Dalies:

Kičeneras-Vaterlo latvieši stāda ozolu Latvijas simtgadei

Kičeneras-Vaterlo latvieši stāda ozolu Latvijas simtgadei
Latvija Amerikā
  • 29. Jun. 2019

2019. gada 15. jūnijā Rockway Gardens, Kičenerā Ontario tika atklāts un iesvētīts purva baltais ozols (Quercus bicolor) par godu Latvijas Republikas neatkarības 100. gadadienai. Kičeneras-Vaterlo latviešu kopienas rīkotajā pasākumā piedalījās Latvijas vēstnieks Kanadā Kārlis Eihenbaums un viņa dzīvesbiedre Ināra, Kičeneras pilsētas padomes locekle Debbie Chapman un Kičeneras Conestoga MP Harold Albrecht un viņa dzīvesbiedre Darlene, kā arī Daugavas Vanagu Kanadā priekšsēde Gunta Reynolde un latviešu kopienas locekļi un draugi.

Alīde Forstmane ievadīja koka atklāšanas ceremoniju ar īsu uzrunu, pēc kuŗas klātesošos uzrunāja vēstnieks Kārlis Eihenbaums un Kičeneras pilsētas domes locekle Debbie Chapman, kura arī Kičeneras pilsētas galvas Berry Vrabanovic vārdā pasniedza pilsētas sertifikātu Kičeneras latviešu saimei. Sekoja lentes griešana, kuru kopīgi izpildīja vēstnieks un pilsētas pārstāve. Ceremoniju beidza Federālā parlamenta pārstāvis Harold Albrecht, īsi uzrunājot klātesošos, kā arī svētot koku, lai tas būtu skaists devums vietēji  un lai svētītu Latvijas iedzīvotājus un tās vadītājus. Sekoja uzkodas ar glāzi šampanieša Rockway Golf Klubā.

Lasītākās ziņas valstī

Latvijas oficiālā 100. dzimšanas diena bija 2018. gada 18. novembrī  datumā, kas iezīmēja nozīmīgu pavērsienu Baltijas valstij, kuŗas cīņu par neatkarību gandrīz 50 gadus aizēnoja Padomju Savienības okupācija. Šī cīņa sākās 1940. gada jūnijā; kamēr pārējā Rietumu pasaules degpunktā bija Parīzes krišana, tikmēr padomju valdība apsūdzēja trīs Baltijas valstis (Lietuvu, Latviju un Igauniju) par sazvērestību pret Padomju Savienību, pieprasot, lai tās izveidotu PSRS apstiprinātas valdības  strīdīgs jautājums, jo divu dienu laikā padomju kaŗaspēks iebruka visās trijās valstīs un pārņēma valsts kontroli. Viņi neizšķērdēja laiku, nosakot labi organizētus plānus, lai dekonstruētu Baltijas valstu valdības un varas struktūras; nākamais gads kļuva par terora gadu.

Šausmīgākais mēģinājums, lai izskaustu jebkādas nākotnes cerības uz Latvijas neatkarību no Padomju Savienības, notika 1941. gada 14. jūnija naktī. Gadu veidoti bija potenciālie "Padomju Savienības ienaidnieku” saraksti, kas ieskaitīja ikvienu, kas bija saistīts ar valsts vai pašvaldības, militārās, izglītības un kultūras organizācijām.  15,500 latvieši vienā naktī tika nosūtīti uz smagām darba nometnēm PSRS iekšējos reģionos. Visas ģimenes tika arestētas, neskatoties uz veciem cilvēkiem, slimniekiem, bērniem, zīdaiņiem. Vīrieši tika atdalīti no sievietēm un bērniem, un viņi tika nosūtīti uz dažādām nometnēm. Ceļojums bija nāvessods dažiem, un apstākļi nometnēs bija ārkārtīgi necilvēcīgi. Ierobežotas pārtikas devas, smags darbs un nepanesams aukstums, kad ziema nāca, nozīmēja, ka ļoti maz deportēto izdzīvoja ieslodzījumā. Nākamajā dienā laikraksti klusēja par šo jautājumu, ko cenzēja valdība. Tuviniekiem nebija iespējas uzzināt savu apcietināto ģimenes locekļu likteni un viņi baidījās runāt ar saviem kaimiņiem par to, lai viņi arī netiktu sodīti. Tagad 14. jūnijs ir atceres diena Latvijā; un to ik gadu piemin arī Toronto.

Simtiem tūkstošu latviešu vai nu aizbēga, vai tika piespiedu kārtā evakuēti uz citām Eiropas daļām. Pēc kara šīs “pārvietotās personas” nonāca pagaidu bēgļu nometnēs, kas nespēja atgriezties dzimtenē sakarā ar tās uzņemšanu PSRS komūnistiskajā režīmā, gaidot pārcelšanos citās pieņemošajās valstīs  galvenokārt ASV, Lielbritānijā, Austrālijā un mūsu Kanadā.

Kanadā dzīvo liels skaits latviešu izcelsmes cilvēku, no kuŗiem lielākā daļa ieradās 1940. gadu beigās un 1950. gadu sākumā pēc Otra pasaules kaŗa un tai sekojošās padomju okupācijas. No tiem apmēram 200- 300 nonāca Kičenerā- Vaterlo un tās apkaimē. Lielāka daļa aizgājuši mūžībā vai pārvākušies uz citām vietām. Šodien palicis tik mazs pulciņš.

Latvija kā relatīvi maza Ziemeļeiropas valsts, kuŗas lielums 64,589 kvadrātkilometri un iedzīvotāji 1,95 miljons, ar stratēģisku atrašanās vietu pie Baltijas jūras visā vēsturē ir bijusi pakļauta ārvalstu iebrukumiem un vairāku lielāko kaimiņvalstu valdībām. Neskatoties uz to un neskatoties uz daudziem tīšiem mēģinājumiem asimilēt tās iedzīvotājus, ir dominējusi latviešu valoda un kultūra  drosmīgi rezonējošs fakts, atzīmējot tās kā suverēnas tautas simtgadi. 

Pateicamies par Barbaras Morgene  (Kitchener Horticultural Society) palīdzību koku izvēlē un novietojumā. Purva ozols ir izturīgs un ilgmūžīgs cietkoks, kas ir ieguvis populāritāti ainavu veidošanā. 

Latviju mīlēt mums palīdz varenie ozoli, jo viņi ir mūsu simboli, viņi ir mūsu iedvesmas un spēka devēji – mūsu spēkozoli! 
 

Kuplis auga ozoliņš

Saules takas maliņā.

Tur saulīte jostu kāra,

Ik rītiņu uzlēkdama.

Autores: Rachelle Paige Leclaire un Alīde Forstmane
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti