Dalies:

Nākamās Baltijas vienotajai brīvas ceļošanas telpai varētu pievienoties arī Polija un Somija

Nākamās Baltijas vienotajai brīvas ceļošanas telpai varētu pievienoties arī Polija un Somija
LETA/Paula Čurkste
  • 15. May. 2020

Baltijas vienotajai brīvas ceļošanas telpai ar laiku varētu pievienoties arī Polija un Somija, Baltijas valstu ārlietu ministru kopīgajā preses konferencē žurnālistiem sacīja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs.

Kā ziņots, piektdien Rīgā tikās Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs un Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu, lai parakstītu saprašanās memorandu par ceļošanas ierobežojumu atcelšanu starp Latviju, Igauniju un Lietuvu autotransportam, dzelzceļa, gaisa un jūras transportam un sadarbību Covid-19 krīzes laikā.

Linkevičs atsaucās uz Lietuvas premjerministra Šauļus Skverneļa sacīto, ka šai Baltijas vienotajai telpai varētu pievienoties Polija, tomēr jāizvērtē, kāda valstī ir situācija un uz kādiem nosacījumiem pievienošanās varētu notikt.

Lasītākās ziņas

Viņš sacīja, ka šie jautājumi tiks lemti, koordinējoties savā starpā.

"Pastāv iespēja, ka "Baltijas burbuli" paplašināsim Polijas un Somijas virzienā. Tomēr jāatzīst, ka patlaban situācija šajās valstīs nav tāda, kā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā," sacīja Linkevičs.

""Baltijas burbulis" nozīmē, ka Baltijas valstu pilsoņiem nav jāievēro ne karantīna, ne pašizolācija. Lai apsvērtu citu valstu pievienošanu, ir jābūt pārliecībai, ka vīrus starp Baltijas valstu robežām neizplatās. Nākotnē jāskatās ne tikai uz kaimiņos esošajām valstīm, bet arī uz tām, kurās ir stabila epidemioloģiskā situācija un, ar kurām varētu atjaunot starptautiskos lidojumus," sacīja Igaunijas ārlietu ministrs Reinsalu, uzsverot, ka arī ar šīm valstīm varētu noteikt bez karantīnas režīmu, ja epidemioloģiskā situācija tajās būtu līdzīga kā Baltijas valstīs.

Starp Poliju un Latviju ir atļauti ceļojumi biznesa dēļ, tomēr, pēc Lietuvas ārlietu ministra domām, nevar uzskatīt, ka Polija ir zināmā mērā pievienota Baltijas vienotajai telpai.

"Ja runājam par nākotni, kāpēc gan nē? Līdz šim arī Polijā ir ļoti stingri ierobežojumi. Ja pareizi saprotu, viņi līdz jūnijam negrasās pārskatīt robežkontroles pasākumus. Prognozēt, vai tas mainīsies, nav viegli. Ja jau mēs esam radījuši vienotu telpu, ir arī saprotami, ka mēs to varētu paplašināt," sacīja Lietuvas ārlietu ministrs.

Tomēr viņš uzsvēra, ka ar šādiem lēmumiem nevajadzētu steigties. Tālākās darbības ir jāveic atbildīgi, lai nesagrautu to, kas ir radīts. Linkevičs citēja Lietuvas premjerministru, ka cīņa ar pirmo jaunā koronavīrusa vilni ir bijusi veiksmīga, tomēr jāsaprot, ka tās nav beigas.

"Par nožēlu jāsaka, ka cīņa ar Covid-19 nav beigusies un joprojām ir pandēmija. Atsevišķas valstis ir paziņojušas, ka pandēmija ir apturēta, tomēr es nedomāju, ka tā ir beigusies. Viss notiks savā laikā. Pirmais solis ir sperts un patlaban ar to ir pietiekami," skaidroja Lietuvas ārlietu ministrs.

Igaunijas ārlietu ministrs pavēstīja, ka Polija, Lietuva, Igaunija un Somija ļauj savstarpēji pārvietoties strādājošajiem, dodoties uz mājām un darbu. Reinsals uzsvēra, ka atļauja legāli ieceļot trešo valstu pilsoņiem ir viena lieta, pavisam kaut kas cits - karantīnas prasība.

Lietuva, Igaunija un Latvija ir vienojušās nodrošināt koordinētu pieeju informācijas iegūšanai no Baltijas valstu valstspiederīgajiem vai personām, kurām ir tiesības ierasties un uzturēties Baltijas valstīs, kuras ceļos starp Baltijas valstīm vai ieceļos tajās no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts ar starptautisku autotransporta, dzelzceļa, gaisa vai jūras pasažieru pārvadājumu.

Rinkēvičs apliecināja, ka starp valstīm parakstītā vienošanās nosaka pamatsadarbības elementus. Viens no tādiem ir arī ceturtdien valdībā apstiprinātais memorands, kurā kā atbildīgā institūcija par informācijas apmaiņu ar Lietuvu un Igauniju ir Latvijas Valsts robežsardze.

"Esam izveidojuši vienotu kārtību tām personām, kas ierodas no valstīm, kas ir ārpus Lietuvas, Latvijas un Igaunijas. Jebkuram cilvēkam, kurš ierodas Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā, vai tas ir Baltijas valstu pilsonis, vai Latvijas pilsonis, kas tranzītā dodas caur Igauniju, viņam 14 pašizolācija ir obligāta," skaidroja ārlietu ministrs.

Arī Lietuvas ārlietu ministrs akcentēja, ka panākta vienošanās par tiem, kas iebrauks Baltijas valstīs no citām valstīm - šīm personām būs jāievēro 14 dienu karantīna. Viņš pavēstīja, ka sarunas par to nenotiek tikai starp Baltijas valstīm, tas ir jādara Eiropas līmenī.

"Par praktiskām lietām ir vienojušies arī veselības un iekšlietu ministri, tāpēc aicinu iepazīties ar Baltijas valstu veselības ministru kopējo nostāju par pasākumiem epidemioloģiskās drošības jomā. Baltijas valstīs ir zināmas nianses, kas ir jāievēro," skaidroja Rinkēvičs.

Piemēram, Latvijā, braucot sabiedriskajā transportā, jāaizsedz mute un deguns, citās valstīs šādam noteikumam ir tikai rekomendējošs raksturs. Cilvēki, kas plāno doties uz Lietuvu vai Igauniju un otrādi, ir aicināti iepazīties ar ministriju tīmekļvietnēs pieejamo informāciju.

Runājot par robežkontroli, Rinkēvičs atzina, ka tāda tiešām eksistē. Tomēr faktiski tas nozīmē, ka uz Lietuvas robežas atsevišķos gadījumos var mērīt ķermeņa temperatūru. 

"Ja situācija valstī turpinās uzlaboties, varēsim izskatīt, kā vēl vairāk atvieglot robežu piesardzības pasākumus. Tajā pašā laikā jebkurš Baltijas valsts iedzīvotājs var brīvi ceļot pa Latviju, Lietuvu un Igauniju, ievērojot visus piesardzības pasākumus. Tāpat jāiepazīstas ar tiem robežkontroles punktiem, kas ir atvērti," aicināja Rinkēvičs.

Pēc viņa sacītā, mērķis ir būt piesardzīgiem, pakāpeniski strādāt uz ierobežojumu - gan nacionālu, gan pārnacionālu - pakāpenisku atvieglošanu, tomēr tas nenozīmē, ka dzīve no šodienas atgriežas normālajās sliedēs.

Preses konferencē Rinkēvičam jautāja, vai viņam nav bažu, ka līdz ar robežu atvēršanu epidemioloģiskā situācija varētu pasliktināties. Ārlietu ministrs sacīja, ka ļoti rūpīgi tiek analizēti visi epidemioloģiskie pasākumi un statistika, to dara arī Lietuvā un Igaunijā.

Viņaprāt, salīdzinot datus, starp valstīm saslimušo skaita ziņā atšķirības ir, tomēr slimības izplatība tiek kontrolēta visās trīs valstīs.

"Mēs esam spējuši saslimstību mazināt. Dati ir mainīgi. Mums ir bijusi diena, kad mums nav neviena gadījuma, tad ir viens vai divi, citā dienā - 11. Līdzīgi ir arī Lietuvā un Igaunijā. Mēs analizējam šo situāciju arī aizvadīto nedēļu kontekstā," skaidroja ministrs.

Viņš uzsvēra, ka Latvija uzticas Lietuvas un Igaunijas veselības aizsardzības sistēmai, tāpat kā abas valstis uzticas Latvijai. Pēc ministra sacītā, riski tomēr ir samērojami. Rinkēvičs pavēstīja, ka tiks sekots līdzi situācijai un tās attīstībai. Jāsaprot, ka ar šo vīrusu būs jāsadzīvo vēl labu laiku un nebūs tā, ka vienā brīdī varēs reģistrēt nulle saslimušo, sacīja ārlietu ministrs.

"Mēs labi saprotam, ja patlaban visās trīs valstīs esam sasnieguši zināmu līmeni, ar aktivitātes atsākšanos katrā valstī atsevišķi var būt gaidāms zināms lēciens. To esam ņēmuši vērā, arī lemjot par ierobežojumu shēmas mīkstināšanu," teica ministrs.

Viņš apliecināja, ka situācija tiks kontrolēta, tomēr pašreiz starp valstīm un tajās saslimušo skaitam nav milzīgu atšķirību, kaut gan, iespējams, no malas tas izskatās citādāk. Baltijas valstis apzinās riskus un tos uzņēmās visas valstis vienādi, viņš akcentēja.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti