Dalies:

Mediji ir spogulis, kurā diaspora vērtē, vai spēs Latvijā nodrošināt dzīvi savām ģimenēm

Mediji ir spogulis, kurā diaspora vērtē, vai spēs Latvijā nodrošināt dzīvi savām ģimenēm
  • 19. Feb. 2019

Šķiet, pēdējā laikā viena no visvairāk atmiņā palikušajām atziņām par varu, ir deputāta Artusa Kaimiņa teiktais 13. Saeimas plenārsēdē debatēs par  valdības apstiprināšanu  23. janvārī: „Es ļoti labi saprotu, ka var un vajag mīlēt sievieti. Un to sievieti vajag mīlēt tā, ka nu... bezprātīgi! Kaislīgi! Bet nedrīkst mīlēt varu. Varu mīlēt – tas nav pareizi!”

Varas saldo garšu parasti pārmet politiķiem, bet nupat ir skaidri redzams, ka tā iepatikusies arī Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP). Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā rakstīto, ka „Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija”, Padome nolēmusi tulkot kā absolūto varu, kas ļauj tai rīkoties kā ienāk prātā. Aizvien biežāk uz žurnālistu jautājumiem par kādu no tās lēmumiem tiek atbildēts aptuveni tā –Tas ir jūsu viedoklis. Mēs pieņēmām lēmumu un tās ir mūsu tiesības.

Droši vien vietā uzreiz ir pasacīt, ka NEPLP tiešām jābūt neatkarīgai institūcijai, bet tas nenozīmē, ka neviens likums uz to neattiecas. Turklāt Padomes neatkarība no politikas un politiķiem ir nosacīta, jo Padomes locekļus apstiprina Saeima un, kaut gan viņi nav nevienas partijas biedri, ievēlēti tiek partiju virzīti un atbalstīti cilvēki.

Lasītākās ziņas

Pēdējo pāris gadu laikā NEPLP ne reizi vien ķērusies klāt sabiedriskajiem medijiem, vispirms tas notika Latvijas Radio, bet pagājušā gada pēdējā darba dienā pēkšņi tika paziņots par neuzticības izteikšanu Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājam un par saturu atbildīgajam valdes loceklim. Pārmetumi tika izteikti par jautājumiem, kas skar finanšu jomu, bet neuzticība tika izteikta nevis cilvēkam, kurš valdē atbild par LTV finansēm, bet gan par saturu atbildīgajam. Padomes skaidrojumi tā arī nepārliecināja, pret šādu rīcību savā paziņojumā protestēja gan Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA), gan Eiropas Latviešu apvienība (ELA), bet Padome turpināja iesākto, un 10. janvārī tika izsludināts konkurss uz vakantajiem amatiem LTV valdē.

25. janvārī LŽA nāca klajā ar paziņojumu, pieprasot pārtraukt valdes locekļu atlases konkursu, jo gan par nominantu atlasi, gan par izvēli un apstiprināšanu lems tikai NEPLP, bet tas nozīmē, ka netiek ievērotas ne Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma prasības, gan labas korporatīvās pārvaldības prakses standarti. Konkursa nolikums tiešām paredz, ka par visu lemj tikai NEPLP: „Kandidātu vērtēšanu veic Konkursa komisija. Konkursa komisijas sastāvu veido visi Padomes locekļi. Komisija savu darbu var veikt un lēmumus pieņemt, tās darbā piedaloties vismaz 4 (četriem) Padomes locekļiem. Konkursa komisija pieaicina Padomes Sabiedriskās konsultatīvās padomes priekšsēdētāju, Latvijas Televīzijas arodbiedrības valdes priekšsēdētāju un Latvijas Personāla Vadīšanas Asociācijas valdes priekšsēdētāju kā sabiedrības interešu pārstāvjus ar novērotāju un padomdevēju tiesībām.”

Vēl 29. janvārī padome turpināja apgalvot, ka viss ir kārtībā, jo likumi tiekot ievēroti, jo konkursa komisija paplašināta, trīs NEPLP locekļu vietā tajā ieliekot visus piecus NEPLP locekļus, bet trīs ekspertiem būs padomdevēja tiesības.

Tad kā ir ar likumiem un tajos rakstīto?

Latvijas Televīzija (tāpat kā Latvijas radio) ir elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 4. panta 2. daļa nosaka, ka „Pēc darbības mērķa elektroniskos plašsaziņas līdzekļus iedala sabiedriskajos, komerciālajos un nekomerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.” Savukārt šī likuma 5. pants nosaka, ka „Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir valsts kapitālsabiedrības, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar šo likumu, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldes likums” un ka „Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pamatkapitālu veido valsts ieguldītā manta. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir valsts kapitāla daļu turētāja attiecīgajā kapitālsabiedrībā un veic tās dalībnieku sapulces funkcijas.”

Tātad LTV ir valsts kapitālsabiedrība un ir sabiedriskais plašsaziņas līdzeklis, un NEPLP ir valsts kapitāla daļu turētāja.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma XI nodaļā, kas attiecas uz NEPLP,  62. panta 5. daļa nosaka, ka „Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ieceļ un atceļ sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu valdes. To locekļus izrauga atklāta konkursa kārtībā. Konkursa nolikumu apstiprina Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.” Bet ne šajā, ne kādā citā šī likuma sadaļā vai pantā nav sīkāk noteikts, kādam jābūt atklātajam konkursam un tā nolikumam.

Tātad konkursa nolikumā ir jāievēro Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā rakstītais – proti, 31. panta 3. daļā sacītais: „Sākotnēji valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome sagatavo potenciālo valdes vai padomes locekļu sarakstu, kas tiek veidots, pamatojoties uz attiecīgajam valdes vai padomes locekļa kandidātam nepieciešamās profesionalitātes un kompetences kritērijiem. Iespējamie valdes un padomes locekļu kandidāti tiek atlasīti, organizējot publisku kandidātu pieteikšanās procedūru, piesaistot personāla atlases konsultantus vai izmantojot citas personāla atlases metodes.”

Jāpiebilst, ka šī panta 2. daļā ir arī noteikts, ka „Valdes un padomes locekļa nominēšanas process atbilst korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem, nodrošina atklātu, godīgu un profesionālu valdes un padomes locekļu atlasi, kas veicina profesionālas un kompetentas kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas izveidi.”

Acīmredzot, NEPLP savas varas apziņā likumos sacīto interpretē tā, ka tikai Padomei ir tiesības par visu lemt un ka pilnīgi pietiek ar to, ka pieaicina kādus ekspertus  kā padomdevējus bez balss tiesībām.

Jautājums manuprāt ir par to, vai NEPLP pārkāpj likumu un, ja tas tā ir, vai Saeima var tās locekļus atlaist, balstoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 59. panta 3. daļu – proti: „ir konstatēts tāds likumā noteikts apstāklis, kas liedz attiecīgajai personai būt par Padomes locekli”.

Vai Saeima par to ir gatava lemt? Iespējams, ka vismaz puse deputātu labprāt redzētu piejaucētus jeb pieradinātus un pieklusinātus sabiedriskos medijus, kas īpaši neuzdrošinātos „bāzt degunu” varas lietās. Varbūt minētos likumus var skaidrot Satversmes tiesa? Jebkurā gadījumā tiesas vai tiesu procesi nav dažu nedēļu jautājums, bet NEPLP aktīvi  darbojas šobrīd.

"Sabiedrisko mediju novājināšana un, kopsakarā, to brīvības iegrožošana ar politisku ietekmi šobrīd Eiropā ir izteikti vērojama Polijā, Ungārijā, Rumānijā – valstīs, kur ar koruptīviem darījumiem saistītas valdošās aprindas tiecas nostiprināt varu uz demokrātisko brīvību un tiesiskuma rēķina.  Pret to ir iestājušies ne tikai šo valstu iedzīvotāji, bet arī diaspora – pagājušajā augustā desmitiem tūkstošu rumāņu no ārvalstīm protesta nolūkā devās uz Bukaresti. Tas, kāpēc diasporai ir būtisks tiesiskums, mediju brīvība, ir cieši saistīts ar uzticēšanos savai valstij, ar vēlmi redzēt to pietuvojamies Rietumeiropas standartam, un arī ar pārdomām, vai atgriezties. Tieši mediji – īpaši sabiedriskie – ir spogulis, kurā diaspora, īpaši jaunie profesionāļi, vēro savu zemi un vērtē, vai atgriežoties spēs tajā nodrošināt dzīvi savām ģimenēm, vienlaikus neatsakoties no Rietumu demokrātijas brīvībām. Daudziem tās ir vienlīdz nozīmīgas ar ekonomiskajiem apsvērumiem. 

Diemžēl arī Latvijā pēdējā laikā vērojama nepatīkama nedrošība attiecībā uz sabiedrisko mediju vadības darbu un finansiālo nodrošinājumu; arī sabiedrība pati nereti nievā žurnālistus, lai gan viņu darbs ir nozīmīgs valsts „veselībai”. Eiropas Mediju plurālisma un mediju brīvības centra jaunākajā ikgadējā Mediju plurālisma monitoringa ziņojumā norādīts, ka Latvijā pastāv augsts risks attiecībā uz politisko ietekmi uz mediju neatkarību (71%) un uz redakcionālo autonomiju (81%). Arī EDSO vēlēšanu misija, kas sekoja Saeimas vēlēšanu procesam Latvijā, norādījusi uz nepieciešamību mazināt politisko ietekmi mediju uzraudzības jomā. Bet Eiropas Raidorganizāciju apvienība (EBU) ir  paudusi bažas par Latvijas Televīzijas vadības atlaišanu decembra nogalē. Šīs norises ir svarīgi vērot arī diasporā, un atbalstīt mediju neatkarību – tostarp stiprinot arī medijus diasporā, kuri darbojas ārpus ekonomisko un politisko interešu sviru ietekmes," tā situāciju Latvijas mediju jomā vērtē Eiropas Latviešu apvienības (ELA) priekšsēdētāja vietas izpildītāja Elīna Pinto.

Atliek cerēt uz sabiedrību, uz to, ka vismaz daļa sabiedrības Latvijā un ārpus tās būs gatava iestāties par sabiedriskā medija brīvību un neatkarību un arī par savām tiesībām saņemt daudzpusīgu informāciju, kas nekalpo vienas partijas vai ekonomiskā grupējuma interesēm.

Notiekošais ar sabiedriskajiem medijiem Latvijā manuprāt ir arī zīme diasporas medijiem – proti, jāsāk veidot pastāvīgas un neatkarīgas mediju platformas. Valsts atbalsts ir labs un vajadzīgs, bet, ja vien diasporas mediji negrib tikt ievilkti Latvijas politiskajās spēlēs un negrib kļūt atkarīgi no tām, ir  jābūt pastāvīgiem. Diasporas medijiem ir jāspēj brīvi paust viedokļus par norisēm Latvijā, kas skar arī diasporu un, kā atzīmēja arī ELA priekšsēdētāja, var ietekmēt arī nodomu atgriezties vai neatgriezties Latvijā.

Autore: Sallija Benfelde
Foto: PUblicitātes attēlu

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti