Dalies:

Ielūkoties cilvēka dvēselē. Fotogrāfa un foto vēsturnieka Pētera Korsaka izstāde

Ielūkoties cilvēka dvēselē. Fotogrāfa un foto vēsturnieka Pētera Korsaka izstāde
  • 19. Jan. 2020

Ir cilvēki, kuri aiz sevis atstāj dziļas pēdas, neatlaidīgi, nenogurstoši un sistemātiski veicot paša izraudzīto darbu. Tāds, manuprāt, ir fotogrāfs un foto vēsturnieks Pēteris Korsaks. Atzīmējot savu dzimšanas dienu, pagājušā gada 15.decembrī viņš Jelgavas kultūras namā atklāja foto izstādi “Personības manā dzīves ceļā”.

Pasaulē viņš nāca vēl pirms pēdējā kara – 1937.gadā – Rēzeknes apriņķa Maltas pagasta Viškeru ciemā. Par fotografēšanu viņš sāka interesēties kopš bērnības, taču noteiktākas aprises šī aizraušanās ieguva, kad 1972.gadā iestājās tolaik populārās tautas universitātes žurnālistikas fakultātē, kas bāzējās Rīgas rajona kultūras nama paspārnē. Te viņš sastapa visiem labi zināmo fotogrāfu Gunāru Bildi. Tālāk viss aizritēja foto zīmē, lai kas arī bijis dzīvē jādara.

Paralēli fotografēšanai Pētera Korsaka skats vērsās arīdzan pagātnē, kurā, kā izrādījās, ir daudz neizpētītā, aizmirstā, neievērotā, taču tik bezgala pievilcīgā, atklājot, cik ārkārtīgi daudzveidīga Latvijas kultūrvēstures aina paveras. Lūk, saistībā ar Jelgavu foto vēsturnieks izceļ 20.gs. 20.gados Jelgavā dibināto Jelgavas fotogrāfu biedrību, kuru kādu laiku vadīja Eduards Gaiķis, Jaunsvirlaukas muižas kalēja dēls, kurš izgāja tālu jo tālu pasaulē, pat Japānā iepazīts un godāts par izcilajiem darbiem.

Lasītākās ziņas valstī

Bez izstādēm un lekcijām par fotogrāfijas attīstību Pēteris Korsaks ir arīdzan rakstījis dažādiem izdevumiem. Jāuzsver, ka izstādes autors tāpat ir viens no Latvijas fotogrāfijas muzeja dibinātājiem un pirmās ekspozīcijas autors. Pēc viņa iniciatīvas 1985.gadā iznāca pagaidām vienīgā Latvijas fotogrāfijas vēsturei veltītā grāmata “Latvijas fotomāksla. Vēsture un mūsdienas”. Par savu ieguldījumu Pēteris Korsaks saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni, Gaismas balvu un ir Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts. Nupat apgāds “Neputns” izdevis viņa grāmatu “Latviešu fotogrāfi – kara liecinieki”.

Runājot par izstādi Jelgavā, Pēteris Korsaks uzmanību koncentrējis uz ievērojamām personībām, ar kurām ticies savā garajā mūžā un kuras ir savas pēdas atstājušas Latvijas kultūrā: Gunārs Birkerts, Vaira Vīķe-Freiberga, Boļeslava Martuževa, Lidija Doroņina-Lasmane un citas. Šie fotoportreti atklāj ne tikai fizisko līdzību, bet arī ielūkojas portreta personības raksturā un dvēselē. Te gribas atzīmēt, piemēram, gleznotāja Kurta Fridrihsona ģīmetni, kurā, ja vērīgāk ielūkojas, jaušams, cik garīgi trausla bijusi mākslinieka dvēsele. Būdams Kultūras fonda pirmais stipendiāts, viņam bija vairākkārt iespēja apciemot tautiešus Amerikā, tā ticies ar avīzes “Laiks” izdevēju Helmāru Rudzīti. Viņš fiksējis arī dzejnieces Elzas Ķezberes tikšanos ar vīru pēc 50 gadiem Jelgavas pievārtē, kur viņš dzīvoja.

Solīdais vecums nav apturējis Pētera Korsaka sparu – ik reizes satiekot šo cilvēku, uzzini, kaut ko jaunu, allaž pabrīnies, cik viņš ir darbīgs.

Autors: Māris Brancis

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu " Latvija Amerikā"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti