Dalies:

Nora Vanaga: Baltijas valstu interesēs būtu, ka Vācija uzņemas līderību Eiropas aizsardzībā

Nora Vanaga: Baltijas valstu interesēs būtu, ka Vācija uzņemas līderību Eiropas aizsardzībā
  • 08. Aug. 2018

Vācijā kancleres Angelas Merkeles konservatīvo partijā pirms dažām dienām aktualizēja debates par obligāto militāro dienestu - iecerei ir gan atbalstītāji, gan kritiķi. Vācijas armijā trūkst karavīru un personāla, un izskanējusi arī ideja par ārvalstu Eiropas Savienības pilsoņu rekrutēšanu. Vienlaikus pretrunīgi vērtēts jautājums Vācijā ir tēriņu palielināšana aizsardzībai līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kuru tuvākajos gados arī nav plānots sasniegt. Kādi ir plāni Vācijas armijas stiprināšanai, kā pret to attiecas citas valstis, un kādas ir Latvijas intereses - par to intervijā stāsta drošības eksperte, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētniece Nora Vanaga.

 

Vācijā sākušās debates par obligātā militārā dienesta atjaunošanu un ir pat idejas par ārvalstu Eiropas Savienības pilsoņu rekrutēšanu Vācijas bruņotajos spēkos. Kas par iemeslu šīm debatēm?

Lasītākās ziņas valstī

Mums jāskatās nedaudz atpakaļ vēsturiski - 2011. gadā, kad arī Latvijā, Baltijas valstīs bija jūtama 2008. gada krīzes ietekme, tad Vācijā, lai gan viņi tik ļoti neizjuta, viņi arī visus sektorus optimizēja, tajā skaitā arī bruņotos spēkus un aizsardzības sektoru. Un principā bruņotie spēki piedzīvoja dramatisku samazinājumu, kad personāls tika samazināts līdz 185 000 un obligātā militārā dienesta (OMD) sistēma tika aizslēgta, principā, izbeigta. Mutvārdu komunikācija ir tāda, ka cilvēki bija diezgan depresīvi, ka Bundesvērs iet uz grunti.

Tagad mēs atrodamies 2018. gadā, un tikai pirms četriem gadiem Vācija sāka pakāpeniski nākt ārā no šīs bedres - vēlas gan palielināt finansējumu, gan nomainīt bruņojumu un palielināt arī personālu. Kā jau mēs zinām, tad 2016. gadā Merkeles vēl toreizējā valdība apstiprināja "Balto grāmatu", kurā paustas ambīcijas, ka personālam jāpalielinās līdz 200 000, kas ir milzīgi cipari. Ja mēs tagad skatāmies uz to, cik bruņotie spēki ir populāri Vācijā, pat ja mēs var lasīt, ka ir zināms atbalsts OMD atjaunošanai, tas nenozīmē, ka principā cilvēki tiešām gribētu iesaistīties bruņotajos spēkos arī profesionāli un ilgtermiņā. Līdz ar to, apzinoties šo šķērsli un izaicinājumu, tad politiķi arī skatās uz citām opcijām, ka varētu no ārvalstīm ņemt, aicināt cilvēkus iestāties Bundesvērā.

Tā arī ir, iespējams, visai pretrunīga ideja no vienas puses, bet no otras - Francijai jau arī ir Franču leģions.

Jā, jā. Diskusiju par OMD atvēra kristīgie demokrāti. Sociāldemokrātiem uzreiz pirmā reakcija bija tāda, ka šiem cilvēkiem tad "jāpiesola" vismaz pilsonība, lai viņi nekļūtu par algotņu armiju. Principā, tas ir tagad diskusijas objekts, un Vācijai ļoti patīk lietas ļoti izsvērt, izdiskutēt. Nu redzēs, kā tas attīstīsies. Francijas modeli... - nu, es esmu diezgan skeptiska. Vācija tomēr ir tāda valsts, kas pieturas ļoti pie tāda tradicionāla modeļa, un tā vismaz vēsturē bijis.

Pilno interviju lasiet portālā LSM.lv

 

Intervijas autors: Gints Amoliņš
Foto: Ieva Lūka, LETA

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti