Dalies:

Dziesmu svētki katru gadu. Muzeja “Latvieši pasaulē” Mēneša priekšmets

Dziesmu svētki katru gadu. Muzeja “Latvieši pasaulē” Mēneša priekšmets
  • 21. Jul. 2019

Muzeja “Latvieši pasaulē” Mēneša priekšmets 

2019. gadā ik mēnesi Rīgā,Latvijas Nacionālās bibliotēkas vestibila apmeklētāji var iepazīties ar vienu priekšmetu no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Katrs no izstādes priekšmetiem atspoguļo kādu īpašu stāstu par latviešu dzīvi ārpus Latvijas. Šis stāsts arī tiek publicēts ik mēnesi presē.

Izstādi “Mēneša priekšmets” 2019.gadā atbalsta Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Lasītākās ziņas valstī

Dziesmu svētki katru gadu

Vairāk nekā septiņdesmit gadus ārpus Latvijas ir pastāvējusi latviešu dziesmu svētku tradīcija.

Aizsākušies pirmajos trimdas gados bēgļu nometnēs, uzplaukumu piedzīvojuši jaunajās mītnes zemēs 20. gadsimta 50. - 80. gados, joprojām ārpus Latvijas notiek dziesmu svētki, kopā pulcējot gan nesen izceļojošos latviešus, gan bēgļu gaitās devušos un viņu pēcnācējus. Ārzemēs rīkotie dziesmu svētki turpina būt nozīmīgs pasākumu kopums latviešu kultūras un identitātes uzturēšanai un saglabāšanai ārpus Latvijas.  

Ik gadu kāda pilsēta pasaulē kļūst par īstenu Latviju, kur uz teju katra ielas stūra skan latviešu valoda un dziesmas, satiekami priecīgi, lepni un skaisti latvieši tautas tērpos un svētku norises vietas rotā meijas, Latvijas karogi un svētku plakāti.

Ārī šogad dziesmu svētki notika divās vietās: Eiropas Kultūras svētki  Dublinā, Īrijā, un Vispasaules latviešu dziesmu svētki Toronto, Kanādā.

Muzeja “Latvieši pasaulē” krājumā glabājas daudzveidīgs materiāls no latviešu dziesmu svētkiem ārpus Latvijas - priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti un intervijas.

  

Šķīvis - piemiņlieta no pirmajiem latviešu dziesmu svētkiem ASV, 1953. gadā.
Dāvinājusi Vaira Pelēķis Kristofere 

Pirmajos dziesmu svētkos ASV piedalījās tūkstošiem latviešu, kuri ieradās no visas Ziemeļamerikas, lai piedalītos kā skatītāji vai dalībnieki: kopējais visu dziesmu svētku sarīkojumu apmeklētāju skaits sasniedza ap 12 500 cilvēku. Svētki ilga trīs dienas kuru laikā notika koru koncerts un koru gājiens, teātris, mākslas izstāde, kultūras pēcpusdiena, svētku dievkalpojumi un tautas deju koncerts. Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis Kārlis Dzirkalis un sekretārs Hermanis Kreicers pateicības rakstā apraksta svētkus:  “Ar dziesmu skaņām varējām saukt pēc mūsu brīvības un stiprināties ticībā un nacionālā pašapziņā. Un kopā sanākot, mēs varējām apzināties savu spēku un vienību. Tāpēc notikušajiem Dziesmu svētkiem ir liels svars un nozīme trimdas vēsturē un mūsu kultūras saglabāšanā.”

Latviešu dziesmu svētki Eslingenā, Vācijā, 1947. gadā. Fotogrāfija no “Latvieši pasaulē” muzeja krājuma. 

Reģionālie kultūras svētki Eiropā, Antālijā (Turcijā), 2018. Gada aprīlī. Foto no Ingūnas Grietiņas personīgā arhīva.

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti