Dalies:

Mūsu vēsture jāstāsta visai pasaulei

Mūsu vēsture jāstāsta visai pasaulei
  • 28. Feb. 2020

Kanadas Kaŗa mūzejā 4. martā tiks atklāta izstāde “Latvijas traģēdija. 1941”

Parādoties ziņai par Okupācijas mūzeja un mūzeja “Ebreji Latvijā”  izstādi “Latvijas traģēdija. 1941” Kanadas Kaŗa mūzejā martā, interesanti uzzināt, kā radās un tālāk attīstījās doma par izstādi. Šajā procesā ļoti iesaistīta ir Latvijas vēstniecība Kanadā, īpaši vēstnieks Kārlis Eihenbaums, tādēļ lūdzām viņam pastāstīt par sadarbības aizsākšanos, par izstādes nozīmi un informāciju, kur tā vēl būs skatāma.

Uzsākot darbu Otavā 2016. gada augustā kā vēstniekam Kanadā, viens no maniem pirmajiem apmeklējumiem bija Kanadas Vēstures un Kanadas Kaŗa mūzeji, kur viens ir Gatino, Kvebekā un otrs Otavā, Ontario. Tur tad arī lūdzu satikšanos ar abu mūzeju prezidentu Marku Oneilu (Mark O’Neill). Mums uzreiz izveidojās ļoti draudzīgas un savstarpēji ieinteresētu cilvēku attiecības. Es izteicu domu, ka būtu labi, ja sadarbību uzsāktu “radniecīgie” mūzeji, it īpaši tagad, kad kanadieši būs Latvijā. Mēs tad 2017. gada pavasarī tikāmies arī ar toreizējo Kanadas Kaŗa mūzeja direktoru Stīvenu Kviku (Stephen Quick), kas piekrita, ka labprāt vēlētos uzsākt sadarbību. Centāmies ieinteresēt arī mūsu mūzejniekus. Lai no vārdiem par potenciālo sadarbību nākotnē pārietu pie darbiem, atcerējos, ka mums jau ir laba izstāde, ko kopā ir izveidojis Latvijas Okupācijas mūzejs ar mūzeju “Ebreji Latvijā”.

Lasītākās ziņas valstī

Tas ir vairāku autoru (Ritvars Jansons, Iļja Ļenskis, Ojārs Stepens, Marģers Vestermanis) kopdarbs, kas pietiekami skaidri un ilustrātīvi pastāsta par tikai vienu gadu mūsu vēsturē, attēlo traģisko 1941. gadu. Man šī izstāde likās ļoti laba, jo jau 2015. gadā Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē izskaņā to labi eksponējām Austrijā, Grācas Universitātē, kur arī pats uzstājos un bija lektori gan no Rīgas, gan no Austrijas. Uzrakstīju vēstules profesoram Valteram Nollendorfam no Okupācijas mūzeja un Iļjam Ļenskim no mūzeja “Ebreji Latvijā”, vai viņi būtu ar mieru mums izstādi dot un vai tā ir laba priekš Kanadas? Biju priecīgs, ka kollēģi uzreiz atsaucās un teica, ka izstāde nav zaudējusi aktuālitāti, kaut veidota 2011. gadā.

Sākām pārrunāt praktiskas lietas ar Kanadas Kaŗa mūzeju, jo bija jāatrisina arī jautājums par valodām. Oriģināli izstāde ir angliski un latviski, bet Kanadas federālajā mūzejā vajag arī franciski. Bija dažādas domas un iespējamie risinājumi, taču laiks gāja, nomainījās arī Kaŗa mūzeja vadītājs, kā arī transporta iespējas uz Kanadu bija samazinājušās,  attālums un izmaksas ir ļoti lielas.

Nolēmām, ka izstāde būtu jādrukā šeit Kanadā un uzreiz divās valodās – angliski un franciski, taču tam, arī tulkošanai, kā arī angļu valodas “kanadizēšanai” bija nepieciešami līdzekļi. Man ir liels gandarījums, ka uz ideju par izstādi, kas būtu pirmā Latvijas izstāde kādā Kanadas federālajā mūzejā, atsaucās Aizsardzības ministrija – ministrs un valsts sekretārs, kas labi saprata šī pasākuma nozīmīgumu un pat unikālitāti.

Neaizmirsīsim arī par tiem uzbrukumiem, kas pret Latviju un pat personīgi pret mani pašu šeit šad un tad Kanadā, tās plašsaziņas līdzekļos un sociālajās platformās notiek. Tas viss aktīvizējās 2016. gada rudenī, faktiski pēc tam, kad Kanada izlēma piedalīties NATO paplašinātajā klātbūtnē Latvijā. Mūsu vēsture te kļuvusi par “karstu” jautājumu, ko daži uzstājīgi “zvelē” ar domu radīt kanadiešiem neuzticību par mums, sēt nesapratnes sēklu, izmantojot šabloniskumu un vispārējo nezināšanu, kas te ir pietiekami liela.

Tiek taisīts “rasols”, lai tikai būtu sajukums un negātīva asociācija. Biju priecīgs, ka Aizsardzības ministrija uzņēmās segt tulkošanu franciski un drukāšanu te uz vietas, ko koordinē vēstniecības aizsardzības atašejs. Savukārt Ārlietu ministrija neliedza piesaisti Latvijas Republikas Simtgades projektiem, kas mums ļauj rīkot atklāšanu un organizēt arī ekspertu paneli. Kanadas Kaŗa mūzejs savukārt dod telpas par velti un sagatavos vēl vairākus stendus, kas informēs par Latviju pirms Otra pasaules kaŗa un arī par to, kas notika pēc tā. Tas nepieciešams, lai sagatavotu kanadiešu sabiedrību, kas nav tik informēta par mums. Okupācijas mūzeja eksperts Kārlis Dambītis ir iesaistīts jaunajā maketēšanā, sadarbojas ar Kaŗa mūzeja ekspertiem un mūzeju “Ebreji Latvijā” un šī tagad ir atjaunināta izstāde, kas veidota Kanadai  angliski un franciski.

Atklāšanā 4. martā organizēsim nelielu ekspertu paneli  uzstāsies Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, būs mūzeja “Ebreji Latvijā” direktora Iļja Ļenska referējums, Toronto Universitātes profesors Roberts Ostins (Robert Austin) dos “lielo bildi”, kā arī būs personīgs “skats”  Džefs Mieriņš, kas simbolizēs to, kāpēc Kanadā ir latviešu bēgļi, kas tad tieši ir Otrā pasaules kaŗa konsekvence ģimenes griezumā. Atklāšanu vadīšu un ievadvārdus teikšu es, kā arī tajā uzstāsies Kanadas Kaŗa mūzeja direktore Karolīna Dromagē (Caroline Dramguet), kas bijusi ļoti atsaucīga un izprotoša.

Mums šis ir ļoti svarīgs solis uz to, lai dotu iespēju kanadiešiem uzzināt par mums vēl vairāk arī no cita aspekta. Līdz šim vairāk bijusi māksla, dziedāšana un dejošana, kā arī tūrisma veicināšana. Mēs arī ceram, ka tas būs sadarbības aizsākums, ka kanadieši ar kādu savu izstādi atbrauks uz Latviju, esam faktiski saņēmuši solījumus, ka mūsu Kaŗa mūzejs varētu būt sadarbības partneris, varētu sākt ar izstādēm par Pirmo pasaules kaŗu – Vimī kraujas kauju un tad arī kaut ko par Otru pasaules kaŗu, jo Latvijā maz ir zināms par Džuno liedagu vai Montekazīno.

Esmu gandarīts, ka labās attiecības un sadarbība ar Otavas pilsētas galvu Džimu Vatsonu (Jim Vatson) mums dos iespēju šo mūsu izstādi izrādīt arī Otavas rātsnamā, vietā, kur pagājušajā rudenī bija mūsu izstāde par “Baltijas ceļu”. To apskatīja simtiem cilvēku, tā bija arī Toronto, Hamiltonā un tagad būs Geidžtaunā, kur kaŗa bazē dienestam Latvijā gatavojas nākamās rotācijas kaŗavīri. Ceram, ka izstāde Otavas rātsnamā būs pavasarī, laikā, kad visi pieminēsim Otra pasaules kaŗa beigas un tā upuŗus. Tas būs uzskatāms atgādinājums, ka kaŗš neko neatrisina, ka tas nenes neko labu, ka mums visiem ir jāiestājas stingri un noteikti pret tiem, kas ar to spēlējas, kas nesaskata kaŗa postu, bet runā par “uzvarām”. 

Mūsu izstāde ir atgādinājums, ka Kanadas klātbūtne Latvijā ir ļoti svarīga, ka tā ir drošības misija, kas tieši un nepārprotami “apdrošina” pret kaŗu, pret konfliktu un novērš krizes. Mēs gribam un ceram, ka Kanada turpinās šo sekmīgo misiju arī pēc 2023. gada.

Izstāde ir tikai viens no mūsu daudzpusīgā darba aspektiem. Mēs turpinām strādāt, piemēram, ar Kanadas veterāniem un tiem, kas dienējuši vai gatavojas misijām Latvijā. Mums nav lielu un nav mazu jautājumu, mēs darām visu, lai būtu miers un mūsu attiecības nostiprinātos, kā arī padziļinātos. Mēs savas kaŗa mācības esam apguvuši un varam ar tām dalīties. Izstāde pēc Otavas rātsnama būs pieejama un, ja ir kāds, kas var un kas grib to kaut kur izrādīt, tad, lūdzu, būsim priecīgi!

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu " Latvija Amerikā"

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti