Dalies:

Latvijas delegācija izcilās ASV universitātēs meklē latviešu izcelsmes zinātniekus un sadarbības ceļus

Latvijas delegācija izcilās ASV universitātēs meklē latviešu izcelsmes zinātniekus un sadarbības ceļus
  • 31. May. 2019

Dmitrijs Stepanovs, Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra vietnieks intervijā Tairai Zoldnerei

Aprīļa pēdējā nedēļā plaša Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) delegācija apmeklēja Bērklijas un Stenforda universitātes Kalifornijā, ASV Valsts departamentu un Nacionālo zinātnes fondu, kā arī piedalījās biznesa forumā @Spotlight Latvia'' un Amerikas latviešu apvienības (ALA) 68.kongresā Denverā.

Kāds bija IZM delegācijas vizītes mērķis, apmeklējot ASV?

Lasītākās ziņas valstī

Mūsu braucienam bija vairāki mērķi, un bija arī vairākas vizītes. Braucienu sākām Londonā, tiekoties ar Latvijas studentu un pētnieku biedrību tās otrajā konferencē. Attīstot sadarbību ar Latvijas izcelsmes pētniekiem Lielbritanijā, aicinām pētniekus iesaistīties kopīgos projektos, recenzēt pētījumus, veidot kopīgas publikācijas, iesaistīties apmaiņas programmās. Darbs šajā virzienā tiks aktīvi turpināts.

Pēc tam devāmies uz Sanfrancisko, kur piedalījāmies LIAA rīkotos pasākumos uzņēmējdarbības veicināšanai un tikāmies ar vietējo latviešu sabiedrību. Denverā piedalījāmies Latvijas biznesa forumā Spotlight Latvia un ALAS 68.kongresā.

Tomēr Kalifornijā mūsu galvenais mērķis bija apmeklēt divas universitātes: Kalifornijas universitāti Bērklijā un Stenforda universitāti, kur tikāmies ar augstskolu zinātņu prorektoriem. Mūsu sarunu temats bija pieredzes apmaiņa par to, kādā veidā šajās universitātēs tiek definēti mērķi pētniecībā un kā notiek pārvaldība šajās augstskolās.

Apmeklējot universitātes Kalifornijā, vai radāt virzienus, kādos būtu iespējams attīstīt sadarbību?

Stenforda universitātē runājām ar jauno zinātnes prorektori prof. Katrīnu Moleri (Kathryn Moler), kas stājās amatā pagājušā gada beigās, un arī šajā universitātē tika lemts, ka jādefinē zinātnes prioritātes, aptaujājot pētniekus, kādas problēmas viņi uzskatītu par aktuālām. Iepriekš šīs universitātes darbs balstījās tikai uz izcilībām zinātnē, proti, varbūt nebija tik svarīgas zinātnes jomas, cik svarīgs zinātnieks, kas ar to strādā un pēta. Ņemot vērā, ka zinātnes izcilības Stenfordā tika piesaistītas no visas pasaules, zinātne tur tiešām ir ļoti augstā līmenī. Tomēr prorektore minēja, ka šobrīd universitāte vairs nav apmierināta ar šo procesu, jo ne vienmēr visi pētnieki grib strādāt jomās, kas viņiem tiek piedāvātas, un sadarbība universitātē zināmā mērā ir apgrūtināta.

Runājot par kopīgām programmām, apspriedāmies ar doktori Liisi Esse, Stenforda universitātes bibliotēkas Baltijas studiju programmas kuratori, un Baltijas kollekcijas vadītāju Mimi Kalteri (Mimi Calter). Stenforda universitāte piedāvā veidot kopīgu Baltijas un Ziemeļvalstu pētniecības centru. Mēs uz to skatāmies ļoti pozitīvi, un ir ārkārtīgi svarīgi, lai Baltijas un citas Ziemeļu valstis vienotos, ka šāda programma būtu nepieciešama. Programma būtu veltīta reģiona izpētei, bet konkrētas tēmas būtu zināmas tad, kad sāksies studentu un pētnieku apmaiņa. Atbalstām šo iniciātīvu, jo arī mēs veidojam Baltijas pētniecības programmu, kuŗai paredzēts atvēlēt ievērojamus līdzekļus, lai nodrošinātu, ka Baltijas valstis daudz intensīvāk sadarbojas izpētes jomās.

Jāsaka, ka jau tagad vairāki zinātnieki aktīvi sastrādājas ar Bērklijas un Stenforda universitātēm. Atšķirībā no akadēmiskā virziena, sadarbība zinātnē notiek dabiskā veidā – zinātnieki atrod viens otru, strādājot pie līdzīgām problēmām. Mūsu uzdevums būtu šo sadarbību veicināt, piedāvājot stipendijas un veidojot kopīgas studiju programmas.

Šobrīd LU un Rīgas techniskajai universitātei ir izveidota kopīga IT programma ar Bafalo (Buffalo) universitāti Ņujorkā. Šī apmaiņas programma paredz viena gada studijas Bafalo universitātē, kā arī akadēmiskā personāla apmaiņu.

Bērklijas universitātē tikāmies ar pētījumu programmu direktora vietnieku Prof. Randy Katz, kuŗš stāstīja, ka viņi necenšas noteikt universitātei kādus prioritāros virzienus. Viņi skatās uz izcilām personībām zinātnē, kas paši definē savas akadēmiskās intereses un tādā virzienā arī strādā. Latvijas situācija ir citāda arī tāpēc, ka, sakarā ar studējošo skaitu, mēs nevaram nodrošināt kritisko masu daudzos virzienos. Mums ir svarīgi izvirzīt prioritārās jomas.

Bērklijas universitāte strādā pie specifiskas programmas, kas veicina studentu iniciātīvas jaunuzņēmumu veidošanā, un universitātes profesori darbojas kā zinātnes un biznesa konsultanti?

Mēs bijām šajā centrā, un izrādās, ka tam jau ir izveidojusies sadarbība ar Kauņas universitāti Lietuvā. Mums tas likās ļoti interesanti, un mēs varētu rīkoties līdzīgi, apzinot, kuŗas Latvijas universitātes gribētu piedalīties šādā programmā.

Vai domājat, ka arī Latvijas universitātes varētu pārņemt tādu praksi?

Esam nolēmuši sazināties ar lietuviešu kolēģiem, saprast, kā šādu programmu vislabāk izvei- dot un mudināt arī mūsu akadē- miskās iestādes to attīstīt. Bērklijas universitātes centrā viņi bija ļoti atvērti, un aicināja arī mūs pievienoties.

Jūs arī meklējāt kontaktus latviešu izcelsmes pētnieku vidū?

Šogad esam sākuši apzināt latviešu izcelsmes zinātniekus ārpus Latvijas. Latvijas universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrā tika veikts pētījums profesores I.Mieriņas vadībā, secinot, ka ASV ir vislielākais skaits latviešu zinātnieku ārpus Latvijas, un šie zinātnieki ir gatavi sadarboties ar pētniekiem Latvijā. Mūsu mērķis ir saprast, kādā veidā šī sadarbība varētu notikt – kopīgi projekti, apmaiņas vizītes, vai vēl citos veidos. Denverā mēs satikām profesora Paula Stradiņa mazdēlu, kuŗš būtu gatavs piedāvāt vietu pētniekam no Latvijas par ilgtspējīgas enerģijas jautājumiem un citām problēmām, ar ko nodarbojas Nacionālā atjaunojamo enerģiju laboratorija. Tika apspriestas potenciālās sadarbības idejas, bet lai tās īstenotu, ir jāstrādā pie financējuma programmas šādām aktīvitātēm.

Jūsu delegācija tālāk dodas uz Vašingtonu. Kas tur paredzēts jūsu programmā?

Vašingtonā tiksimies ar Valsts departamenta pārstāvjiem un Nacionālā zinātnes fonda pārstāvjiem. Mūsu sarunu tēma būs Izcilības programmas, kuŗās piedalās ASV un Eiropas pētniecības centri un universitātes, veidojot kopīgus Izcilības centrus. Mēs gribētu saprast, kā arī Latvija varētu sākt piedalīties šajos Izcilības centros. No otras puses, arī Eiropas Savienības (ES) ietvaros tiek veidoti izcilības centri, bet, ņemot vērā, ka ASV nav ES dalībvalsts, ASV universitāšu dalība šajos centros ir apgrūtināta. Mēs varētu veicināt šo sadarbību partnerībā ar Latvijas universitātēm. Izcilības centru programmai ir paredzēts ļoti nopietns Eiropas centrālo fondu financējums. Valsts departamentā runāsim arī par kochēzijas programmu pieredzi, kas palīdz nevienmērīgi attīstītā augstskolu vidē sasniegt līdzīgu akadēmisko līmeni.

Apmeklējot ALA kongresu, tikāties ar tautiešiem. Kādi bija jūsu sarunu temati?

Gribējām saprast, ko domā paši latviešu kopienas pārstāvji, jaunā paaudze – bērni un mazbērni. Latviešus šeit, Amerikā, galvenokārt interesē, vai Latvijā ir kādas studentu apmaiņas programmas un dažādi kursi: vasarai, pusgadam vai gadam.

Vai studentu apmaiņas programmas pašreiz ir iespējamas?

Tādas iespējas noteikti ir. Esam arī ierakstījuši nākošajā valdības deklarācijā, ka strādāsim ar apmaiņas programmām, kas tieši iesaista diasporas jauniešus. Bija arī interese par iespēju diasporas jauniešiem studēt Latvijā, jo daudziem no viņiem pašreiz jau ir dubultpilsonība, kas nozīmē, ka viņi var startēt arī uz budžeta vietām Latvijas augstskolās. Gribu piebilst, ka Latvijā ar katru gadu palielinās programmu skaits, ko piedāvājam angļu valodā, sevišķi maģistru līmenī.

Kāds bija jūsu tīri personiskais viedoklis un pieredze, apmeklējot ALA kongresu un tiekoties ar vietējo latviešu sabiedrību?

Esmu pirmo reizi Amerikā ar mērķi satikties ar tautiešiem. Jāatzīst, ka mani pārsteidza tas, cik kopienas ir vienotas, cik daudz ir vietējo organizāciju, kuŗu mērķis ir savest kopā cilvēkus, turpināt tradicijas. Mani pārsteidza latviešu kopienas lielā interese par Latvijas zinātnes sasniegumiem un akadēmisko vidi. Bija tiešām liela vēlme uzzināt par apmaiņas programmām jauniešiem, kas palīdzētu gan valodas apguvē, gan vairāk izprast Latviju. Dziļi iepriecināja cilvēku atvērtība un vienotība, kā arī labās latviešu valodas zināšanas. Tika minēts, ka lietuvieši un igauņi savos kongresos runā angļu valodā. Mans novēlējums būtu, ka varbūt ALA kongresus varētu organizēt divās valodās, varbūt arī paralēlās sesijas angļu valodā, lai veicinātu jauniešu piedalīšanos.

Gribu vēl piebilst, ka IZM rīcībā ir pieejams zināms financējums, lai atbalstītu tīklošanos un pasākumus zinātnieku vidū, un mēs esam atvērti priekšlikumiem.

Autors: Taira Zoldnere

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti