Dalies:

LV portāls: Reemigrācijas projekta gaitā atgriezušies 346 cilvēki; daudzas aktivitātes kavējas

LV portāls: Reemigrācijas projekta gaitā atgriezušies 346 cilvēki; daudzas aktivitātes kavējas
  • 17. Jan. 2019

Daudzas aktivitātes diasporas politikas atbalstam kavējas, jo nav pieņemts šī gada valsts budžets. Pērn dažādām aktivitātēm tika atvēlēts 1,8 miljonus eiro liels finansējums, bet šogad tam bija paredzēti 3,4 miljoni eiro. Kavējas arī līdzekļu piešķiršana reemigrācijas pilotprojektam, kura darbības rezultātā pērn Latvijā uz dzīvi no ārvalstīm atgriezušies 346 cilvēki. LV portālam raksta Inese Helmane.

ĪSUMĀ
  • Tā kā nav apstiprināts 2019. gada budžets, vairākām ministrijām Diasporas likumā ietvertajiem pasākumiem un aktivitātēm no 1. janvāra nav pieejams ieplānotais finansējums.
  • IZM situācija ir kritiska, lai spētu īstenot gan pašreizējās aktivitātes, gan tās, kas iestrādātas Diasporas likumā.
  • Pilotprojekta “Reģionālās reemigrācijas koordinators” darbības rezultātā pērn Latvijā uz dzīvi no ārvalstīm atgriezušies 346 cilvēki.
  • Līdz februāra beigām valdībā tiks iesniegti grozījumi 12 nozaru normatīvos, lai īstenotu Diasporas likumā noteiktos atbalsta pasākumus reemigrantiem.

Diasporas likums, kas stājās spēkā šogad 1. janvārī, paredz ieviest jaunu politikas nozari un, sākot no 2019. gada, paredz bāzes finansējumu vairākām jaunām iniciatīvām. Tā kā nav apstiprināts 2019. gada budžets, vairākām ministrijām Diasporas likumā ietvertajiem pasākumiem un aktivitātēm no 1. janvāra nav pieejams ieplānotais finansējums.

Ārvalstīs – 370 000 valsts piederīgo

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, informējot par diasporas politikas virzieniem, deputātiem skaidroja, ka ārvalstīs, galvenokārt Eiropā un Ziemeļamerikā, dzīvo 370 000 Latvijas valsts piederīgo. “Tāpēc diasporas politika ir ļoti nozīmīga un aptver daudzus kontinentus,” teica parlamentārā sekretāre.

Lasītākās ziņas

Z. Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka no 2019. gada 1. janvāra spēkā ir Diasporas likums un tajā ir noteikti četri galvenie diasporas politikas virzieni: latviskās identitātes stiprināšana, atbalsts pilsoniskai un politiskai aktivitātei, sadarbība un iesaiste ekonomikā, zinātnē un valsts pārvaldē un atbalsts reemigrācijai tiem, kas vēlas atgriezties.

Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēde Kristīne Saulīte uzsvēra, ka diasporai vissvarīgākie virzieni ir izglītība un kultūra un ir svarīgi uz tiem koncentrēties, turpināt iesāktās aktivitātes.

Visu rakstu iespējams izlasīt portālā lvportals.lv

Foto: CC0 licence

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti