Dalies:

LSM.lv: Skolotājai Ilonai darbs Baškīrijas skolā - latviskuma mācīšana un dzīves augstskola

LSM.lv: Skolotājai Ilonai darbs Baškīrijas skolā - latviskuma mācīšana un dzīves augstskola
  • 20. Aug. 2018

Vairs tikai divas nedēļas atlikušas līdz 1.septembrim. No vasaras atvaļinājuma, lai gatavotos jaunajam mācību gadam, savās skolās atgriežas pedagogi. Šīs nedēļas nogalē ceļā uz savu skolu devās arī valmieriete Ilona Saverasa. Viņai šis ceļš no Latvijas ir 2000 kilometru garumā, un šis pirmais septembris būs jau devītais, kopš viņa ir latviešu valodas skolotāja Arhangeles rajona Maksima Gorkija jeb Arhlatviešu ciemā Baškīrijā.

 

Ar Ilonu Saverasu un viņas vadīto folkloras ansambli šovasar jau bija tikšanās Dziesmu un deju svētku laikā, toreiz Ilona kopā ar Baškīrijas bērniem muzicēja Priekuļu novada Liepas pagastā. Tagad saruna notiek pēc viņas vasaras atvaļinājuma Latvijā, dienu pirms došanās uz Baškīriju.

Lasītākās ziņas valstī

''Trīsas ir pirms katra mācību gada, tāpēc ka katrs mācību gads nes jaunus pārsteigumus un jaunus pārbaudījumus,'' saka Ilona. Viņa Baškīrijas bērniem, kuriem ir latviešu saknes, māca gan valodu, gan arī vada folkloras ansambli.

''Latviešu valodas skolotājs tur nav viss skolotājs, bet latvietis. Es strādāju par latvieti, tāpēc ka ir valoda, folklora, dziesmas, dejas, pie tam tu rādi to Latvijas tēlu tur. Skolotājs ir kā tilts starp Latviju un Baškīriju.

Tie paši radinieki, kas vēlas sazināties ar radiem, bieži vien izmanto skolotāju, [palūdz] kaut ko aizvest, kaut ko atvest, kaut ko nodot.''

Latvieši savulaik uz Baškīriju devās 19.gadsimta otrajā pusē savas zemes meklējumos. Smagā darbā, lienot līdumus, latvieši tika pie savām saimniecībām un turības. Vēlāk gan viņus smagi skāra Staļina represijas un kolektivizācija. Ilona stāsta, ka atmiņas par latviešu strādīgumu tur vēl ir dzīvas un arī atstātās liecības:

''Par latviešiem izsakās, ka ir strādīgi, tas ir vispirms, un otrkārt - tās puķes, tās puķes… Pie visām mājām ir, un tur, kur aug ceriņi, mežrozes un ābeles pamestās vietās, tur ir skaidrs, ka ir bijusi latviešu māja. Tikai, tiesa, tie meži, ko viņi agrāk nolīda, tagad atkal aug, jo tie lauki nav nevienam vajadzīgi.''

Saglabājušies arī latviski uzvārdi, bet, mainoties paaudzēm, šobrīd tā Baškīrijā jau ir piektā, latviešu valoda pazūd. Skolā, kur Ilona strādā, ir 270 skolnieki, no tiem latviešu valodu mācās 19. Bet folkloras ansamblī latviešu dziesmas un dejas mācīties nāk arī citu tautību bērni. Taujāta, vai saredz latviešu skolotāja lomu tur, ja valoda pazūd, Ilona atzīst, ka šis darbs tomēr ir svarīgs:

''Ja mums ir svarīgs katrs latvietis, pat tad, ja viņš nerunā latviski, bet viņā ir šī apziņa, ka viņš ir latvietis, tad ir svarīgi braukt. Ģimenēs vairs latviski nerunā, tāpēc ir šis skolotājs, kurš uztur to latvietību, latvisko kultūru un dod iespēju mācīties. Ja arī ģimenē nerunā [latviski], bet ir šī vēlme mācīties valodu, viņš var mācīties skolā valodu. Man prasa, kāpēc tu to dari? Bet kāpēc man to nedarīt, ja es esmu sākusi strādāt ar šiem bērniem, tātad man ir jādod pēc iespējas vairāk viņiem iespēja latviešu valodu dzirdēt, viņiem ir iespēja saprast, ka latvieši ir ne tikai Baškīrijas ciemā, viņi ir visur un šī valoda būs, kas palīdzēs saprasties.''

Plašāka informācija portālā lsm.lv

Foto: Publicitātes attēls

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti