Dalies:

Noskaties videofilmu “Spodrā bradātāja. Dzejniece Velta Sniķere”!

Noskaties videofilmu “Spodrā bradātāja. Dzejniece Velta Sniķere”!
Foto: LALIGABA
  • 28. Apr. 2019

Velta Sniķere, latviešu dzejniece, filozofe, atdzejotāja, jogas pasniedzēja, dzīvo Londonā. Viņa ir aktīva starptautiskā PEN kluba dalībniece (starptautiska rakstnieku, publicistu un redaktoru organizācija). Spoža personība, kura savijusi latviešu kultūru ar tās senākajām saknēm. Režisores Marutas Jurjānes un operatoru Andra Priedīša un Elīnas Bandēnas veidotajā videofilmā “Spodrā bradātāja” dzejniece Velta Sniķere dalās pārdomās par savu likteni.

Gadiem ilgi Veltas Sniķeres dzeja nesasniedz Latviju, jo viņa ir trimdiniece. Dzimusi 1920. gadā aiz Latvijas robežām Veļikije Lukos jeb, kā pati saka, Lielajos Sīpolos. Viņa ir vecākā meita piecu bērnu, ārsta ģimenē. Uzauga Latvijā, bet lielāko mūža daļu pavadījusi Londonā, nekļūsto par anglieti.

“Mani uzskata par tādu, kas Anglijā nevarētu dzīvot. Angļi uz mani tā skatās. Viņi ierauga mani un prasa man, kad es atbraucu un kad es braukšu prom. Tas nav nelaipnā kārtā teikts, bet vienkārši es esmu tik ārkātīgi neangliska, un to ir grūti kāda izskaidrot,” filmā stāsta Velta Sniķere.

Tomēr dzejniece atzīst, ka bērnībā nav jutusies laimīga.“Bērnībā es biju ārkārtīgi nelaimīga tāpēc, ka man neļāva dejot. Tas bija vienkārši aiz muļķības [..]. Man katru dienu par to sāpēja sirds [..]. Un vispār man nepatika dzīvot. Man no ārpuses to nevarēja redzēt, jo skolā es ārkārtīgi normāli uzdevos. Es biju pirmā skolniece klasē. Skaitījos kā vadone. Klasē visi bērni mani klausīja, bet iekšā es biju ārkārtīgi nelaimīga,” atceras Velta Sniķere.

“Es vienmēr ļoti daudz domāju. Šūpulī gandrīz domāju. Kad es biju pavisam maza meitene, es vienmēr domāju. Kad mans brālis gribēja ar mani runāt, viņš vispirms mani sapurināja, jo citādi es biju prom domās,” par sevi bērnībā stāsta Velta Sniķere. “Dzeju es sāku rakstīt, kad man bija kādi pieci gadi. Tas notika pats no sevis. Bet es negribēju rakstīt. Man nebija nekādu ambīciju vai vēlēšanās būt par rakstnieci. Es gribēju dejot. Tas bija viss, ko es gribēju.”

Velta Sniķere rakstīja par Latvijas neatkarības ideju angļu un latviešu presē. Kad valsts zaudēja neatkarību trimdas rakstnieki turpināja pārstāvēt Latviju starptautiskājā PEN klubā. Tā bija 20. gados dibināta spalvas brālība represēto rakstnieku un vārda brīvības aizstāvībai. Pirmajā pasaules rakstnieku kongresā Zviedrijā Velta Sniķere ieradās tautas tērpā, lai atgādinātu par savas valsts likteni. Būdama Latvijas PEN kluba delegāte un Londonas nodaļas ilggadēja prezidente, viņa uzrunāja pasaules literātu sirsapziņu un neļāva aizmirst Baltijas valstis.

Tāpat vairāk nekā 30 gadus viņa vada jogas skolotāju kursus Londonā, ir viena no britu jogas apvienības dibinātājām. Taču viss sākās Latvijā, kur bija garīgiem meklējumiem labvēlīga augsne. 30. gados Rīgā daudzi interesējās par indiešu filozofiju, darbojās jogas biedrība, un no Indijas brauca mācīt skolotāji. Velta Sniķere šo ceļu sev atklāja jau pusaudzes gados, kad satika vienu no viņiem. “Harijs Dikmanis. Es uz vienu lekciju aizgāju un sapratu, ka tas ir mans pasaules uzskats, par ko viņš runāja,” teic Velta Sniķere.

No indiešu deju plastikas, no zīmju simboliem Velta Sniķere izkopusi savu dzejas kustību valodu. Deja, jogas mācība, dzeja ir viņas pasaules, kas dzīvi iesaista mākslā.

Filmu par Veltu Sniķeri iespējms noskatīties replay.lsm.lv.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti