Dalies:

No viena baltaljona līdz armijai. 10. jūlijs – Latvijas armijas dzimšanas diena

No viena baltaljona līdz armijai. 10. jūlijs – Latvijas armijas dzimšanas diena
Latvijas Valsts vēstures arhīvs
  • 10. Jul. 2019

Pirms simt gadiem, 1919. gada 10. jūlijā, Pagaidu valdība par pirmo Latvijas armijas virspavēlnieku iecēla ģenerāli Dāvidu Sīmansonu. Apvienojot Dienvidlatvijas un Ziemeļlatvijas brigādes, tika oficiāli izveidota Latvijas armija.

Divas dienas pēc Rīgas krišanas Krievijas Sarkanās armijas rokās, 1919. gada 5. janvārī Jelgavā tika izveidots Latvijas Republikas bruņoto spēku pirmā prāvākā vienība – Oskara Kalpaka 1. atsevišķais latviešu bataljons. Tobrīd tā bija lielākā Latvijas karaspēka daļa – līdzās latviešu bataljonam cīnījās vairākas atsevišķas vācbaltiešu un krievu rotas, kā arī sīkākas vienības. Jau janvārī latviešu militāros spēkus sāka formēt arī Igaunijā.

Marta beigās Kurzemē karojošo latviešu bataljonu pārformēja brigādē, bet Ziemeļlatvijā Igaunijas armijas sastāvā kaujās iesaistījās 1. Valmieras kājnieku pulks. Latviešu militārie formējumi turpināja attīstīties šķirti viens no otra – Kurzemē, Zemgalē un vēlāk Rīgā un Dienvidvidzemē – 1. latviešu atsevišķā (arī saukta “Dienvidlatvijas”) brigāde, bet Ziemeļvidzemē – Ziemeļlatvijas brigāde.

Lasītākās ziņas valstī

Kad īsti izveidoja armiju?

Fakts, ka Latvijas armiju izveidoja tikai 1919. gada 10. jūlijā, varētu izraisīt izbrīnu – kā tā? Latvija taču tobrīd jau vairāk nekā pusgadu karoja! Sākotnēji pret armijas nosaukumu iebilda sociāldemokrāti, kuri vēlējās bruņotos spēkus saukt par miliciju. Galu galā tika izveidota Latvijas zemessardze.

Piemēram, pulkveža Baloža komandēto brigādi dokumentos sauca arī par “Latvijas armijas Dienvidu grupu”, bet Zemitāna brigādi – par “Ziemeļlatvijas armiju”. Tomēr reālā militārā situācija līdz pat 1919. gada jūlija sākumam liedza izveidot vienotu armijas vadību un koordinēt abu karaspēka grupu darbību. Tikai pēc 3. jūlijā noslēgtā Strazdumuižas pamiera un Ziemeļlatvijas brigādes ienākšanas Rīgā beidzot bija iespējams apvienot abas brigādes un izveidot vienotu armiju.

Ziemeļlatvijas brigādes komandieris J. Zemitāns un Dienvidlatvijas brigādes komandieris J. Balodis kopīgajā militārajā parādē pie Pētera I pieminekļa postamenta 1919. gada 6. jūlijā

Vērā ņemams spēks

1919. gada jūlija sākumā Latvijas Republikas karaspēks bija pieaudzis līdz aptuveni 18 000 karavīru (8000 pulkveža Baloža, 10 000 pulkveža Zemitāna vienībās). Tas bija ārkārtīgi daudz, ņemot vērā, ka tikai pirms pusgada Pagaidu valdības kaujasspējīgajās vienībās bija vien daži simti karavīru. Latvijas armija strauji auga, abas brigādes pārformēja divīzijās (attiecīgi Kurzemes un Vidzemes divīzijā), bet līdz gada beigām saformēja vēl divas divīzijas – Latgales un Zemgales divīziju. 1920. gada sākumā Latvijas armijas sastāvs sasniedza maksimumu – tajā bija 76 000 karavīri.

Vairāk lsm.lv

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti