Dalies:

Ieva Avota: Es nejūtos kā atbraucēja, jo es gribēju braukt atpakaļ

Ieva Avota: Es nejūtos kā atbraucēja, jo es gribēju braukt atpakaļ
  • 01. Nov. 2018

Mēs ar vīru pirms sešiem ar pus gadiem aizbraucām uz Vāciju. Bija astroloģiska interese, tur bija skolotājs, pie kura es par katru cenu gribēju mācīties. Attiecīgi mums bija, kur palikt, bet vajadzēja meklēt darbu. Vīrs teica: “Braucam! Sapelnīsim lielo piķi. Uz visu mūžu nebraucam.” Es domāju uz diviem gadiem, vīrs teica uz četriem: “Padzīvosim, paskatīsimies, kā ir citur, un brauksim atpakaļ.” Laiks gāja uz priekšu, piedzima bērni. Tā bija jāsāk domāt, ko darīt un kur palikt. Es pat īsti nejūtos kā atbraucēja, jo es noteikti gribēju braukt atpakaļ. Latvija tomēr ir tā vieta, kur mēs gribam būt.  Tajā brīdī, kad laiks iet uz priekšu, un ir pagājuši pieci gadi, ir grūti pārtraukt un atbraukt atpakaļ. Es nobijos, jo it sevišķi lielākais puika  sāka runāt vāciski un gāja vācu bērnudārzā,  radio SWH raidījumā “Saites. Sirdī Latvija” stāsta tautiete Ieva Avota.

Aizbraukšana mums bija ilgtermiņa projekts. Laicīgi sākām plānot un domāt. Sākām sūtīt CV uz Vāciju. Bija vienkārši jāgaida mirklis, kad tie zobratiņi sakritīs. Tas bija 2011. gada novembrī uzaicināja uz pirmo interviju. Tad mēs nolēmām braukt un palikt tik ilgi, kamēr atradīs darbu, jo ar pirmo interviju uzreiz nekas nebija skaidrs. Un decembrī pārvācāmies uz Vāciju. Tie cilvēki, pie kuriem braucām, uzņēma mūs ļoti labi, intervijās arī nebija nekādu problēmu, jo mēs arī paši pratām valodu. Kādu gramatikas kļūdu vai pārteikšanos viņi piedod. Uzņēmumā, kurā es strādāju, arī bija daudz ārzemnieku. Nevar teikt, ka varēja izjust negatīvu attieksmi.

Vācijā draudzējāmies ar vāciešiem, pie kuriem sākumā braucām, kā arī vēlāk iepazināmies ar latviešiem centrā Bērzaine, Freiburgā. Sadraudzējāmies ar Inesi un Āri, tad arī vairāk piekopām latviešu kultūras aktivitātes. Mēs Vācijā diez gan daudz pārcēlāmies un pašās beigās pat dzīvojām pašā Bērzainē. Bija forši, ka apkārt bija latvieši, jo likās arī, ka dēlam Matīsam vajag kādu latviešu draugu. Bērzainē visvairāk latviešu sabrauca uz Jāņiem, dažnedāžadi: precējušies ar vāciešiem, strādnieki, augstāka amata cilvēki u.c. Freiburgā, manuprāt, arī ir vairāk, nekā esam redzējuši. Latviešu centrs Bērzaine ir kā mazā Latvija Freiburgā. Atrodas pašos Vācijas dienvidos, pie Šveices. Tagad tur ir arī paliels viesu nams tajā vēsturiskajā latviešu ēkā. Ļoti regulāri notiek latviešu kultūras pasākumi: Lieldienas, 18. novembris, Līgo un daudz kas cits. Bērniem vienmēr ir, ko darīt. Tiešām ļoti jauka vieta. Brīnišķīgs skats uz Freiburgu, plaša daba. Brīnišķīgi, it sevišķi Jaunajā gadā!

Pirms diviem gadiem sākām nopietnāk domāt par atgriešanos. Par savu mērķa vietu noskatījām Siguldu. Noskatīju jau bērnu dārzu, kas bija tuvu tai potenciālajai mājai. Jūnijā dabūjām vietu bērnudārzā.

Šo un citus raidījumus klausieties tiešraidē Radio SWH, kā arī portālā Latviesi.com.

Raidījumu cikls “Saites. Sirdī Latvija.” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Lasītākās ziņas valstī

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti