Dalies:

Neparasti svētki Minhenē, Nimfenburgas pilī

Neparasti svētki Minhenē, Nimfenburgas pilī
  • 31. Aug. 2019

Pašā vasaras plaukumā 18. jū­lija vakarā Nimfenburgas pils koncertzālē Vācu Austrumu nams Minchenē rīkoja grāmatas “Verwobene Kulturen im Balti­ kum – Zwei Musikgeschichten in Lettland von 1700 bis 1945” (“Bal­ tijā saaustās kultūras – Divas mū­ zikas vēstures Latvijā no 1700. līdz 1945. gadam”) atvēršanu.

Viesiem pulcējoties, zālē ska­nēja kokle ar latviešu dainu me­lodijām. Svētki sākās ar Minche­nes latviešu koŗa “Laima” vareni skanīgi dziedāto “Rīga dimd!” galvenā diriģenta Andra Veisma­ņa vadībā. Atklādams sarīkoju­mu, Vācu Austrumu nama (Haus des Deutschen Ostens München) direktors prof. dr. Andreass Otto Vēbers (Andreas Otto Weber) sveica goda viesi, baronesi Ba­bette fon Sass (Babette Baronin von Sass), kuŗas vadībā ar Vāci­jas kultūras ministres financiālu atbalstu grāmata tika izdota. Viņš iepazīstināja ar grāmatas autori Dr. Kristīnu Vuss un, nododams vakara režiju viņas rokās, minēja Kristīnas Vuss operas inscenē­jumu plašo ceļojumu karti – Rīga, Minchene, Magdeburga, Detmolda, Maskava, Honkonga, Seula, Freiberga, Drēzdene, Va­ladoida, Bidgošča, kā arī to, ka inspirācija darbam pie grāmatas autorei radusies Rīgā operu inscenējumu laikā.

Kristīna Vuss ir Vācijā dzimu­si, Berlīnē mācījusies vācu­lat­viešu režisore ar koncerteksā­menu klavierēs. Inscenējusi vai­rāk nekā septiņpadsmit operas, tostarp Latvijas Nacionālajā ope­rā Hendeļa “Alčīna” un Mocarta “Don Žuāns”, Rundāles pils dār­za teātrī Hendeļa “Rinaldo”, tul­kojusi Georga Bīhnera “Voiceks” un inscenējusi kā pirmo šīs lugas izrādi Latvijā Jaunajā Rīgas teātrī inscenējusi Bela Bartoka operu “Hercoga Zilbārža pils”, veidojusi mūzikālu uzvedumu par Rein­holdu Lencu “Lenca monologs” Arsenālā, Šūberta “Ziemas ceļo­jums” LNO. Viņa ir Latvijas Lie­lās mūzikas balvas (“Alčīna”) un Lielās teātŗa balvas (Dons Žuāns) laureāte. To lasām viņas mājas­ lapā (www.kristinawuss.de). 2017. gada 15. martā viņa iegu­vusi filozofijas zinātņu doktora gradu Drēzdenē.

Lasītākās ziņas valstī

Grāmatas atvēršanas svētku koncertā teksta lasījumi mijās ar koncerta sniegumu. Tā, piemi­not Bēthovena draugu Latvijā Amendu, turpinājumā skanēja Bēthovena Sonāte Nr. 4 vijolei ar klavierēm slavenā vijolnieka Pē­tera Klementes (Peter Clemente) izpildījumā. Runājot par Riharda Vāgnera attieksmi pret latviešu melodijām, kā pērkons nogran­dēja Vāgnera Brunhildes (opera “Valkīra”) spēcīgais dziedājums Maijas Graupes lieliskajā izpildī­jumā, atstājot klausītājos Riharda Vāgnera varoņu traģismu, kamēr

Sandro Šmalcla (Sandro Sch­ malzl) latviešu valodā dziedātā Emīla Dārziņa “Mana laime” to savukārt izlīdzināja.

Minchenes latviešu koris “Lai­ma” tautastērpos, nākot un aiz­ejot, uzturēja caurviju darbību, savdabīgi vadot uzveduma gai­tu ‒ “Krauklīts sēž ozolā”, “Ģēr­bies, saule”, “Kur tu skriesi, va­nadziņi?”, “Pūt, vējiņi!” ‒ latviešu valodas skanīgais melodiskums pārsteidza vācu klausītājus un reizē arī sagatavoja galvenajam – atgādinājumam par Latvijas ne­- atkarības atgūšanas dziedošo re­volūciju 1989. gada augustā. Bal­tijas ceļš nu “ienāca” Nimfenbur­gas pilī ‒ rokās sadevušies, koris­ti veidoja apli un it kā “ieskāva” tajā klausītāju rindas. Noslēgu­mā autore lasīja par Baltijas ceļu, kas tēlots grāmatas izskaņā, ci­tējot maestro Gido Kokara 2016. gada maijā viņai teikto: “Katru reizi, kad izeju diriģēt, uz brīdi apstājos... Un tu, baltā dvēsele, tevi nedrīkst samīt..., tādas rin­das dziesmā... te klāt nāk vēl kaut kas, kaut kas no augšas...”.

Grāmata “Baltijā saaustās kul­tūras – Divas mūzikas vēstures Latvijā no 1700. līdz 1945. ga­dam” ar bagāto faktu klāstu un kontrapunktā izvietotajām krāsu illustrācijām no seniem avotiem dod priekšstatu par latviešu kul­tūras savdabīgo sīkstumu, kas spēj savā patībā pastāvēt. Tajā ie­kļautas latviešu tautasdziesmas autores tulkojumā, arī Ojāra Vā­cieša dzeja; latviešu un vācu kultūras mijiedarbe tiek daudz­pusīgi pētīta, dzejā to redz, starp citu, Reinholda Lenca daiļradē, ko autore, gatavojot uzvedumu Rīgā, bija tulkojusi latviešu va­lodā. Uzmanīga seno avotu ana­līze atklāj, cik liels Latvijas se­natnē ir bijis dziesmu spēks, un var teikt, ka grāmata raksturo latviešu mūzikālo ceļu uz savu valsti. Bet Latvijas Nacionālās operas tapšana ir viens, ļoti nozī­mīgs ceļa posms šajā gaitā. Spilgti tas izpaužas nodaļā “5.2.1913­ 1920. Viena partitūra apceļo zemeslodi” par Jāni Mediņu, viņa nesavtīgo cīņu par operas “Uguns un nakts” partitūru juku laikā.

“Vēl nebijuši lieli svētki pie mums,” tā šo notikumu rakstu­roja Vācu Austrumu nama direk­tors. Ilgi pēc koncerta skanēja pāri pils pļavām latviešu dzies­ ma. Pils priekšā iznākuši, koristi pavadīja klausītājus viņu mājup­ ceļā.

P. S. Grāmatu Latvijā var lasīt Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un LU bibliotēkā.

Autore: Vija Ābelite

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu " Brīvā Latvija"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti