Dalies:

Manas mājas ir Latvijā: Līva Vosekalna (Brazīlija)

Manas mājas ir Latvijā: Līva Vosekalna (Brazīlija)
  • 04. Sep. 2019

LĪVA VOSEKALNA jau piecpadsmit gadus ir prom no Latvijas. Viņa gribēja paceļot un nonāca Amerikā. Gadījuma pēc sāka strādāt kādā Amerikas universitātē, bet vēlāk kopā ar vīru - Caterpillar uzņēmumā. Pēc pieciem gadiem šķita, ka kaut kas jāmaina, un uzņēmums abiem deva iespēju četrus gadus padzīvot Pekinā, Ķīnā. Sekoja atkal Amerika, trīs gadi Ziemeļīrijā, atkal pāris gadi Amerikā, bet šī gada pavasarī visi  pārcēlās uz Campinas Brazīlijā, netālu no Sanpaulu. 

Līva ir precējusies ar čehu Mareku, un ģimenē aug divas meitas - deviņgadīgā Izlabella dzimusi Amerikā, bet piecgadīgā Emīlija - Ķīnā. Uz interviju viņas ir atnākušas četras - Līva, Izabella ar Emīliju un Līvas mamma Ilze Vosekalna, kura dzīvo Latvijā.

Līva: Dzīvot citā kultūrā, iepazīt vidi un vēl paceļot riņķī - skaidrs, ka tas ir fantastiski! Un ja tev vēl par to maksā, tad kāpēc ne!? Āķis lūpā!

Lasītākās ziņas

Mums ir sanācis ne tikai apceļot valstis, bet tik tiešām arī iepazīt kultūras un cilvēkus. Kad tev ir jāatrod piena veikals, bērnudarzs un skola, kad jāsaskaras ar visām ikdienas grūtībām, tad ir pavisam savādāk, nekā tūrista acīm skatoties uz kādu zemi. 

Vai Latvija nepietrūkst?

Pietrūkst. Tāpēc reizi gadā mēs braucam uz Latviju, lai padzīvotos ar radiem, draugiem un  būtu 3x3 nometnē. Ir baigi forši. Un ir arī draugi, ar kuriem saikne nepazūd, ar kuriem katrreiz ir jāsatiekas. 

Kā Tu savās meitās audzini latvietību? Vai tas vispār ir svarīgi?

Tā kā mans dzīvesbiedrs ir čehs, tad pie pusdienu galda sarunas raisās trīs valodās - angļu, čehu un latviešu, atkarībā no tā, kurš runā. 

Izabella, vai Tu gribi būt latviete?

Izabella: (Pārsteigta par jautājumu): Jā! Bet, ja es kādam stāstu, ka mana mamma ir latviete, tad viņi jautā, kas ir latvieši.

Līva: Jā, daudzi, nezina, kas ir Latvija. Izabella, ko Tev vislabāk Latvijā patīk darīt?

Izabella (ne mirkli nešauboties): 3x3, jo te ir super! Vislabāk man patīk Meža gudrības, kur var taisīt visādas lietas, nogaršot ņammīgu zemeņu,  melleņu un citus meža ievārījumus. Mēs varējām arī taisīt lietas no koka, zāģēt un darīt visu ko citu. Man patīk arī gleznošana, jo gleznojām pie dīķa, barojām zivis un pīles.

Līva:  Latvijā cilvēki tiešām ir dabas bērni. Kur tev vēl mācīs pazīt meža ogas un kā no ogām uztaisīt ievārījumu? Nekur citur tu nevari būt tik tuvu dabai kā Latvijā.

Izabella: Vēl man patīk vecmāmiņa, vectētiņš, radi, viņu suns, jūra. Taču man nepatīk cilvēki, kas met zemē atkritumus. Te gan daudz tādu nav, bet esmu redzējusi tādus, kas to dara. Man nepatīk tie, kuri nav dabas draugi.

Līva: Mēs ļoti bieži staigājam ar maisiņiem un savācam atkritumus. 

Vecmāmiņa Ilze: Ne tikai Latvijā, bet arī Amerikā - visur. Pie Lielā kanjona viņas lasīja atkritumus un nesa tos projām.

Izabella: Zini, kas būtu ļoti superīgi - ja mēs varētu ceļot laikā. Mēs tad varētu pieiet pie miskastes, atgriezties pagātnē, ieraudzīt, kurš nometa zemē atkritumus. Tad mēs tos paceltu un uzmestu virsū tam, kas nometa. 

Līva: Jā, bet citādi tiešām Latvijā grūti atrast lietas, kas nepatīk. 

Kā jūs kopjat savu latvietību Brazīlijā, Amerikā vai Ķīnā?

Mēs nekādā gadījumā neesam ideālais piemērs, bet cenšamies. Bērni runā latviski, un es ar viņiem runāju tikai latviski. Valoda ir ļoti svarīga, tomēr svarīgi ir arī dažādi svētki. Neiznāk jau svinēt visus, ko gribētos, tomēr svinam tāpat, kā Latvijā. 

Jauktajā ģimenē mums ir fantastiska privilēģija paņemt to labāko no abām kultūrām - Latvijas un Čehijas. Un, ja tu vēl dzīvo citā vietā, ārpus šīm abām valstīm, kur atkal ir savi paradumi un svētki, tad ir iespēja paņemt labāko arī no tā. Tāpēc ir tik interesanti dzīvot dažādās pasaules vietās - tu savā ģimenes kultūrā ienes to labāko no visa, lai gan, protams, mēs svinam arī 18. novembri.

Vecmāmiņa Ilze: Pagājšgad es tobrīd biju Amerikā - dziedājām Happy birthday, Latvija! Viss notika. Bērni cepa torti. Mēs tiešām nosvinējām Latvijas simtgadi!

Kā izdodas ar latvisko mentalitāti pielāgoties tik dažādām pasaules tautām un valstīm - Ķīnai, Amerikai, Brazīlijai?

Jaunās paaudzes bērni jebkur jūtas kā zivis ūdenī. 

Līva (neizpratnē): Kas ir zivis ūdenī?

Vecmāmiņa Ilze: Tu jūties droši. 

Līva: Ir ērti un patīkami. Tomēr tam, kurš audzināts kādā konkrētā veidā, tam gan ir grūtāk. Pielāgoties dzīvei Amerikā bija visgrūtāk, jo tā tiešām bija pirmā reize tik ļoti ārpus savas komforta zonas. Aizbraukt uz dzīvi Amerikā parastajam latvietim nav nemaz tik viegli. Man laimējās, ka pirms tam jau bija saskare ar citām kultūrām - mazliet padzīvoju Anglijā, Dānijā un Zviedrijā. Tas savā ziņā norūdīja un ļāva pieņemt, ka cilvēki var darīt lietas arī savādāk. Brīdī, kad cilvēks pieņem, ka līdz rezultātam var nonākt vismaz divdesmit dažādos veidos, viņam paveras daudz plašāks skatījums. 

Protams, ka mentalitātes atšķiras - jo tālāk uz ziemeļiem Eiropā, jo atstatumi starp mājām palielinās, tāpat arī personīgie attālumi starp cilvēkiem. Un sarokojas tikai ar paziņām. Savukārt Eiropas dienvidos varbūt ne gluži sabučojas, bet apskaujas. Taču Dienvidamerikā un Brazīlijā ne tikai apskaujas, bet arī sabučojas pat ar nupat satiktiem cilvēkiem. Personīgā komforta zona ir pavisam savādāka nekā ziemeļeiropiešiem. 

Citi saka, ka Amerikā cilvēki ir neīsti. Daži varbūt ir, bet, ja tu iepazīsti tuvāk, tad redzi, ka viņi tiešām ir priecīgi. Savukārt Latvijā cilvēki dažkārt veido gaisotni - nu ko tad es, man tik daudz pāri darīts, es tur labāk nelīdīšu, labāk maliņā pastāvēšu. Te satiekoties vairāk sūdzas par lietām, kas nav labas. Tā nedara visi, tomēr Amerikā cilvēki vairāk koncentrējas uz labo. 

Kā Tu domā, vai Tavas meitas kādreiz atgriezīsies Latvijā?

Tāpēc jau mēs arī braucam uz 3x3 nometnēm katru gadu. Man ir skaidrs, kur ir manas mājas - šeit, Latvijā. Tas ir bez jautājumiem. Taču jaunās paaudzes bērniem, kuri dzīvo pilnīgi visur pasaulē… Izabela, kur ir Tavas mājas?

Izabela: (ilgi domā) Es nemāku atbildēt. 

Līva: Tā arī ir. Grūti rast atbildi. Agrāk teica - tur, kur mamma un tētis. Citi saka - tur, kur visilgāk nodzīvots. Taču mēs atgriežamies vienmēr uz šejieni, uz Latviju. Šajā nometnē ir fantastiska vide, kur reizi gadā ļoti intensīvi kopt latvietību. Sajūta, ka es kaut kur piederu, ka varu kaut kur atgriezties, ka mani te kāds gaida, ka kāds par mani parūpēsies, ir ļoti svarīga. 

Protams, mēs braucam arī uz Čehiju. Tur gan nav nometņu, bet ciemojamies pie radiem un draugiem, jo vectētiņš un vecmāmiņa ir arī Čehijā. Katru gadu pilnīgi noteikti braucam. 

Cik ilgi vēl domājat dzīvot Brazīlijā?

Vēl kādus trīs līdz piecus gadus. Pēc tam tomēr gribam atpakaļ uz Eiropu, jo tā tomēr ir mūsu mājas. 

Vai ir Tev lepnums par to, ka esi latviete, un ar to Tu ej pasaulē, vai tas nav svarīgi, galvenais, ka labs cilvēks?

Obligāti! Protams, katram ir svarīgi būt labam cilvēkam. Taču, ja prasa, no kurienes esmu, tad atbildu, ka no Latvijas. Bieži vien iznāk izglītot cilvēkus, ko tas nozīmē. Ir bijis: Latvija - ā, Āfrika. Un tad ir laba iespēja aprunāties un iepazīstināt cilvēkus ar to, ka ir tādas Baltijas valstis un ka ir tāda Latvija. 

Katram latvietim, kurš pasaulē kaut kur izmētāts, ir dota unikāla iespēja pārstāvēt savu valsti. Latvieši ir ļoti strādīga un forša tauta, bet to vajag vairāk uzsvērt un pozitīvā gaismā pasniegt citiem. 

Tāpēc mans novēlējums Latvijai: ieraudzīt labo - sevī un citos, koncentrēties uz labo. Katram ir par ko pasūdzēties, bet vai otram no šīs sarunas būs kāds prieks, taču nē. Tāpēc sāksim ar labo! Ir tik daudz laba. Ja mēs sāksim to saskatīt, mēs aizvien vairāk ieraudzīsim, cik daudz laba mums ir apkārt. 

Galvenais - neielīst katram savā čaulā, bet meklēt savējos pasaulē. Mēs, latvieši, esam maz, bet, ja mēs arī ārpus Latvijas turamies kopā, tad varam ļoti daudz panākt. Tā ir tā īstenā piederības sajūta.

Līvu Vosekalnu ar ģimeni satiku 3x3 saietā Vecpiebalgā. 

3x3 ir saieti visu vecumu latviešiem no visiem kontinentiem, lai padziļinātu un paplašinātu latviskās zināšanas; stiprinātu latviskas ģimenes; sekmētu latviskas draudzības un veicinātu latvisku kopības izjūtu. Paldies 3x3 par iespēju intervēt ārzemju latviešus!

Foto: Ieva Freinberga

Autore: Ieva Freinberga

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti