prezidentam.   

Pirms gandrīz četriem gadiem Valsts prezidenta ievēlēšanu aizklātā balsojumā izšķīra “Vienotības” atbalsts Raimonda Vējoņa kandidatūrai. Tagad situācija mainījusies, un “Jaunā Vienotība”, visticamāk, vairs nav gatava atbalstīt Vējoni, tāpat kā Zaļo un Zemnieku savienība.

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis norādīja, ka gadījumā, ja koalīcija, kurai ir 61 balss parlamentā, vēlas vienoties par savu kandidātu,  būtu diezgan utopiski virzīt cilvēki, skaidri zinot, ka nebūs viņam nebūs nepieciešama atbalsta.

Latvijas Televīzijai zināms, ka Vējonis šonedēļ individuāli ticies ar frakciju vadītājiem un pieskāries arī jautājumam par viņa pārvēlēšanu. Atklāti pie kameras partiju pārstāvji nav gatavi komentēt tikšanos, vien atzīst, ka jautājums pārrunāts.

Nacionālā apvienība (NA) neslēpj, ka prezidenta amatam virzīs Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu.

Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars atzina, ka NA neredz iespēju atbalstīt Vējoņa pārvēlēšanu, jo uzskata, ka ir iespējams atrast piemērotāku kandidātu.

Pēc divām nedēļām par kritērijiem, izvēloties augstāko amatpersonu, lems valdību veidojošās partijas.

“Mēģināsim to atrisināt kopīgi,” sacīja partijas “Jaunā Vienotība” Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis.

 “KPV LV” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs atzina, ka viegli nebūs, jo viņu frakcija ir sašķelta un vienprātības frakcijā nebūs.

Savukārt “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts sacīja, ka par kādu konkrētu kandidātu frakcijai lēmuma pagaidām nav.

Opozīcijā esošā “Saskaņa”, kuras pārstāvji arī atbalstīja Vējoņa ievēlēšanu, neslēpj, ka nav gatavi atbalstīt viņa pārvēlēšanu.

“Mums nepatīk cilvēki, kuri atbalsta sarkano līniju politiku, ja reiz partijai, kura ieguva lielāko atbalstu [vēlēšanās] netika uzticēts veidot valdību, tas nozīmē, ka prezidents piedalās sarkano līniju politikā,” sacīja vēlēšanās visvairāk vietu ieguvušās un opozīcijā atstātās partijas “Saskaņa” deputāts Valērijs Agešins.

Šobrīd neoficiāli kuluāros visaugstāk tiek vērtētas Egila Levita izredzes tikt ievēlētam prezidenta amatā.

Viņu amatā varētu atbalstīt “Attīstībai/Par!”, ja vien varētu saņemt eirokomisāra amatu savam kandidātam.

KONTEKSTS:

Pašreizējā Valsts prezidenta pilnvaras beigsies 7. jūlijā, un Saeimā jau ierasta prakse jauno Valsts prezidentu izvēlēties maija beigās – jūnija sākumā. Līdz ar to Valsts prezidenta un Eiroparlamenta vēlēšanas šogad notiks gandrīz vienlaicīgi.  

Šogad Valsts prezidenta vēlēšanās sagaidāmas vairākas būtiskas izmaiņas. Pirmkārt, ievēlēšana notiks atklāti. Šobrīd „Jaunās Vienotības” deputāti virza Saeimā jaunu likumprojektu, lai pagarinātu laika posmu starp prezidenta kandidātu izvirzīšanu un balsojumu par šiem kandidātiem Saeimas sēdē.

Iepriekš Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) skaidri nepauda atbalstu pašu iepriekš virzītā Valsts prezidenta Vējoņa pārvēlēšanai, bet premjers Māris Kučinskis (ZZS) pērnā gada rudenī dažas dienas pirms parlamenta vēlēšanām paziņoja, ka “mēs atbalstām”  Vējoni otrajam termiņam.

Avots: LSM.lv
Foto: LETA

Lasītākās ziņas valstī

Citas ziņas

Citas ziņas pasaulē