Dalies:

Mārtiņš Bērziņš: Vai tiešām mēs paši sev vēlamies apvilkt jaunu dzelzs aizkaru?

Mārtiņš Bērziņš: Vai tiešām mēs paši sev vēlamies apvilkt jaunu dzelzs aizkaru?
  • 16. Sep. 2015

Lasot beidzamā laika komentārus par bēgļiem un integrāciju varu teikt, ka jautājumu un cēloņu apskate ar risinājumu iespējām reti notiek. Lielākā daļa cilvēkus biedē, sniedz tikai nepilnīgu informāciju un atsakās no jebkādas atbildības.

Tā kā es Vācijā esmu visus pēckara gadus nodzīvojis, man ir zināma pieredze par to kas Vācijā ar saviem 80 miljonu iedzīvotājiem notiek.

Vācijā pēckara gados vismaz kadi 17 miljonu cilvēki ir ieceļojuši, tik daudz kā agrāk Austrumvācijai bija iedzīvotāju. Vācijai katru gadu vajadzīgi apmēram 300 000 ieceļotāji, lai varētu, iedzīvotāju skaitam samazinoties, saimnieciskos, administratīvos un sociālos valsts uzdevumus veikt.

Lasītākās ziņas valstī

Konservatīvās un liberālās - nemaz nerunājot par labo spārnu - partijas to negrib atzīt un pat noliedz.

Ja kādā Eiropas valstī nākamā laikā gaidāmas vēlēšanas, politiķi mēdz no rīcībām atturēties, jo viņi cer ka tad atkal ievēlēs amatā.

Vācijā ieceļoja un dzīvo vairāki miljoni turku viesstrādnieki ar savam ģimenēm un pēctečiem, kuri ātrā laikā iemācījās vācu valodu. Lielākas problēmas ar viņiem gadu desmitiem nebija. Tikai dažu vācu tiesnešu lēmumi, kuri neturējās pie Vācijas constitūcijas un un likumiem, nav saprotami - piemēram vīrs var sievu sist vai viņai nedot kabatas naudu, jo tas Turcijā esot parasta lieta.

Šodienas apstākļiem daži cēloņi tuvos austrumos un gar Vidusjūru atrodami lielvaru un rietumu rīcībā, kuri nevarēja jautājumus ar ieročiem atrisināt vai ar saimnieciskiem līgumiem uz citu rēķina vairoja savu labklājību. Šādos gadījumos runāt par Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm kā saimnieciski neveiksmīgām ir vienkārši negodīgi.

Kad Eiropas Savienības robežu valstis nepildīja savus uzdevumus nereģistrējot bēgļus pie robežas un tos atstājot necilvēcīgos apstākļos, Vācija uz īsu brīdi pavēra durvis arī nereģistrētiem bēgļiem. Minhenes pilsēta pierādija, ka viņa nemāk tikai Oktoberfest ar tūkstošiem viesu izrīkot bet arī 20 000 bēgļus vienā nedēļas nogalē – 60.000 nedēļas laikā - cilvēcīgos apstākļos uzņemt. Vācija šogad rēķinās ar vairāk nekā 800 000 bēgļiem. Lai bēgļu plūsmu padarītu pārredzamu un ievadītu pāredzētās sliedēs, Vācija ieved uz laiku robežu kontroli, jeb pārbaudi neslēdzot robežu! Vācijas robežsargi šogad jau vairāk nekā 2000 bēgļu vadātājus ir apcietinājuši, no kuriem liela daļa nāk tieši no Eiropas austrumiem. Bēgļu jautājumus risināt nav pārslogojums, ja piedalās citas Vācijas pavalstis un Eiropas Savienības valstis ar vairāk nekā 500 000 000 iedzīvotājiem. Ja ilgstoši Eiropas Savienībā daži to uzskata tikai kā slaucamu govi, bet pašiem pienākumi pret sabiedrību nekādi, Savienībai draud izjukšana.

No Latvijas mani sasniedz dažādas ziņas. Pagājušos 25 gados Latviju atstāja vairāk nekā 100.000 iedzīvotāji – caurmērā vairāk nekā 4000 gadā. Grūti ticēt, ka tie visi bijuši bezdarbnieki. Tātad darba vietas bija jāaizpilda. Man jau pirms gadiem teica, ka tā neesot problēma, jo no austrumiem ieplūst pietiekoši daudz lēts darba spēks. Statistikās vai pārskatos es to neesmu pamanijis. Ieplūdušie cilvēki ar krievu valodu acim redzot Latvijā netiek uzskatīti ka imigranti.

Eiropas sabiedrības pamatos atrodam Kristīgo ticibu un cilvēku tiesību aizstāvēšanu. Tie kuri ir pret bēgļu uzņemšanu un atbalsta došanu, varētu pateikt kādi būtu viņu risinājumi? Vai viņi no drošas vietas grib skatīties, kā cilvēki tiek nogalināti, cīnās ar badu vai nogrimst jūrā? Vai viņi grib apvilkt sev jaunu dzelzs aizkaru, ka to dara Ungārija?

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti