Dalies:

Roberts Kukainis: Visas priecīgās lietas bērna dzīvē bija saistītas ar latvietību

Roberts Kukainis: Visas priecīgās lietas bērna dzīvē bija saistītas ar latvietību
  • 16. Oct. 2018

Mana māte ir dzimusi Sietiņiezī, pie Gaujas krasta. Mans tēvs ir rīdzinieks. Otrajā pasaules karā viņi abi atsevišķos laivas braucienos aizmuka uz Vāciju. Tad no dīpīšu nometnēm nonāca Amerikā un satikās latviešu kāzās. Es izskolojos, uzaugu Mičiganas pilsētā Detroitā. Tā, protams, ir tā pasaules auto pilsēta. Pēc universitātes absolvēšanas ar finanšu grādu strādāju auto rezerves daļu firmā. Pēc tam devos studēt maģistrantūru Arizonā. Šobrīd dzīvoju Dienvidkarolīnā ar sievu un trim maziņiem puišiem, par sevi Radio SWH raidījumā “Saites. Sirdī Latvija” stāsta Latvijas Republikas goda konsuls Dienvidkarolīnā, Latviešu Brīvības fonda priekšsēdis un “Michelin” projektu vadītājs Roberts Kukainis.

Lasītākās ziņas valstī

No bērna kājas esmu bijis latvietis. Mājās runājām latviski. Mūsu tuvākie draugi bija latvieši. Mājās bija dziesmas; vasarās latviešu nometnes. Gājām arī svētdienas skolā. Baznīca, skauti un gaidas bija latviešu valodā, kā arī tautas dejas un kori. Visas tās priecīgās lietas bērna dzīvē bija saistītas ar latvietību. Kad es uzaugu, tas bija 80. gados, mēs gājām uz latviešu skolu, dzirdējām par Latviju, ka tur mūsu cilvēki ir apspiesti. Tad tu jūti to kā pienākumu augt par krietnu latvieti un būt par savas tautas aizstāvi, atbrīvotāju.

Pirmo reizi uz Latviju es atbraucu 1994. gadā uz divām nedēļām, kad man bija 19 gadi. Es atbraucu ar savu tēvu, un mēs paceļojām visus radus. No rīta vienu, pēcpusdienā – otrus. Galdi bagātīgi uzklāti. Visu laiku iedzēra, pīpēja cigaretes. Visu laiku bija jāciemojas. Mājās atgriezos tāds noguris. Es nekad neesmu saticis tik daudz radu Latvijas ceļojumā kā  tajā pirmajā. Dzīvojot un uzaugot Amerikā, vispārsteidzošākā lieta ir dzirdēt latviešu valodu ielās. Tad gribās katram pieskriet klāt, iepazīties un apkampt viņus.

Latvietība jau ir viens ideāls. Latvija kā Padomju savienības locekle bija, es domāju, nospiesta kā puķe nomīdīta zemē. Kad tai puķei tiek iedota brīvība augt, protams, viņa neaug perfekta, nekas neaug perfekti, viss ir topošā fāzē, viss top. Katrā ceļojumā uz Latviju var redzēt, ka kaut kas top, kaut kas tiek būvēts. Es vienmēr skatos, kas pilsētā ir attīstījies. Katreiz Latvija mainās uz skaistāku, eiropeiskāku pusi.

Šo un citus Radio SWH raidījumus klausieties portālā Latviesi.com!

Raidījumu cikls “Saites. Sirdī Latvija.” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti