Dalies:

LV portāls: Studēt ārvalstīs – ar mērķi atgriezties Latvijā

LV portāls: Studēt ārvalstīs – ar mērķi atgriezties Latvijā
  • 14. Jan. 2019

Iemācīties angļu valodu gandrīz kā savu dzimto un pēc studijām ārvalstīs atgriezties Latvijā – tāds savulaik bija Vidzemes Augstskolas mārketinga projektu vadītājas ELĪNAS MIEZĪTES sapnis, kas ir īstenojies. Pēc studijām Lielbritānijā un četriem darba gadiem sabiedrisko attiecību aģentūrās viņa ir atgriezusies. “Tas nebija ļoti viegli. Ir sevi jāpierāda un grūti jāstrādā,” viņa teic. Kā savu moto sociālajos tīklos Elīna izvēlējusies ierakstu: “Bez pūlēm uz augšu tiek vienīgi ziepju burbuļi.” Portālam LV portāls raksta Inese Helmane.

ĪSUMĀ

Elīna Miezīte uz Lielbritāniju studēt aizbrauca uzreiz pēc vidusskolas.
Lielbritānijā viņa nodzīvoja septiņus gadus, lai gan plānoja tikai trīs.
Elīna nekad nav domājusi palikt uz dzīvi ārzemēs pavisam.
Lielbritānijā strādājusi trīs dažādās sabiedrisko attiecību aģentūrās, pirmajā un pēdējā darbavietā bijusi vienīgā ārzemniece.
Lielbritānijā mēneša atalgojums bijis trīsreiz lielāks, nekā ir tagadējie jaunietes ienākumi Latvijā.
Elīna atzīst, ka vairs nevēlētos mainīt dzīvi Latvijā pret pastāvīgu dzīvi ārzemēs.

Elīna Miezīte uz Lielbritāniju aizbrauca 2010. gadā, tikko vidusskolu pabeigusi. “Man vienmēr ļoti gribējās studēt ārzemēs. Nezinu, varbūt tā bija popkultūras ietekme, bet jau no 14 gadu vecuma mērķtiecīgi mācījos angļu valodu. Labprāt uz ārzemēm būtu braukusi jau vidusskolas laikā, bet visreālākais, finansiāli iespējamākais variants bija mācīties ārzemēs augstskolā un tieši Lielbritānijā, jo tur studijām ir pieejams valsts atbalsts,” viņa atceras.

Lasītākās ziņas valstī

Jauniete atzīst, ka bija ļoti augstas angļu valodas zināšanu prasības. Kas palīdzēja šādu līmeni sasniegt? “Klausījos dziesmas – mācījos dziesmu vārdus, skatījos filmas, ļoti daudz lasīju. Valodu mācījos ļoti apzinīgi. Varu pateikties savai angļu valodas skolotājai, ar kuru kopā gatavojos IELTS (starptautiskā angļu valodas eksaminācijas sistēma – red.) testam.”

Trīs gadu vietā – septiņi

E. Miezīte Lielbritānijā sabija septiņus gadus, lai gan plānoja tikai trīs. Centrālās Lankašīras universitātē Ziemeļanglijā, Prestonā, kur dažādās jomās mācās apmēram 30 000 studentu, Elīna studēja sabiedriskās attiecības. Savu studiju virzienu viņa nenožēlo, rakstīšana ļoti patika, arī literatūra. “Tas vienmēr bija virziens, kurā gribēju darboties,” viņa atzīst.

Sākumā, lai nopirktu biļeti uz Lielbritāniju, iztiktu un samaksātu par istabiņas īri pirmos divus mēnešus, naudu iedevusi mamma, kura pat paņēmusi aizņēmumu no bankas – 1000 latus. Tas bijis meitenes sākuma budžets ar noteikumu, ka Lielbritānijā paralēli studijām ir jāatrod darbs. Citādi viņa nevarētu palikt un studēt – ģimene nevarētu viņu uzturēt.

Jau no pirmās dienas visu studiju laiku E. Miezīte strādājusi kafejnīcā. “Pēc tā, cik kontā naudas, likās, ka esmu bagāta. Pateicoties videi, no kuras nāku, esmu pieradusi ar naudu rīkoties citādi,” atminas Elīna.

Vajag arī pastrādāt

Kad iepazinusi sabiedrisko attiecību nozari un beigusi augstskolu, licies, ka vajag arī Lielbritānijā pastrādāt un izzināt britu medijus, ka ļoti nozīmīga ir starptautiskā pieredze.

Vai viegli ir atrast darbu Lielbritānijā? E. Miezīte: “Varbūt ne uzreiz sapņu profesijā, bet ar angļu valodas zināšanām darbu atrast ir vieglāk, ir jāiet un jārunā. Prakses vietas arī var atrast. Man tas nebija obligāti, un tikai pēc studijām sapratu, ka prakses iespējas vajadzēja izmantot vairāk. Augstskolu beidzu jūlijā, bet pirmais darbs bija tikai februārī. Ļoti neatlaidīgi to meklēju, gāju uz daudzām intervijām. Jutu, ka kādam ir jādod man iespēja. Ilgie meklējumi atmaksājās ar uzviju, jo pirmais darbs sabiedrisko attiecību jomā pēc augstskolas absolvēšanas man bija vienā no lielākajām integrētā mārketinga un komunikācijas aģentūrām pasaulē “Havas Worldwide”.”

Nepalikt pavisam

Jaunietei nekad nav bijusi doma uz dzīvi ārzemēs palikt pavisam. Viņa vienmēr iztērējusi visas savas brīvdienas, lai tikai tiktu mājup, – gribējies satikt ģimeni, draugus; apprecējies brālis, viņa ģimenē piedzimis bērniņš. “Man gribējās būt šo cilvēku dzīvē,” uzsver Elīna.

Otra lieta, kas saistījusi pie Latvijas, ir piederības sajūta. “Lai gan tā ir liela klišeja, bet, nu, nekur nav tik labi kā mājās, Latvijā jūties kā savējais,” viņa teic.

Lielbritānijā strādājusi trīs dažādās sabiedrisko attiecību aģentūrās, pirmajā un pēdējā darbavietā bijusi vienīgā ārzemniece. Jutusi – ir labas attiecības, bet ir kaut kāds konteksts, kura trūkst, tādēļ ka neesi tajā vidē uzaugusi.

Visu rakstu iespējams izlasīt portālā lvportals.lv.

Foto: Aiga Dambe, LV portāls

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti