Dalies:

Maskavas Latviešu kultūras biedrībai - 30 gadi

Maskavas Latviešu kultūras biedrībai - 30 gadi
Maskavas Latviešu kultūras biedrība
  • 04. Jul. 2019

Maskavas latviešu apvienošanās pirmsākumi meklējami 19. gs. otrajā pusē, kad pirmos studentu vakarus šeit sāka rīkot latviešu  kultūras dižgari ar Krišjāni Valdemāru, Frici Brīvzemnieku un Krišjāni Baronu priekšgalā. Viņu mērķis bija palīdzēt latviešiem svešumā saglabāt mūsu valodu un kultūru, attīstīt savstarpēju palīdzību, audzināt jaunajā paaudzē patriotisma jūtas.

20.gadsimta 20.-30.gados Maskavā aktīvi darbojās kultūras un izglītības biedrība „Prometejs”, kura centās apvienot šeit dzīvojošos latviešus un palīdzētu tiem grūtajos Staļina totalitārā režima apstākļos. Biedrības darbs latviešu kultūras, izglītības, mākslas un saimnieciskās dzīves jomās tika pārtraukts 1937.gadā, kad Staļina režīms likvidēja visas nacionālās apvienības un represēja to dalībniekus.

Jaunās latviešu tautas atmodas viļņi no Latvijas nonāca arī līdz Maskavai un pēc 50 gadu pārtraukuma 1989.gada aprīlī šeit dzīvojošie tautieši sanāca kopā lai apvienotos un dibinātu Maskavas Latviešu kultūras biedrību.

Lasītākās ziņas valstī

Šogad aprit 30 gadi kopš tā vēsturiskā notikuma. Tas ir krietns laika posms lai atskatītos uz paveikto un spraustu mērķus turpmākai darbībai. Visus šos gadus esam centušies rosīgi darboties, sargāt un kopt savu latvietību. Mācījušies no kļūdām, tās labojuši. Galvenais, ka nekad neesam nolaiduši rokas grūtību brīžos, neesam apstājušies. Vienmēr turpinājuši cīņu un devušies tālāk.

Pēdējo 5 gadu laikā biedrības dzīvē aktīvāk ir iesaistījušies emigrējušie no Latvijas uz Maskavu tautieši un krievi, kuri pārvalda latviešu valodu un kuriem ir tuva mūsu kultūra. Daudzi no tiem aktīvi apmeklē lekcijas un ekskursijas par Maskavas latviešu vēsturi, likteņiem un lomu Krievijas sabiedriskajā dzīvē.

Biedrības vēsture un darbība ir atainota daudzos izdevumos – rakstu krājumā „Likteņu griežos”, brošūrā „MLKB 20 gados”, foto albūmā „Maskavas Latviešu kultūras biedrības 25 gadi”, kā arī 44 biedrības informatīvā „Vēstneša” izdevumos. Biedrības 30 gadu jubilejai veltītajā
„Vēstneša” izdevumā mēs centāmies savākt atsauksmes par biedrības darbu gan no tās ilggadējiem biedriem, gan arī tiem, kuri ir atgriezušies uz dzīvi Latvijā. Izteikties maskaviešiem - latviskās kultūras atbalstītājiem, kuri nāk dziedāt biedrības korī “Tālava”, mācās latviešu valodu un labprāt apmeklē biedrības un vēstniecības rīkotos kultūras pasākumus.

Atmiņas, vērtējumi, atsauksmes, mūsu rīcībā esošie dokumenti, raksti presē, video ieraksti un fotogrāfijas ir rūpīgi vācamas, lai saglābtu to trauslo, gaistošo vielu, kas spēj no nebūtības izcelt šķietami nenozīmīgus notikumus, pasākumus, cilvēkus un viņu mazās uzvaras. 30 gadu jubilejai veltītajā svinīgajā vakarā Latvijas vēstniecībā tautiešus sirsnīgi apsveica vēstnieks Māris Riekstiņš, lietuviešu un igauņu biedrību vadītāji Kristīne Mamzjakova un Mihkels Marens, vēstniecības bērnu Svētdienas skolas pārstāvji. Svēku koncertu sniedza koris “Tālava”.
Tika speciāli sagatavota un demonstrēta dokumentāla video filma “Vecais ratiņš”, kura ataino biedrības svarīgākos vēstures posmus un notikumus 30 gadu garumā. Vēstnieka Jāņa Petera interviju, tikšanos ar PBLA priekšsēdi Vairu Paegli 90.gadu sākumā, pirmos Līgo svētkus, “Čikāgas piecīšu” koncertu Maskavā, valsts svētku svinības, kora “Tālava” dziesmu ceļu, Latvijas 100 gadei veltītos pasākumus video ierakstos un fotogrāfijās.

Izdevās arī realizēt vērienīgu pasākumu – ar vēstniecības atbalstu organizēt foto izstādi “Mana Latvija”, kurā bija skatāmas 18 autoru 73 lielformāta fotogrāfijas, kurās atainota Latvijas skaistā daba, pilsētas un cilvēki. Apmeklētājus sevišķi priecēja Latvijas fotogrāfu Eduarda Liberta un Baibas Šuvcānes attēli, maskaviešu Imanta Vinogrādova un Aleksanra Demina darbi, tautiešu Agņa Saukas no Beļģijas un Maijas Zaeskas no ASV atsūtītie foto attēli. Nozīmīgi, ka izstāde notika Jāņa Raiņa prospektā Maskavas izstāžu zālē “Tušino” vasaras Saulgriežu laikā.

Jubilejas reizē gribas pateikties biedrības aktīvistiem, kuri visus šos gadus sabiedriskā kārtā daudz strādājuši. Atzinību pelnījuši ir biedrības valdes locekļi Uldis Sedvalds, Ilze Augule, Ina Amoliņa, Liene Perevālova, Kārlis Ārents, Kārlis Duļķis, Ilze Renga, kā arī Tamāra Semičeva, Antons Korms un vēl daudzi citi, kuru veikto darbu ir grūti pārvērtēt. Atcerēsimies arī Līviju Buti, Bruno Jaunzemu, Aleksandru Damsonu un Uldi Jaunsilu, kuri ir daudz darījuši biedrības labā.

Nacionāla apvienība nevar darboties izolēti. Interešu kopība ar partneriem ir sadarbības stūrakmens. Pieredze rāda, ka ikdienas darbā daudz kas atkarīgs no iestāžu un sabiedrisko organizāciju vadītāju personībām un cilvēciskajiem kontaktiem. Uzticība, pretimnākšana, kopēja ieinteresētība, uzdevumu izpratne un pienākumu sajūta veido sadarbības pamatus. Uzlabojas pasākumu mākslinieciskais līmenis, mainās to saturs. Biedrība attīstās, neieslīgstot vienveidības un ikdienas sīkumainības purvā. To izjūtam sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Maskavā un citām valsts institūcijām, ar Krievijas Latviešu kongresu, Maskavas pilsētas nacionālās politikas un reģionālo sakaru departamentu un tās Tautību namu. Tikai pateicoties šo resoru atbalstam ir realizēti daudzi skaisti un neaizmirstami projekti kultūras jomā.

Autors: Jānis Dambītis, Maskavas Latviešu kultūras biedrības priekšsēdētājs

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti