Dalies:

Pārdomas pēc ALAs 68. kongresa Denverā

Pārdomas pēc ALAs 68. kongresa Denverā
Taira Zoldnere
  • 18. May. 2019

Pēc kongresa lūdzu ALAs Izpilddirektori Marisu Gudro dalīties iespaidos par kongresu un ALAs nākotnes plāniem. Paldies par nopietnām un izvērstām pārdomām no ALAs administrācijas viedokļa! Taira Zoldnere

Par diasporas saliedētību

Pēdējos gados attīstījusies ļoti laba sadarbība starp dažādām diasporas paaudzēm – to varēja pamanīt, gan apskatot kongresa delegātu, gan ALA valdes sastāvu. Šobrīd latviešu sabiedrībā ASV aktīvi piedalās latvieši ar dažādām pieredzēm – dažādas paaudzes, arī ar dažāda līmeņa valodas prasmēm: ir tie, kam latviešu ir dzimtā valoda, kam tā ir otrā valoda, un tie, kas latviešu valodu nav nekad mācījušies, vai ieprecējušies latviešu ģimenē. Latviešu sabiedrībā aktīvi ir tautieši, kam vecāki vai vecvecāki dzimuši Latvijā, gan tie, kas paši piedzimuši Latvijā; tie, kas šeit ASV paliks uz mūžu, tie, kas atgriezīsies.

Lasītākās ziņas valstī

Pagājušajā darbības gadā – Latvijas Simtgadē – redzējām, ka neatkarīgi no dažādām pieredzēm, mēs visi gribējām svinēt mūsu kopīgo kultūru un atradām veidu, kā to darīt. Domāju, Simtgades atzīmēšanas gadā izveidojās arī jaunas saites starp diasporas latviešiem ar dažādām pieredzēm, un ka šī sadarbība turpināsies vēl nākotnē. ALA un vietējās latviešu organizācijas noteikti ņems vērā to, kuŗi pagājušajā gadā bija veiksmīgākie, labāk apmeklētie pasākumi un centīsies arī turpmāk ar līdzīgiem projektiem uzrunāt pēc iespējas plašāku publiku.

Par valdības pārstāvju darbu kongresā

Ļoti nozīmīgi, ka šogad, kad stājās spēkā Diasporas likums, uz ALA kongresu ieradās liels skaits Latvijas valdības pārstāvju – no Ārlietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes ministrijām, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras. Dzirdējām par daudzajām iespējām, kā savā starpā sadarboties pasaules latviešiem, šogad īpaši uzsverot sadarbību uzņēmējdarbībā un zinātnes laukā. Tām ministrijām, kuŗas uz kongresu atsūtīja savus pārstāvjus, domāju, bija laba iespēja iepazīt vairākus Amerikas latviešu sabiedrības vadītājus, saprast mūsu darbu un prioritātes.

Par palīdzību Latvijai

Dažreiz šāda fraze “palīdzība Latvijai” liek cilvēkiem samulst, jo rada iespaidu, ka ārzemēs dzīvojošie latvieši domā, ka zina labāk un dod Latvijai vairāk nekā tās pastāvīgie iedzīvotāji.Tā,protams, nav, bet kopš ALAs dibināšanas 1951. gadā, viens no mūsu sabiedriskās darbības virzieniem vienmēr ir bijis palīdzēt Latvijai un mūsu tautai, kas mums devusi kultūru un valodu. Vairākus gadus vistiešākais veids, kā esam palīdzējuši Latvijai, ir caur nozares “Sadarbība ar Latviju” darbību. Tās ietvaros ALA biedri ar saviem ziedojumiem atbalsta trūcīgas ģimenes Latvijā. Mūsu atbalsts Latvijai ir arī polītisks – caur organizētām akcijām, lai iegūtu ASV kongresmeņu atbalstu Baltijas valstīm un tās drošībai. Skatoties ALA 68. kongresa rezolūcijās, skaidrs, ka mūsdienās palīdzība Latvijai un sadarbība ar Latviju tiek paplašināta. Divi piemēri: ALA valdei uzdots sadarboties ar Latvijas Ekonomikas ministriju un Amerikas latviešu tirdzniecības kameru (LACC), lai nodrošinātu, ka mūsu darbībā tiek arī padomāts par ekonomiskās sadarbības jautājumiem; tāpat valdei uzdots izplatīt Izglītības un zinātnes ministrijas informāciju par sadarbības iespējām, lai veicinātu latviešu izcelsmes zinātnieku un pētnieku tīkla veidošanu. Mūsdienu globālajā pasaulē, kad latvieši no Latvijas var brīvi ceļot uz ASV un mēs uz Latviju, netrūkst ne veidu, ne jomu, kā mēs varam sadarboties, lai daudz ko paveiktu Latvijas valsts un tautas labā.

Par ALA biedru organizācijām

Vairākus gadus ALA novērojusi, ka biedru skaits, ņemot vērā paaudžu maiņu un sabiedrības attieksmi pret apvienošanos organizācijās, samazinās – līdzīgi, kā tas ir lielākajā daļā sabiedrisku organizāciju. Tomēr mēs nekad neatkāpsimies no mūsu centieniem piesaistīt vēl Amerikas latviešus mūsu apvienībai, kas padarīs to tikai spēcīgāku. Mēs domājam arī par to, kā varam visefektīvāk pilnvarot tos biedrus, kas mums jau ir. Līdz ar to ALA valde un kongress uzskata, ka nepieciešams pārskatīt apvienības statūtus un saprast, vai ir jāsamazina ALA biedru skaits biedru organizācijās, kas nepieciešams, lai sūtītu delegātu ar balsstiesībām uz gadskārtējo kongresu. Mums jāatrod veids, kā visdemokrātiskāk iesaistīt diasporas latviešus mūsu darbībā, uzrunājot cilvēkus pat vismazākajos latviešu centros. Mums jāmeklē iespējas paplašināt kongresa delegātu skaitu, jo ir skaidrs – jo plašāk kongresā būs pārstāvētas vietējās organizācijas, jo radošāks būs kongresa darbs un mēs kopā vairāk paveiksim Latvijas un latviešu sabiedrības labā.

Maris Gudrā, ALAs izpilddirektore 
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti