Dalies:

Ņūdžersijas latviešu pamatskolā izlaidums

Ņūdžersijas latviešu pamatskolā izlaidums
  • 27. Jun. 2019

Pēc vēl viena spraiga un akadēmiski ražena gada, Ņūdžersijas latviešu pamatskola ASV jūnijā svinēja savu 46. izlaidumu, šogad lepojoties ar piecu burvīgu jauniešu sasniegumiem un viņu milzīgo ielikto darbu, lai kļūtu par absolventiem, un viņi ir: Thomas Brūveris, Michael Byron, Selga Lazda, Krista Rumpētere un Tija Sīpols.

Ņūdžersijas latviešu biedrība Priedaine atkal laipni vēra savas durvis skolas saimei, lai visi kopā pavadītu šo jauku dienu, kad atskatījāmies uz kopā padarīto, īpašu uzmanību veltot absolventu klases skolēnu gaitām, kas dažiem bija 11 gadu garumā, jo viņi iesāka savas skolas gaitas pirmsskolas klasītē 3 gadu vecumā.  Izlaidumam, kā visām jaukām un mīļām tradīcijām, ir savs ritējums un arī šogad to iesākām ar svētbrīdi, ko šoreiz vadīja jaunāku klašu Ticības mācības skolotājs Magnuss Kļaviņš un bagātināja Andrew Puntel virtuozais klavieru pavadījums kopā dziedātām dziesmām.

Absolventi šogad bija lūguši savu bijušo skolotāju un vienu no pašreizējām skolas pārzinēm Sarmīti Leju-Grigalinoviču būt par viņu izvēlēto sveicēju.  Skolotāja Sarmīte dalījās savā amizantajā pieredzē, kā viņa izskaudusi angliskā iestarpinājum vārda “like” lietošanu, kas ir tik populārs pamatskolas vecuma amerikāņu bērnu leksikonā. Izrādās, ka ja “like” ir katru reizi jāaizvieto ar vārdu ‘bruņurupucis’, tad tas ātri pazūd no stāstījuma par iknedēļas lasīto Brigaderes “Sprīdīša” nodaļu.  Visi klātesošie arī bija aizkustināti, klausoties izvilkumus no absolventu domrakstiem, ko viņi bija rakstījuši vairākus gadus atpakaļ; daži varēja atminēt savas vārsmas, bet citiem tas gāja mazliet grūtāk.  Skolotāja Sarmīte aicināja, lai tā mīlestība pret Latviju un paustā vēlme būt par latviešiem, kas caurvijās jauniešu darbiem, patiesi turpinātos mūža garumā. Absolventu klases audzinātāja Ieva Kreichelte uzrunāja savu klasi, stāstot par iepriekšējā vasarā Latvijā redzēto mākslas darbu, kur rāmī bija iekārts miglains spogulis, kas lika visiem pieiet tuvāk un ieskatīties ciešāk. Viņa salīdzināja to ar mūsu absolventu skolas gaitām, jo nobeidzot skolu, viņi ir nonākuši pašā vidū, kur nu jau var ne tikai izzināt, bet arī dvēseliski sajust latviešu valodas skaņas, kas ir tas vienojošais elements mūsu tautai un bagātajai kultūrai: “Jūs šodien esiet te, pašā vidiņā, ar visu sirdu un dvēseli iekšā, ar tautasdziesmu, Raini, Brigaderi un Blaumani; ar Jaunsudrabiņu, Skalbi un Ziedoni.”  Skolotāja Ieva arī visiem novēlēja vienmēr saglabāt latvisko garu un nepazaudēt to, ko ar lielu darbu un pūlēm sasnieguši skolas gadu gaitā.

Lasītākās ziņas valstī

Pašu absolventu runas izlaiduma dienā ir visu klātesošo īpaši gaidīta un jauka izlaiduma tradīcija.  Michael Byron atcerējās, kā notikusi pāreja no sestdienām latviešu skolā kā jaukas izklaides pirmsskolas un bērnudārza gados, uz nopietnu mācīšanos un skolas darbiem tālākajās klasēs. Viņš atzina, ka reizēm esot bijuši līdzīgāki Blaumaņa velniņiem kā Sprīdītim, bet nobeidza ar atziņu, ka latvietība ir viņa pagātne, tagadne un nākotne, citējot Jāni Jaunsudrabiņu: “Turi Latviju dziļi ieslēgtu sirdī. Tur to kā lielāko dārgumu, ko nedrīkst pazaudēt. Jo zaudējis Latviju, Tu zudīsi pats.” Thomas Brūveris atzina, ka šī patiesi ir priecīga diena, jo veiksmīga skolas beigšana rada labi padarīta darba gandarījuma sajūtu. Viņš īpaši pieminēja, ka viņam vēl ilgi galvā skanēs tautas deju skolotājas Sarmītes beiži teiktais: “viena polka, otra polka, trešā polka, ceturtā”.    Selga Lazda iesāka savu uzrunu, pieminot, ka šo brīdi ir gaidījusi visu savu mūžu! Viņa sāka latviešu skolas gaitas Filadelfijas skolā, pārnākdama uz Ņudžersijas skolu uz 4. klasi, tieši, kad mācību apjoms sāk pieaugt, jo bez latviešu valodas nāk klāt citi priekšmeti.  Selga dalījās ar savu prieka un lepnuma sajūtu, kas bijusi pēc katra veiksmīgi nolikta eksāmena, jo labās atzīmes bija pamatīgi veikta darba rezultāts.  Gadu gaitā ieguldītais darbs ir devis atziņu par valodas un latvietības nozīmi viņas dzīvē.  Krista Rumpētere, sekojot sava vecākā brāļa un māsas gaitām latviešu skolā un viņu piemēram, secināja, ka ieliktais darbs ir tā vērts, jo piederība latviešu sabiedrībai paver neskaitāmas durvis jauniem un skaistiem piedzīvojumiem, kas savādāk ietu secen.  Viņa noteikti jutās gatava turpināt skolas gaitas Garezera vasaras vidusskolā.  Tija Sīpols arī uzsvēra tās draudzības saites, kas izveidojušās šo gadu gaitā un kas noteikti turpināsies nākotnē. Tija atcerējās, ka kaut viņai no sākuma ļoti nepatika tautas deju stundas, viņa tagad dejo ar prieku, un dalība ar skolas tautas deju kopu Baltimoras Dziesmu svētkos pirms diviem gadiem deva iespēju atkal satikt draugus, ar kuriem bija iepazinusies vasaras nometnē.

Visi absolventi sirsnīgi pateicās saviem vecākiem, vecvecākiem un pārējiem tuviniekiem, kas veicinājuši, skubinājuši, palīdzējuši un visādi citādi atbalstījuši latviešu sestdienas skolas gaitas.  Viņi arī īpaši sveica itin visus skolotājus, kas viņus šo gadu gaitā ir mācījuši, vairākus jau no 3 gadu vecuma.  Daudzu vietējo latviešu organizāciju pārstāvji bija ieradušies personīgi sveikt šī gada absolventus.  Viņi saņēma sirsnīgus sveicienus no Ņujorkas draudzes, kas ik gadus dāsni atbalsta skolas darbību, kā arī no Ņūdžersijas novada dāmu komitejas, Ņujorkas  Daugavas Vanagu organizācijas, Ņujorkas skautu un gaidu vienībām, Priedaines latviešu biedrības, Ņūdžersijas kredītsabiedrības un Ņubrunsvikas un Leikvudas draudzes.  ALAs izglītības nozares vadītāja Andras Zommeres bija atsūtījusi visiem īpašu sveicienu.  Sveicēju vidū bija Latvijas vēstnieks ANO Andrejs Pildegoviča kungs, kuram latviešu sestdienas skolas gaitas un ar to saistītais darbs un pūles ir personīgi zināmas, jo iepriekš, piecus gaud būdams Latvijas vēstnieks ASV, pats vedis savus bērnus uz Vašingtonas latviešu skolu. Viņš novēlēja absolventiem turpināt darboties latviešu organizācijās ASV un iesaistīties sadarbībā ar Latviju.

Šogad absolventi izvēlējās saņemt diplomus tāpat kā pagājušā gada izlaiduma klase, varbūt pat aizsākot jaunu skolas tradīciju, kad bijušās klases audzinātājas iešūpoja katru absolventu nākamajam dzīves posmam, kamēr 8. klases audzinātāja Ieva Kreichelte ik vienam veltīja īpaši izmeklētu tautasdziesmu.  

Thomasam Brūverim:

Vecajam ozolam

Visi zari stingri stāv,

Vecajam tētiņam

Visur gudrs padomiņš

Michael Byron:

Šuj, māmiņa, manim kreklu

Deviņām vīlītēm.

Devītajā vīlītē

Liec man gudru padomiņu

Selgai Lazdai:

Noiet saule vakarā,

Zelta miglu miglodama.

Lec, Saulīte, rītā agri

Noņem miglas vainadziņu.

Kristai Rumpēterei:

Dieviņš deva, Dieviņš deva,

Dievs rokā neiedeva

Vajag čaklu kāju, roku,

Vajag gudra padomiņa

Tijai Sīpolai:

Šūpo mani māmuliņa

Vālodzītes šūpulī,

Lai es loku valodiņu,

Kā locīja vālodzīte.

Katra absolventu klase izvēlas paši savu absolventa nozīmīti par piemiņu savu skolas gadu gaitām un šoreiz tā bija ar Latvijas simtgades simboliku. Arī šogad skolas karoga kāts iemantoja jaunu, nu jau 46. īpašo nozīmīti, kas paliek kā liecība par paveikto.  Neizpalika vēl viena iemīļota un klātesošo gaidīta izlaiduma tradīcija: absolventu klases deja. Latviešiem dejas balstās uz rakstiem un simetriju un dejas pieciem nenākas viegli atrast, tāpēc šogad absolventi dejoja kopā ar savu klases audzinātāju Ievu Kreichleti, stalti un braši iznesot “Maģā danča” dejas soļus.  Tāpat arī īpašo atmiņu filma ir ļoti gaidīta, jo tā dod jauku un sirsnīgu ieskatu jauniešu izaugsmē.  Brigitas Rumpēteres montāžā saliktais bilžu stāstījums aizsākās agrā bērnībā, izveda caur skolas gaitām un noslēdzās ar katra absolventa izveidoto atvadu video sveicienu.

Absolventu vecāku vārdā runāja Reinis Sīpols.  Uzzinājām, kā absolventus raksturo viņu vecāki, tā vēlreiz izceļot visu kopējās un individuālās īpašības.  Reinis sumināja absolventus par sasniegto, par ieguldīto darbu un laiku, par izturību.  Daloties ar nesen piedzīvoto piemēru Latvijā, viņš atgādināja absolventiem (un pārējiem), ka viņi šajā izlaiduma dienā ir paši nopelnījuši svarīgāko dāvanu – latvietību, ko dzīvojot ārpus Latvijas nav tik viegli iegūt. Saskatīt šo kā dāvanu, nevis kā pienākumu vai nastu, ir īpaši svarīgi, lai katrs spētu latvietību noturēt sevī nākotnē un dāvināt to tālāk nākamajām paaudzēm, pieminot, ka ir reta iespēja dāvināt tik iespaidīgas un paliekošas lietas: valodu, kultūru un saites ar tautu un valsti.

Beidzot bija pienākusi kārta izcelt jaunāko klašu skolēnus, jo arī viņi ir čakli mācījušies un ieguldījuši laiku un darbu, lai sekmīgi nobeigtu mācību gadu. Klases audzinātājas izdalīja liecības savai klasei, īsi pastāstot par galvenajiem sasniegumiem šajā mācību gadā.  

Nobeigumā visus sveica vecāku padomes priekšniece Daina Lazda.  Viņa pateicās visiem skolotājiem par nesavtīgo darbu, kā arī visiem skolas administratīvo amatu pildītājiem. Skolas dzīve bērniem var būt tik bagāta un dažādu notikumu pilna, jo ikviens šo dara ar mīlestību un pašatdevi.  Skolas pārzines Jana Anča-Tetere un Sarmīte Leja-Grigalinoviča arī uzrunāja visus, izsakot īpašu paldies divām ģimenēm: Rumpēteriem un Sīpoliem, kas atvadās no skolas, jo šogad absolvē viņu jaunākie bērni.  Katra ģimene ir aktīvi piedalījusies skolas dzīvē teju vai 20 gadus.

Izlaidums noslēdzās ar svinīgo Latvijas karoga nodošanu, kas ir absolventu pēdējais pienākums pirms viņi atvadās no skolas.  Ar Jāņa Jaunsudrabiņa vārdiem no esejas “Piemini Latviju!”, karogs tika svinīgi nodots pašreizējai 7. klasei, kas jau pēc gada stāsies skolas priekšā kā nākamie absolventi.  Izlaidums ir atskaites punkts gan skolēniem, gan skolotājiem, gan vecākiem. Jaunākajiem skolēniem tā vēl bija stipri abstrakta lieta; vidējo klašu skolēni apzinājās, cik eksāmenu vēl priekšā, lai tiktu līdz absolventa statusam; bet klātesošo vecāku skati liecināja, ka visiem šis skolas laiks paskrējis vēja spārniem. Tieši šī gadu gaitā vērojamā bērnu izaugsme ir pierādījums tam, ka skolas spēlē lielu lomu viņu latviskās identitātes un pašapziņas veidošanā.  Ņudžersijas skolai savu 67 mācību gadu pastāvēšanas laikā ir izveidojušās bagātas tradīcijas un tās jāturpina arī nākamajos gados, ieguldot darbu to saglabāšanā, jo kopīgiem spēkiem mums būs tas gods un prieks ik gadu svinēt izlaidumu un lepoties ar absolventiem, kas saredzēs latvietību kā lielāko dāvanu. Skolas karoga kātā, par laimi, vēl daudz vietas, lai šai, 46. nozīmītei, sekotu daudzas citas.

Autore: Līvija Medne

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti