Dalies:

"Microsoft Latvia": Pēc krīzes Latvijā gaidāms digitalizācijas uzplaukums

"Microsoft Latvia": Pēc krīzes Latvijā gaidāms digitalizācijas uzplaukums
LETA/Edijs Pālens
  • 07. Apr. 2020

Gan uzņēmumi, gan izglītības sektors ārkārtējās situācijas laikā ir uzrādījuši pārsteidzošu mobilizācijas spēju, pārejot uz darbu attālinātā režīmā, intervijā aģentūrai LETA atzina "Microsoft Latvia" vadītāja Renāte Strazdiņa. Uzņēmumiem, kuri ir bijuši digitāli spēcīgi arī līdz šim, pielāgoties jaunajiem apstākļiem ir bijis vieglāk, tomēr tagad digitāli kļūst arī tie uzņēmumi, kas nekad tādi īsti nav bijuši. 

Tāpat viņa minēja, ka arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) uzņēmumi apzinās, ka tehnoloģiju pieejamība šobrīd ir svarīgāka nekā jebkad.

"Tāpēc ar lielu atbildību pieejam šim jautājumam, un mums ir rīcības plāns, pēc kura vadāmies, lai visi pakalpojumi būtu pieejami un darbotos šādā situācijā, kādā mēs esam pašreiz," sacīja Strazdiņa, atgādinot, ka arī gadskārtējā Latvijas Informācijas tehnoloģiju un komunikācijas asociācijas Digitālā nedēļa šogad bija veltīta tieši prasmēm, kas saistītas ar attālināta darba organizēšanu, un materiāli arī pēc Digitālās nedēļas ir brīvi pieejami.

Lasītākās ziņas valstī

Viņa prognozēja, ka pēc ārkārtējās situācijas beigām Latvijā noteikti būs gaidāms digitalizācijas uzplaukums.

"Organizācijas vairs digitalizācijas uzdevumus nevar atlikt uz kaut kādu nezināmu, ērtāku brīdi nākotnē. Pirmkārt, cilvēki būs pārkāpuši "tas nav iespējams" sajūtai, sapratīs, ka var strādāt arī attālināti un kļūs elastīgāki - izvēlēsies darba formas un metodes atbilstoši situācijai. Otrkārt, cilvēki būs iemācījušies izmantot gan jaunas piegādes ķēdes, gan pārdošanas kanālus. Treškārt, visticamāk, būs radušies jauni digitāli produkti un pakalpojumi," pieļāva "Microsoft Latvija" vadītāja.

Savukārt, vērtējot līdzšinējo Latvijas uzņēmumu un institūciju digitalizāciju, Strazdiņa sacīja, ka gan Baltijā, gan Latvijā ir redzams, ka arvien vairāk uzņēmumu un iestāžu saprot, ko viņiem nozīmē digitalizācija.

"Digitālā transformācija katram uzņēmumam un katram cilvēkam tomēr nozīmē kaut ko nedaudz citu. Piemēram, ražošanas uzņēmumam tas var nozīmēt lietu interneta risinājumu ieviešanu, lai nodrošinātu kvalitātes kontroli ražošanas līnijās. Turpretī kādai izglītības iestādei tā var būt e-mācību platforma. Ir tiešām novērojams, ka arvien vairāk uzņēmumu un iestāžu definē, kas ir vajadzīgs tieši viņiem," stāstīja Strazdiņa.

Vienlaikus viņa atzina, ka situācijas ir ļoti atšķirīgas.

"Pat vienas nozares ietvaros mēs atradīsim uzņēmumus, kuri būs ļoti automatizējuši savu darbu, sākot no ražošanas un kvalitātes kontroles līdz pat preču nogādei klientiem, un būs uzņēmumi, kuri ar digitalizāciju saprot tikai un vienīgi grāmatvedības sistēmu. Tieši tik lielas ir atšķirības," konstatēja "Microsoft Latvija" vadītāja.

Viņa arī atgādināja, ka Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija kampaņas "Gudrā Latvija" laikā veic uzņēmumu aptauju. Pašlaik atbildes ir snieguši aptuveni 800 uzņēmumu un tikai 6% kvalificējās "augstākajā līgā", kas nozīmē, ka viņiem ir automatizēti procesi, digitāls mārketings, digitalizācijas stratēģija utt. Tas ir salīdzinoši maz. Savukārt 18% uzņēmumu atrodas uz "rezervistu soliņa" jeb tik tikko sāk domāt par digitalizāciju, un pa vidu atrodas lielākā daļa Latvijas uzņēmumu. 

"Tādēļ es teikšu, ka mums ir daudz kur augt. Labā ziņa gan ir tā, ka cilvēki daudz vairāk ir sākuši mācīties un apgūt tehnoloģijas. Uzņēmumā gluži vienkārši nav iespējams īstenot lielus automatizācijas projektus, ja cilvēki neprot lietot tehnoloģijas. Tagad cilvēki paliek zinošāki un daudz vairāk aizdomājas, ka šo vai citu risinājumu es varu piemērot arī savā uzņēmumā," sacīja Strazdiņa. 

"Microsoft Latvia" iepriekšējā finanšu gadā, kurš noslēdzās 2019.gada 30.jūnijā, strādāja ar 4,028 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,3% mazāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa pieauga par 12% un bija 446 614 eiro.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti