Dalies:

Noslēdzies semināru cikls ”Kā atgriezties Latvijā?”

Noslēdzies semināru cikls ”Kā atgriezties Latvijā?”
  • 11. Nov. 2019

Ar negaidīti lielu interesi par atgriešanās iespējām Latvijā ir noslēdzies informatīvo semināru cikls, kas bija veltīts pieciem Latvijas reģioniem. Pateicoties Latvijas valsts līdzfinansējumam un Latvijas vēstniecības Zviedrijā atbalstam, Ziemeļvalstu diasporas izglītības un kultūras grupa varēja saaicināt zinošākos remigrācijas ekspertus Latvijā, lai iepazīstinātu ikvienu interesentu ar vakancēm Latvijas reģionos un prasībām potenciālajiem darba ņēmējiem, skolas gaitām bērniem un sadzīviskiem jautājumiem.

Iecerētais cikls aizsākās ar remigrācijas jautājumu aktualizēšanu, kura sākotnējie iniciatori bija Ziemeļvalstu diasporas izglītības un kultūras grupas vadītāja Ieva Reine un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālā politikas deprtamenta vecākais eksperts Varis Putniņš. Izvērtējot Ziemeļvalstu diasporas izglītības un kultūras grupas pārstāvju daudzgadīgo pieredzi dažādu diasporas organizāciju vadībā un iesaisti diasporas izglītībā, 2019. gada sākumā tika lemts par padziļinātas sadarbības projektu ar VARAM, Neatkarīgo izglītības biedrību (NIB) un biedrību ”Ar pasaules pieredzi Latvijā” (AppLV), ar nodomu sniegt noderīgu informāciju ārpus Latvijas mītošajiem latviešiem un iesaistīties diskusijā par Latvijas remigrācijas politiku. Projekta gaitā aktīvi dalībnieki bija arī visi pieci Plānošanas reģioni, privātā vidusskola ”Patnis” un darba platforma ”Your Move”.

Remigrācijas semināru cikls ”Kā atgriezties Latvijā?” bija daļa no plašāka projekta ”Ar zināšanām – tuvāk Latvijai”, ko atbalstīja Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Semināros bija iespējams uzzināt par vakancēm Latvijas reģionos un prasībām potenciālajiem darba ņēmējiem, atbalsta iespējām remigrantiem, t.sk. ģimenēm ar skolas vecuma bērniem, uzdot jautājumus novadniekiem, kuri atgriezušies, viņu pieredzi un iespējamo sociālo atbalstu, kā arī uzzināt par iespējām apgūt latviešu valodas tālmācībā bērniem un pieaugušajiem.

Lasītākās ziņas valstī

Semināros apskatāmie jautājumi piesaistīja lielu skaitu interesentu ne vien no Ziemeļvalstīm, bet arī no visas pasaules, kas arī pēc tiešsaistes varēja noskatīties sev interesējošos cikla seminārus Ziemeļvalstu diasporas izglītības un kultūras grupas Facebook lapā. Interesanti, ka semināros izskanēja agrāk maz pētītas vajadzības, piemēram, prakses iespējas teju vai ikvienā Latvijas reģionā jauniešiem, kuri vēlas iepazīt Latvijas darba tirgu. Tāpat, viena no vairākkārt izskanējušām potenciālo darba ņēmēju vēlmēm bija attālinātas darba iespējas, kas viņus motivētu aktīvi meklēt darba iespējas Latvijā. Semināru dalībnieki pauda viedokli, ka šāda iespēja saglabāt saikni ar mītnes zemi, vienlaikus strādājot pie darba devēja Latvijā, nodrošinātu lielāku ieinteresētību šobrīd ārpus Latvijas dzīvojošo vidū.

Neraugoties uz to, ka ir izveidojies vispārīgs priekšstats par potenciālā remigranta profilu, kurš ir devies iztikas meklējumos ekonomiskās krīzes laikā, semināri deva iespēju mainīt uzskatus par to, kas varētu būt šībrīža mērķgrupas. Viena no tām ir jaunieši neilgi pēc augstskolas izglītības iegūšanas, arī repatrianti, t.i. latvieši, kuri ir dzimuši ārvalstīs un vēlas izmēģināt dzīvot un strādāt Latvijā. Jāpiebilst, ka semināros praktiski neizskanēja jautājumi par finansiālā atbalsta vajadzībām; dalībnieki vairāk bija ieinteresēti pieredzes gūšanā, ģimenes, sadzīvisku apsvērumu vai piederības izjūtas motivēti, un nebija arī primāri orientēti uz t.s. konkurētspējīgā atalgojuma jautājumu. Diskusijas vairāk raisījās par darba vidi, kultūru un attālinātā darba iespējām, kā arī skolu gatavību pieņemt un integrēt skolas vecuma bērnus. Pārsteidzoši, ka semināru skatītāju skaits – gan klātienē un tiešraidē, bet, vēl jo vairāk – kā vēlāki skatījumi, bija mērāms daudzos simtos ar plašu vecuma un izceļošanas laika diapazonu. Šobrīd Latvijas diasporas politikas kontekstā notiekošais diskurss par, piemēram, ārvalstu sertifikācijas atzīšanu, neapšaubāmi, ir noderīgs, lai risinātu kvalificētu – gan jaunu, gan pieredzējušu dažādu jomu speciālistu iesaisti Latvijas darba tirgū. Ir jādomā arī, kā mazināt sadzīves un birokrātiskos sķēršļus remigrantiem un repatriantiem gan valstiskā līmenī, veicot nepieciešamās izmaiņas likumdošanā, gan katram darba devējam, kas vēlas izprast ar remigrāciju sasitītos izaicinājumus un vēlas tos risināt individulālā līmenī.

Ziemeļvalstu diasporas izglītības un kultūras grupa pateicas atbalstītājiem un visiem sadarbības partneriem par daudzpusīgo, kompetento un atraktīvo dalību semināru ciklā. Esam gandarīti, ka projekta tēma ir tikusi plaši atspoguļota arī vairākos Latvijas un diasporas medijos. Tā ir acīmredzami devusi uz zināšanām un gūtās pieredzes balstītu efektu: remigrācijas koordinatori ir saņemuši šībrīža ieskatu un analīzi, lai varētu tālāk veidot un attīstīt darbības stratēģijas; veicinājusi pašvaldību izpratni un mudinājusi uz iniciatīvu remigrācijas jautājumu risināšanā; iesaistījusi Latvijas valsts iestādes un aģentūras ar remigrācijas jautājumiem saistīto plānoto aktivitāšu revidēšanā. Visvērtīgākais šī projekta devums tomēr ir daudzu neskaidro, ar atgriešanos Latvijā saistīto, jautājumu iztirzāšana un beznosacījuma iespēja iegūt sev interesējošo informāciju. Šis ir nozīmīgs priekšnoteikums, kas ļauj ikvienam indivīdam iegūt pēc iespējas plašākas zināšanas par atgriešanos Latvijā, kā arī iespējām saņemt dažāda veida palīdzību un atbalstu.

Īpaša pateicība

Reģionālajām remigrācijas koordinatorēm:

Ramonai Liepiņai-Kraujai (Rīgas plānošanas reģions)

Ijai Grozai (Vidzemes plānošanas reģions)

Agnesei Berģei (Kurzemes plānošanas reģions)

Astrīdai Leščinskai (Latgales plānošanas reģions)

Anetei Spalviņai (Zemgales plānošanas reģions)

Biedrības ”Ar pasaules pieredzi Latvijā” (AppLV) pārstāvjiem:

Jānim Kreilim, Agnesei Lācei, Elīnai Grīniecei un Kristapam Lozem

Neatkarīgās izglītības biedrības (NIB) pārstāvētajām skolām reģionos:

Zanei Ozolai (NIB priekšsēde, privātā vidusskola ”Patnis”)

Anželai Jurānei-Brēmanei (NIB koordinatore)

Agnesei Pūtelei (privātās vidusskolas ”Patnis” direktore)

Guntai Lācei (Limbažu novada ģimnāzijas direktore)

Ingrīdai Segliņai (Vecumnieku vidusskolas skolotāja)

Darba platformas ”Your Move” dibinātājam Jānim Kreilim un pārstāvim Rūdolfam Kaucim

Latvijas vēstniecībai Zviedrijā

 

Seminārs projektā ”Ar zināšanām – tuvāk Latvijai” (līguma Nr.2019./LV/DP/16/08) ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Semināru atbalsta arī Latvijas Republikas vēstniecība Zviedrijas karalistē un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālās politikas departaments. Par semināru saturu atbild un to organizē ”Ziemeļvalstu diasporas izglītības un kultūras grupa”. Ziemeļvalstu diasporas izglītības un kultūras grupa apvieno aptuveni pustūkstoti sekotāju un pāris simtu aktīvo biedru dažādās pasaules valstīs.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti