Dalies:

Taira Zoldnere: Doties prom no Latvijas ir sarežģīts lēmums

Taira Zoldnere: Doties prom no Latvijas ir sarežģīts lēmums
  • 14. Nov. 2018

Īstenībā es dzīvoju divās valstīs vienlaicīgi: gan Amerikas Savienotajās Valstīs, gan Latvijā. Mājas man ir gan šeit, gan arī tur, tā par sevi Radio SWH raidījumā “Saites. Sirdī Latvija” stāsta Ziemeļkalifornijas Latviešu biedrības valdes locekle Taira Zoldnere. Viņa nesen bija Amerikas latviešu apvienības (ALA) Informācijas nozares vadītāja, Ziemeļkalifornijas Latviešu biedrības priekšsēdētāja.

Noklausies raidījumu šeit:

 

Lasītākās ziņas valstī

 

Ārste es biju Latvijā. Šobrīd es dzīvoju Sanfrancisko, slavenajā Silīcijas ielejā, un ar medicīnu vairs nenodarbojos, bet gan iesaistos latviešu kultūras dzīvē. Viss mans brīvais laiks tiek veltīts Amerikas latviešu un vispār latviešu saišu stiprināšanai pasaulē.

Man nekad nebija tāds nodoms aizbraukt prom no Latvijas, bet dzīve izvēršas tāda, kāda izvēršas. Mani sirds sauca uz Ameriku. Apprecēju savu vīru Armandu, un tā mēs dzīvojam Ziemeļkalifornijā, Silīcijielejā. Armands ir dzimis Latvijā. Otrā pasaules kara gaitās viņš kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Ameriku. Es viņu satiku Latvijā, jo arī viņam ir ciešas saiknes ar Latviju. Viņam vēl joprojām Latvijā ir tēva māja un pa vasarām viņš brauc dzīvot šajā sava tēva mājā. Tur mēs arī satikāmies.

Doties prom no Latvijas ir sarežģīts lēmums, un iesākums nepavisam nebija viegls. Varbūt vieglāk ir tad, ja cilvēks ir jaunāks. Tad ir tā lielā pasaules izzināšana. Man pasaules izzināšana bija un vēl joprojām ir, tomēr liela dzīves daļa ir Latvijā, tādēļ nebija to viegli atstāt. Es pat gribētu teikt, ka Latviju nekad neesmu atstājusi un dzīvoju divās valstīs. Un es noteikti tāda neesmu vienīgā. Ir daudzi, kuri ir ar vienu kāju vienā, bet ar otru – otrā valstī. Tā kā mēs nepārtraukti komunicējām, mūsu pasaule ir paplašinājusies.

Man visgrūtāk bija, protams, atvadīties no cilvēkiem. Man ir divi bērni, māsas un daudz brīnišķīgu draugu Latvijā. Ar šodienas saziņas līdzekļiem kontaktus uzturēt ir daudz vieglāk, līdz ar to komunikatīvā saikne notiek. Tomēr satikties, paskatīties acīs, parunāt – tas ir tas, kas man visvairāk ir vajadzīgs un to es cenšos darīt katru reizi, kad esmu Latvijā. Jāsaka godīgi, šo soli mani tuvie cilvēki padarīja vieglāku, nevis grūtāku. Neviens nežēlojās. Vislielākais paldies un cieņa man ir pret bērniem, jo viņi saprata, sakoda zobus un atbalstīja mani.

Dziesmu svētkos kā skatītāja esmu piedalījusies jau no piecu gadu vecuma. Manas pirmās atmiņas par Dziesmu svētkiem ir tādas, ka mana tēva māsa bija ārste un viņa Dziesmu svētkos piedalījās ātrās palīdzības brigādē. Ātrās palīdzības mašīnas stāvēja aiz svētku estrādes. Protams, kā jau Dziesmu svētkos ierasts, vienu brīdi uznāca milzīga lietusgāze. Mūs, bērnus, ierāva tajā ātrās palīdzības mašīnā, lai mēs pavisam nesalīstam. Lielais koris dziedāja, un mēs sēdējām ātrās palīdzības mašīnā un ēdām banānus. Kopš tā laika esmu centusies būt klāt katros Dziesmu svētkos. Pēdējos divos Dziesmu svētkos man ir bijusi tā laime būt ne tikai skatītājai, bet arī dziedātājai.

Domāju, ka kori ārpus Latvijas ir ne tikai muzikāla un radoša lieta, bet arī sociālā dzīve.  Tā ir vieta, kur cilvēki reizi nedēļā vai reizi divās nedēļās atnāk satikties. Piedalīties Dziesmu svētkos, mums bija liels izaicinājums, pārbaudes tests, bet mēs zinājām, ka mēs to varam un gribam, jo šis ir simtgades gads un mēs ar sirdi un dvēseli tomēr arī esam latvieši.

Šo un citus raidījumus klausieties tiešraidē Radio SWH, kā arī portālā Latviesi.com.

Raidījumu cikls “Saites. Sirdī Latvija.” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti