Dalies:

«Panikā nekrītam» - Itālijas latvieši par Covid-19

«Panikā nekrītam» - Itālijas latvieši par Covid-19
CC0 licence
  • 27. Feb. 2020

“Termometrs un konservi mājās ir”, “ja būs lemts ķieģelis, tad vīruss neķers”, – Itālijā mītošie latvieši lielākoties situāciju valstī uztver mierīgi un pat ar humoru, jo paši teic – nevar taču cilvēks bezgalīgi uztraukties, vēsta LSM.LV. Turklāt, izvērtējot situāciju ar rāmu prātu, kļūst skaidrs, ka tā nav nekāda “zombiju apokalipse”, kaut valdības kontroles mehānismi saistībā ar koronavīrusa izplatības ierobežošanu ir strikti un nereti arī – haotiski un pat absurdi, bet Itālijas mediji mudž no emocionāli eskalētiem ziņojumiem, kuru jūrā nogrimst zinātniskie skaidrojumi. 

Latviete Liene Zagante dzīvo Milānas centrā, bet Milāna savukārt ir Lombardijas provincē, kur ir augstākais saslimušo skaits Itālijā. Viņai ikdienas dzīvē vienīgās izmaiņas ir tādas, ka šobrīd spiesta strādāt no mājām un netiek arī uz sporta zāli, jo tā ir slēgta.

“Uz ielām ir mazāk cilvēku, bet tas ir tāpēc, ka daudzi strādā no mājām. Turklāt nav jau īsti, kur iet, jo principā viss ir slēgts – skolas, muzeji, sporta zāles, krodziņi, baznīcas, arī pasākumi nenotiek,” stāsta Liene.

Lasītākās ziņas valstī

Liene atzīst, ka masu medijos ir teju tikai ziņas par koronavīrusu, un tas kļūst apnicīgi un nogurdinoši, turklāt daudzi sabiedriskie darbinieki un politiķi uz šīs situācijas rēķina mēģina sev “spodrināt spalvas”, un nereti valda populisms.

Ik pa laikam parādoties pamatots speciālistu viedoklis, bet tas noslīkst emocionāli iekrāsoto ziņu fonā. “Televīzijā arī rāda panikas māktus cilvēkus, bet manā draugu, paziņu, darbabiedru vidū tādu nav. Čatiņos iet joki uz riņķi. Cilvēks nevar visu laiku uztraukties un stresot, pat nezinot, par ko. Mums te ir savs čatiņš arī latviešiem, pamaināmies ar kādiem zinātniskākiem rakstiem, bet lūdzam viens otram nesūtīt šausmu bildes. Pat tie tukšie veikalu plaukti – nu, tie ir uz brīdi, pēc tam tiek piepildīti, nekāds bads nedraud. Protams, ir arī saprātīgi lēmumi, piemēram, karantīna dzemdību namos. Riska grupas – bēbīši, veci un slimi cilvēki, ir īpaši jāsargā, bet man liekas, jaunam, veselam cilvēkam nebūtu no šīs lietas jāmirst un nevajag šausmīgi satraukties. Man termometrs ir, konservi ir, klepus tabletes ir, ja nu kas. Vienīgais, ko es negribētu – ja esmu nēsātājs, izplatīt to tālāk. Martā bija paredzēts lidot uz Latviju, paskatīšos, kā viss attīstās, un domāšu, vai braukt pie saviem vecākiem vai atlikt uz vēlāku laiku,” saka Liene.

Liene izmanto izdevību un dodas Milānas ielās, kas ir nedaudz tukšākas, nekā parasti un tāpēc ļauj izbaudīt pastaigas. Uz ielas biežāk redzami žurnālisti, kas intervē gājējus, ir vairāk cilvēku ar respiratoriem un aptiekās netrūkst pircēju, bet citādāk viss esot kā parasti.

Vietējie itāļi reaģē, kā kurš – citi izpērk dezinfekcijas līdzekļus, cits lieto aizsargmasku, vēl kāds tīri simboliski ietinas šallē. Krasi audzis pieprasījums pēc dažāda veida dezinfekcijas līdzekļiem. Ļaudis, baidoties no izolēšanas, palielinātos daudzumos iepērk laika izturīgu pārtiku – konservus, makaronus. 

“Arī es tā tīri aiz inerces nopirku kādus pāris konservus vairāk!” Liene smejas. Intereses pēc arī iemetusi aci citu iepirkumu ratiņos, kas nu kuram šķitis svarīgs.

Piemēram, kungs rindā aiz Lienes par labāko līdzekli aizsardzībai un moža gara uzturēšanu acīmredzot atzinis vīnu – ratiņos gozējās 12 rozā vīna pudeles.

Svaigs gaiss, zāļu tēja 

Interesanti, ka vīruss mainījis tradicionālos itāļu sasveicināšanās paradumus, kas izpaužas kā sirsnīga apkampšanās un samutēšanās. Nu daudzi kļuvuši atturīgāki un bučas dot un saņemt nemetas, pamanījusi Itālijas latviete Ilze Atardo, kas dzīvo Pinerolo, Pjemontas reģionā, 30 kilometrus no Turīnas.

“Mums tepat netālu vienai ģimenei, kas nesen no Ķīnas pārradās, konstatēja saslimšanu, bet veiksmīgi atklāja, ielika karantīnā, un citu gadījumu te nav,” saka Ilze, kura pati patur rāmu garu un prātu, pārfrazē veco teicienu un saka – ja lemts ķieģelim uz galvas uzkrist, tad nekāds vīruss neparaus.

Ilzes vīrs Džuzepe, kas ir ugunsdzēsēju priekšnieks un kopā ar citu atbildīgo dienestu vadītājiem bijis uz reģiona lielsapulci, gan uztraucoties, it īpaši, kad viņa sieva tikko ar četriem vilcieniem mērojusi garo ceļu uz Boloņu un no Boloņas, kas ved cauri arī apgabaliem, kur konstatēti saslimšanas gadījumi. Ilze tik atmetusi ar roku un vīram profilaksei iebarojusi zāļu tēju ar balzamu.

“Varbūt mēs kā latvieši, kuriem iesnas un klepus, visādi tāda veida vīrusi ir teju ikdiena, esam norūdītāki gan fiziski, gan mentāli un īpaši to galvā neņemam. Es pati arī neesmu no vārgajiem slimotājiem, man reti kas pieķeras. Nu, pat ja pieķeras vai pieķersies arī šis – nu, pagulēšu mājās, padzeršu tējas. Ikdienā kāpēc par to lieki uztraukties? Biežāk mazgā rokas un uztaisi tādu kārtīgāku pavasara tīrīšanu, lai putekļu mazāk, vairāk ej svaigā gaisā un neķer kreņķi!”

Ilze gan saka, ka pirmā panika ir pāri un cilvēki sāk vairāk domāt ar savu galvu:

“Cilvēks pierod pie visa, pat pie kara. Un arī pie šīs situācijas. Pēc pirmajām paniskajām dienām nu jau ir kļuvis daudz mierīgāk. Viņai tikai žēl Itālijā dzīvojošo ķīniešu, no kuriem dažus arī pazīst – ķīnieši ir bēdīgi, jo cilvēki sākuši viņiem mest līkumu, lai gan viņi ir vietējie iedzīvotāji, nevis tikko atbraukuši no Ķīnas. Daudziem ir kaut kāda aizsargreakcija un izvairās, it kā tie nabaga ķīnieši būtu lepras slimnieki!”

Toties, neraugoties uz brīžiem haotiskajiem piesardzības pasākumiem, Ilze ir priecīga, ka izskatās – Itālija var tikt galā ar krīzes situācijām, arī daudz nopietnākām: “Cepuri nost! Ja šo uztver kā mēģinājumu kam iespējami nopietnam… Sirds diezgan mierīga, Itālija ir gatava.”

Ārste lūdz saglabāt mieru un skaidro saprātu

“Tikai lūdzu, lūdzu, nevairojiet masu histēriju!” teju pirmais teikums, ko sarunā saka latviešu ārste Vita Začesta, kas šobrīd dzīvo pie pašas Itālijas robežas Šveicē, Vakallo ciematiņā. Viņa ir no tiem, kas pilnībā pievienojas Milānas kolēģa Jāņa Vētras viedoklim.

“Vakar Itālijas avīzēs vieni vienīgi kliedzoši virsraksti… Nu, kam no tā ir labāk? “ retoriski vaicā Vita. “Ziņas par to, ka “veikalu plaukti ir iztukšoti” nekādā veidā neierobežo vīrusa izplatību vai nepalīdz ar to cīnīties, turklāt plaukti nemaz nav pilnībā izpirkti un tiek regulāri atkal piepildīti. Protams, Itālijā noskaņojums ir tāds, ka visi un visur par to runā, cilvēki ir noguruši no šīm nepārtrauktajām spamveidīgajām, uzpūstajām ziņām. Es aicinu paskatīties uz skaitļiem un neņemt galvā skaļus virsrakstus.”

Itālijā šobrīd konstatēts visvairāk koronavīrusu jeb “Covid-19” pacientu Eiropā – šorīt tas sasniedza 320, bet skaits mainās katru stundu. Tomēr Vita uzsver – tāds skaits būtu šokējošs ciematam ar, teiksim, 1000 iedzīvotājiem, bet Itālijā ir 60 miljoni iedzīvotāju. Salīdzinājumam – kopumā šajā sezonā  (kopš oktobra) Itālijā reģistrēti  5 632 000 saaukstēšanās (elpceļu infekcijas ar klepu, iesnām un iespējamu drudzi) gadījumu! No koronavīrusa komplikācijām Itālijā šobrīd miruši 11 pacienti, bet atkal – tie visi bija ļaudis jau visai krietnos gados un ar jau esošām hroniskām saslimšanām. Salīdzinājumam – no gripas ir 33 mirušie.

“Latvijā šobrīd ir trauksme – varbūt slēgt robežas, varbūt atcelt tiešos reisus… Mīļie cilvēki, paskatieties, kas notiek ar gripu Latvijā! Atbilstoši datiem, tie 2020. gada 7. nedēļā ir statistiski vidēji 64,3 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Un cik ir 320 pret 60 miljoniem?! Un cik no tiem, kas kliedz “slēdzam robežas!”, ir vakcinējušies pret gripu?” ārste dusmojas.

“Koronavīruss izplatās, un viņš sasniegs arī Latviju, par to nav nekādu šaubu. Varbūt jau ir tur.

 Saprātīgi vispārīgie preventīvie pasākumi ir jāievēro, vairāk jāuzmanās riska grupām cilvēkiem, jāparūpējas par imunitātes nostiprināšanu un higiēnu gluži tāpat kā, piemēram, gripas laikā – mazgājam rokas, vēdinām telpas. Bet nu paņemam atkal kalkulatoru un paskatāmies, cik liela ir mirstība no koronavīrusa, cik no tiem ir vecumā līdz 50 gadiem. Kāpēc Itālijā tik daudz pacientu? Jo viņi meklē, un, kas meklē, tas atrod – līdz vakardienai Itālijā bija veikti 8600 izmeklējumi, kuru laikā atrada šos 320 pacientus.

Šveicē līdz vakardienai bija veikti 300 izmeklējumi un atklāts viens pacients. Jo vairāk meklē, jo vairāk atrod.

Pilnu rakstu lasiet LSM.LV

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti