Dalies:

Ojārs Celle: 2020. gadā ieejot

Ojārs Celle: 2020. gadā ieejot
  • 11. Jan. 2020

Mūsu valsti, mūsu Latviju vada divi rietumnieciski noskaņoti vīri – Valsts prezidents Egils Levits un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Taču smagais latviešu tautas un valsts vezums, kas viņiem jāvelk, ir raibu raibais. Tajā atradīsim visu problēmu mantojumu no iepriekšējiem gadiem. Dažbrīd šķiet, ka šis vezums kļūst vieglāks, ka visām grūtībām rodas risinājumi un rodas cerības uz labāku nākotni, bet pa vidu netrūkst paklupienu, kas liek atcerēties, ka daudzas lietas ir grūti maināmas.

Kas ir visgrūtāk atrisināms? Vai tie ir tautas veselības jautājumi, kuŗu labām atbildēm un atrisinājumiem vēl vienmēr pietrūkst līdzekļu, vai tās ir saimnieciskas dabas problēmas, kuŗu priekšā pašreiz netiekam līdzi Igaunijai un Lietuvai, vai tā ir tautas izglītība, kuŗā netiek pienācīgi atalgoti skolotāji un dažkārt klibo skolēnu sekmju līmenis salīdzinājumā ar citām pasaules tautām? Nepacietību izraisa lēni augošais tautas labklājības līmenis, gausais algu pieaugums. Šķiet, ka piestājusies ir nesenā steiga pamest valsti un meklēt labāku dzīvi citur pasaulē – bagāto rietumvalstu vilinājums. Kaut arī Latvijā tagad atgriežas daudzi, kam pasaulē labi veicies, bet pietrūkusi Latvija un draudējusi bērnu pārtautošanās, izglītojoties svešā valodā, lielā aizbraucēju daļa paliks tur un būs mūsu valstij zuduši. Un tas liek domāt par tautas demografisko situāciju: kur radīsies tie, kas valsti pametušos atvietos?

Jau tagad Latvijā ir darba roku trūkums, draud arī tautas novecošanās. Demografiskā bedrē grimst ne viena vien Eiropas tauta, it se- višķi tās austrumu galā. Latviešu skaits Latvijā nupat ir noslīdējis zem 1,2 miljoniem. Taču vēl ātrāk dilst cittautiešu kopienas, un tāpēc nacionālais sastāvs valstī turpina lēni uzlaboties, kaut tas joprojām ir tālu no 1935. gada skaitļiem, kad no kaŗa posta Latvija bija atkopusies pēc neatkarības iegūšanas un valsts sakārtošanas.

Lasītākās ziņas valstī

Kur 2020. gadā visām pieminētajām un nepieminētajām problēmām radīsies atrisinājumi? Vai vietā ir liela žēlošanās, ja dzīvojam Eiropas Savienībā, kas Latviju financiāli un morāli atbalsta? Visas iespējas taču ir mūsu pašu rokās. Esam labi izglītota, profesionāli spēcīga un spējīga sabiedrība, sagatavota lieliem darbiem, grūtiem uzdevumiem un labām sekmēm. Ja piestrādāsim, 2020. gads būs labāks.

Gadu mijā pasaule atrodas pārmaiņu stāvoklī. Milzīgs straujais progress interneta un informācijas laukā ir ietekmējis dzīvi pasaulē. Esam ierauti pārmaiņu un notikumu plūsmā, kas aptveŗ visu planētu. Katram ir iespējas šajā burzmā pašam iesaistīties un joņot līdzi. It sevišķi šīs iespējas iesaista jaunatni un bērnus. Tāpēc dzīvē ir pazudis līdzšinējais rāmums, kuŗā katrs dzīvojām savu dzīvi daudz mierīgāk un sakarīgāk. Pieaugošās iespējas ceļot, viegli un ātri pārvietoties, ir izraisījis arī cilvēku meklējumus mainīt līdzšinējo dzīvē pret kaut ko labāku, mainot dzīves vietu uz citu valsti vai kontinentu. Tas ir izraisījis atļautas un neatļautas dzīves vietas maiņas miljoniem cilvēku. ASV un Eiropa ir galvenie pievilcības mezgli, kuŗos nokļūt tiecas ļaudis no zemas labklājības zemēm. It sevišķi kustīga ir jaunatne.

Pie tam daudzās vietās pasaulē izraisījušies konflikti ir noveduši pie brutāliem, postošiem kaŗiem, kuŗu rezultātā bēgļu masas sagādā jaunas grūtības tuviem un tāliem kaimiņiem. Tam visam pāri veļas milzīgs technoloģijas attīstības vilnis, kas steigā pārkārto pasauli, ievieš jaunas iespējas, izraisa pārmaiņas cilvēku dzīvesveidā. Milzīgais vairošanās vilnis, kas gadu simta gaitā ir četras reizes palielinājis pasaules iedzīvotāju skaitu, ir novedis pie pārapdzīvotības, radījis lielu skaitu lielpilsētu ar daudziem miljoniem iedzīvotāju. Krasi ir pieņēmusies saspiestība, dzīves telpas sašaurināšanās un dzīves kvalitātes kritums. Visam pāri veļas globālās sasilšanas process, kas jau nākošās paaudzes laikā izraisīs strauju okeāna ūdenslīmeņa celšanos un piekrastes iedzīvotāju masu bēgšanu uz sausākām vietām. Mēs vēl nevaram aptvert to postu, ko sasilšanas process draud izraisīt.

Taču 2020. gads vēl nebūs tik šausminošs. Eiropa no tā vēl lielas briesmas nejutīs. Dzīve ir nostabilizējusies, kaut nemitīgi Eiropas bagātākajās valstīs spiežas iekšā ienācēji no trūcīgajām zemēm. Labklājības ziņā Latvija Eiropā ir „zemajā galā”, pie mums ienācēji nepaliek.

Amerikā notiks Valsts prezidenta vēlēšanas. Tās vēros visa pasaule, jo pašreizējais prezidents tiek vēlēšanu gada sākumā apvainots par prezidenta amata ļaunprātīgu izmantošanu. Demokratu partija ir ievadījusi impīčmenta procedūru, kas no amata izmest varētu Donaldu Trampu, ja viņiem piekristu Senātā valdošie republikāņi. Kaut gan demokratu apsūdzība ir principā pamatota prezidenta atcelšanai, Senāts, kuŗā republikāņu partijai ir neliels vairākums, impīčmentu noraidīs, un Tramps savu posteni paturēs. Jautājums ir, kā šis pro- cess ietekmēs ASV vēlētājus novembrī. Tramps 2016. gadā ieguva elektorāta balsu vairākumu, bet zaudēja savai konkurentei Hilarijai Klintonei ar turpat trīs miljonu balsīm. Archaiskajā ASV vēlēšanu sistēmā elektoru balsis izšķiŗ uzvarētāju, un tās Tramps bija salasījis vairāk. Trampa populāritāte nekad pēdējos trijos gados nav sniegusies vairākumā. Kaut arī dzīve valstī ir bijusi samērā laba, trīs vai četros štatos, kuŗu elektorātu balsis Trampa atkārtotai ievēlēšanai ir ļoti svarīgas, viņš tās var pazaudēt.

Trampa īpatnējais valdības stils ir pieņemams kādiem 30% no tautas. Tas ir uz svaru kausiem vēl kādiem 10%, kas 2016. gadā viņu atbalstīja, bet vairākumam amerikāņu viņš nepatīk. 2020. gada novembŗa rezultātus izšķirs tas, cik stipri tauta vēlēsies tikt no viņa vaļā. Jo lielāks būs vēlētāju pieplūdums, jo mazākas būs Trampa iespējas palikt, vienalga kuŗš no demokratiem stātos viņam pretī. Pašreiz vadošais demokratu kandidāts ir Džo Baidens, pret kuŗu vērstie ļaunprātīgie nomelnošanas centieni ir izraisījuši Trampa impīčmentu. Baidens ir pašreiz labākais amata pretendents no demokratu vidus, jo viņa polītiskā mērenība vislabāk atbilst tautas noskaņojumam un pievilktu arī ļoti svarīgās polītiski neitrālās tautas daļas simpātijas, kas izšķirtu balsošanas rezultātus Baidena labā.

Pasaules saimnieciskā un polītiskā dzīvē Tramps ar saukli “Amerika pirmā” savos trīs valdīšanas gados ir izraisījis jūtamas pārmaiņas. Daudzas valstis apsūdzētas par ASV izmantošanu saimnieciskos darījumos. ASV nonākusi neizdevīgās tirdzniecības attiecībās gan ar Ķīnu, gan daudzām Eiropas valstīm. Tramps pūlas ieviest jaunas attiecības ar ASV izdevīgiem rezultātiem. Tramps, protams, ignorē to, ka blakus precēm, kuŗu tirdzniecībā ASV ir deficīts, darbojas finanču un informācijas dažāda veida darījumi, kuŗos ASV pasaulē dominē.

Polītiskajās attiecībās Tramps ir mēģinājis vājināt NATO, kam tomēr stingri pretojusies ASV militārā un polītiskā vadība. Tramps ir daudzkārt ignorējis savus priekšgājējus, it sevišķi Obamu, kuŗa ārpolitiku viņš ir centies noārdīt.

Ļoti aizdomīgas ir Trampa simpātijas pret Putinu. Viņš ir izrādījis dīvainu attieksmi, slepenojot abu tiešās sarunas. Klīst runas, ka Putins var viņu sāpīgi ievainot, ja atklātos patiesība. Tā kā Tramps slēpj no sabiedrības savas ienākumu deklarācijas, baumo, ka viņa darījumos ar krieviem, kā, piemēram, Trump Tower biroju telpu iepirkumos, būtu figurējusi Krievijas atmazgātā nauda.

Arī Trampa attiecības ar ES valstu līdeŗiem nav neko siltas, un viņš priecājas par Brexit notikumiem, jo labprāt vēlas ar katru Eiropas valsti veidot attiecības, apejot ES vienoto spēku.Katrā ziņā pēdējos trīs gados Trampa ASV polītika krasi atšķiras no agrākā ASV kursa pasaulē. Tramps uzskata, ka globālā sasilšana ir izdomāts mīts, kuŗu viņam ir jānoraida. Tramps ārējās valstu attiecībās cenšas ieviest savu America first principu, resp., vienmēr jāiegūst Amerikai priekšrocības.

Šogad svarīgs kļūs Baltijas lielais dzelzceļa projekts, Rail Baltic, jo sāksies nopietni dzelzceļu līniju sagatavošanas darbi. Šī projekta uzdevums ir blakus Rietumu-Austrumu transporta asij radīt Ziemeļu-Dienvidu asi, lai veicinātu tirdzniecības koridora izveidošanu no Somijas cauri Baltijas valstīm uz Poliju un tālāk uz Rietumiem. Nesenajā Baltijas valstu prezidentu tikšanās laikā visas trīs valstis solījās cieši sadarboties, lai šis gadsimta dižais projekts, ko galvenokārt financēs Eiropas Savienība, veicinātu uzplaukumu visā iesaistītajā reģionā.

Saimnieciskās dzīves pētītāji 2020. gadu vērtē kā mēreni sekmīgu, kas dos mazu pieaugumu visās dzīves nozarēs, bet neizcelsies ar lielu uzplaukuma izrāvienu. Ar visu to, lēns uzplaukums Latvijā turpināsies. Diemžēl Lietuva un Igaunija attīstīsies ātrāk un atstās mūs tālāk aiz muguras. Mūsu attīstību vairāk nekā viņus traucē nedraudzīgā Putina Krievijas polītika, kas bremzē saimnieciskās attiecības ar mūsu lielāko potenciālo tirdzniecības partneri. Cik jūtīgas ir mūsu pozīcijas, liecināja nupat izraisītā Ventspils-Lemberga lieta, kas uz brīdi pamatīgi nobaidīja Latviju un liecināja, cik jūtīgi un ievainojami esam no draudiem par korupciju.

Autors: Ojārs Celle

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Laiks"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti