Dalies:

Nacionālā koncertzāle 15 gadu laikā Latvijas tautsaimniecībā sniegtu 107,6 miljonu eiro pienesumu

Nacionālā koncertzāle 15 gadu laikā Latvijas tautsaimniecībā sniegtu 107,6 miljonu eiro pienesumu
Foto: Publicitātes attēls
  • 17. May. 2019

Pirmo 15 darbības gadu laikā Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta radītie ieņēmumi un sociālekonomiskie ieguvumi radītu pozitīvu pienesumu Latvijas tautsaimniecībā 107,6 miljonu eiro apmērā, tādējādi pilnībā kompensējot koncertzāles izveidē ieguldīto un radot vēl 17,6 miljonu eiro ieņēmumus, liecina pēc Kultūras ministrijas (KM) pasūtījuma SIA "AG Capital" veiktā pētījuma rezultāti.

Kā norāda KM, aprēķini veikti, paredzot, ka koncertzāle tiek celta uz AB dambja un tiek nodota ekspluatācijā līdz 2030. gadam, veicot kopējos kapitālieguldījumus 91,4 miljonu eiro apmērā. Vienā gadā koncertzālē notiekošos pasākumus apmeklētu aptuveni 350 tūkstoši cilvēku. Savukārt ieņēmumus koncertzāle gūtu, pārdodot biļetes pasākumiem, kā arī iznomājot kompleksa telpas trešajām personām.

Lai noteiktu, vai koncertzāles projekts sabiedrībai ir izdevīgs, tika analizēts koncertzāles pienesums pirmo 15 darbības gadu laikā.

Kopumā koncertzāles projekts radītu 75 jaunas darba vietas, tā radot ieguvumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa - kopumā 1,6 miljonu eiro apmērā.

Pienesumu valsts budžetā rada pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi no ieguldījumiem koncertzāles būvniecībā, kā arī to ietekme uz iekšzemes kopproduktu, attiecīgi radot kopējos diskontētos ieņēmumus 10,1 miljonu eiro apmērā.

Kā būtiskākais ieguvums vērtējama koncertzāles spēja kļūt par tūrisma magnētu. Tūrisma pieauguma radītie diskontētie ieņēmumi kopumā vērtējami 92,3 miljonu eiro apmērā. 48% no visiem diskontētajiem sociālajiem ekonomiskajiem ieguvumiem radītu tieši konferenču zāles pasākumu radītais tūrisma pieaugums.

Pētījumā secināts, ka starp koncertzāles pasākumu apmeklētājiem, kas būtu aptuveni 150 000 cilvēku gadā, 12,5% būtu tūristi no Latvijas, 12,5% - ārvalsti no ārvalstīm, bet 75% būtu vietējie iedzīvotāji no Rīgas un Pierīgas. Savukārt no starptautisko konferenču apmeklētājiem – aptuveni 73 500 cilvēkiem gadā – 25% būtu vietējie, bet 75% - ārzemju delegāti. Dažādus citus pasākumus, piemēram, korporatīvos pasākumus koncertzālē gadā apmeklētu 126 500 cilvēki.

Tāpat aprēķinos ņemta vērā plašāka ietekme uz sabiedrību, jo iesaistīšanās kultūras aktivitātēs tiek asociēta ar iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanos un darba produktivitātes pieaugumu. Kopumā šī ietekme vērtējama kā diskontētie ieņēmumi 1,332 milj. eiro apmērā.

Papildus pētījumā analizēti arī kvalitatīvie sociālekonomiskie ieguvumi un zaudējumi, kas nav izvērtēti naudas izteiksmē. Tā, piemēram, paredzami ieguvumi no dzīvojamās vides kvalitātes uzlabošanās, piedāvājot iedzīvotājiem sakoptu, pievilcīgu, drošu, kvalitatīvu un tīru dzīves vidi, kā arī attīstot uzņēmējdarbības infrastruktūru. Nacionālās koncertzāles apkārtnē esošajiem īpašumiem paredzams tirgus vērtības pieaugums.

Attīstot uzņēmējdarbības teritorijas un pieaugot uzņēmējdarbības un tūrisma aktivitātei, tiks veicināta uzņēmējdarbības konkurence, kas savukārt iedzīvotājiem un tūristiem dod palielinātu preču un pakalpojumu klāstu un to kvalitāti.

Kā zaudējumi projekta īstenošanas laikā vērtējama būvniecības fāzes laikā paaugstinātā kravas transporta kustība, taču netiek plānots, ka cilvēkiem būs tādi ierobežojumi pārvietoties, kas radītu būtiskas papildus laika un/vai auto mērojamā attāluma izmaksas.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti