Dalies:

LSM.lv: Polonēze un "Pankūku dancis" – Vīnes balle baltiešu stilā

LSM.lv: Polonēze un "Pankūku dancis" – Vīnes balle baltiešu stilā
  • 28. Nov. 2018

Ar krāšņu balli Austrijā dzīvojošie latvieši, igauņi un lietuvieši nedēļas nogalē kopīgi svinēja Baltijas valstu simtgadi. Balli Vīnē kuplināja visu triju Baltijas tautību Austrijā dzīvojošie mūziķi un dziedātāji. 120 viesu elegantos tērpos un lieliskā atmosfērā dejoja balles dejas un baudīja lielisku mūziku – viss notika labākajās Vīnes tradīcijās, bet vienlaikus – Baltijas tautu kultūras zīmē.

Šāda veida balle tika rīkota jau trešo gadu, un, spriežot pēc kuplā apmeklējuma un sajūsminātajām dalībnieku atsauksmēm, tradīcija turpināsies arī turpmākos gadus.

Balle ir lieliska iespēja izbaudīt Vīnes svētku tradīcijas, vienlaikus labāk iepazīstot Baltijas tautu kultūru un cilvēkus.

Lasītākās ziņas valstī

“Pirms trijiem gadiem sanāca kopā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas vēstnieki, kā arī diasporu biedrību vadītāji. Austrijā esam salīdzinoši maz un sapratām, ka daži projekti jāveido kopīgi. Meklējām iespējas, kā ciešāk sadarboties, kā parādīt mūsu valsts tradīcijas Austrijā,” stāstīja latviešu biedrības Austrijā prezidents Uldis Kalniņš.

“Viens no projektiem bija “Baltiešu balle”, kuru operatīvi noorganizējām jau tā paša gada rudenī. Šogad rīkojām to jau trešo reizi, piedalījās ap 120 viesu, un tas jau ir daudz!”

Šīs balles nebūt nav elitārs pasākums slēgtam lokam – aicināts ir ikviens, kas vēlas, vien laicīgi jāpiesakās, jāievēro ģērbšanās stils un jānopērk ieejas karte (“Baltiešu balle” ir sabiedrisks pasākums, kas nav orientēts uz peļņas gūšanu, tādēļ visi ieņēmumi par ieejas karšu pārdošanu tiek virzīti tikai organizatorisko izmaksu segšanai).

Turklāt novembra beigās jau ir atvērti Ziemassvētku tirdziņi, ko apmeklē arī viesi no Baltijas valstīm, un balle ir iespēja kuplināt nedēļas nogali Austrijas galvaspilsētā, izbaudot Vīnes svētku tradīcijas savējo lokā.

“Mēs neatsakām nevienam, kas vēlas baudīt pasākumu. Protams, ballē piedalās arī austrieši, jo daudz ir jaukto ģimeņu. Šogad bija igauņi no citām Eiropas valstīm, bija arī kāds brits,” stāstīja Uldis Kalniņš.

Pēc koncerta un vēstnieku uzrunām balle, protams, tika atklāta ar polonēzi, kuru vadīja latviešu puisis - pieckārtējais Austrijas čempions sporta dejās Gustavs Ernests Arājs.

Skaisti tērpi, dejas dzīvās mūzikas pavadījumā, loterija, vieglas uzkodas un dzirkstoši dzērieni – viss, kā pieklājas. Neizpalika arī Austrijas baļļu tradīcija – pusnakts kadriļa.

Tomēr atbilstoši “Baltiešu balles” nosaukumam šajā pasākumā bija īpaši akcenti, kādus citās Vīnes ballēs neredzēt. Balles ieskaņas koncertā viesus priecēja igauņu un lietuviešu kori, kā arī īpaši šim pasākumam izveidotais Austrijā dzīvojošo Baltijas mūziķu stīgu kvartets, kas izpildīja visu trīs valstu komponistu skaņdarbus.

Atslodzei no klasiskajām sarīkojumu dejām viesiem bija iespēja arī apgūt vairākus senos latviešu, lietuviešu un igauņu dančus, bet spēku atjaunošanai viesi varēja baudīt ne tikai Austrijai, bet arī trim Baltijas valstīm raksturīgos ēdienus.

Viesi ziedo Baltijas bērnu SOS ciematiem

Sekojot Vīnes ballēs iedibinātajai tradīcijai, arī “Baltiešu balles” viesiem tika piedāvāta iespēja ziedot labdarības organizācijām. Šogad ziedojumi tika veltīti SOS bērnu ciematiem Baltijas valstīs.

Tie ir ciemati, kas  piedāvā alternatīvu audžuģimenēm, nodrošinot profesionālu ģimenes tipa aprūpi un atbalstu bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības, un bāreņiem, palīdzot viņiem augt par neatkarīgiem sabiedrības locekļiem. SOS bērnu dienas aprūpes centri arī strādā ar ģimenēm, kuras piedzīvo sociālas dabas grūtības, un riska ģimenēm, piedāvājot bērniem drošu vidi. Organizāciju aktivitātes finansiāli balstās tikai uz ziedojumiem.

Ziedojuma mērķis nav nejaušs, jo sākotnējā ideja par SOS bērnu ciematu radusies tieši Austrijā, kad pēc Otrā pasaules kara ārsts Hermans Gmainers sāka meklēt risinājumu, lai palīdzētu kara bāreņiem un bezpajumtnieku bērniem un dotu viņiem iespēju augt tādā vidē, kas, cik vien iespējams, līdzinātos ģimenei un mājām.

Šodien organizācijas darbu pasaulē vada un koordinē “SOS Kinderdorf International” Austrijā, kas apvieno vairāk nekā 133 valstu SOS Bērnu ciematu asociācijas. Ar to palīdzību jau vairāk nekā 80 000 bērni visā pasaulē ir atraduši jaunas mājas.

Ziedojumu summa vēl nav apkopota, bet jebkurā gadījumā tā brālīgi vienādi tiks sadalīta visu trīs Baltijas valstu organizācijām.

Daļiņa no Latvijas piektā novada

Latviešus kopā pulcēja un savu daļu organizatoriskā darba uzņēmās “Latviešu biedrība Austrijā” (LBA). Tā dibināta jau 2007. gadā – sākotnēji kā juridiskā bāze latviešu skoliņai. Gadu gaitā biedrības uzdevumi paplašinājusies, tās paspārnē pulcējas arī koristi un dejotāji, izveidots pat bērnu ansamblis. Biedrība iespēju robežās mēdz palīdzēt ar padomiem Latvijas uzņēmējiem, kas vēlas apgūt Austrijas tirgu. Ar igauņiem un lietuviešiem kopā tiek rīkoti arī Jāņi – nu jau tie izvērtušies teju par tādu kā mazo festivālu, jo šogad jau bijis gandrīz 200 svinētāju – tik mazām diasporām tas ir ievērojams skaits.

“Šobrīd pamatā rūpējamies par latviešu valodas uzturēšanu, organizējam pasākumus, lai latviešiem kopā ar visu ģimeni ir vieta un veids, kā satikties,” uzsver biedrības prezidents. “Lēnām sākam iet arī pilsoniskās atbildības virzienā. Šogad pirms Saeimas vēlēšanām organizējām diskusiju, kurā piedalījās žurnālisti no Latvijas. Tā nebija politiskā aģitācija, bet domas rosinošs pasākums, un sanākušie interesenti patiesi uzdeva arī daudz jautājumu.”

Uldis Kalniņš piezīmē, ka jāņem vērā – biedrība ir salīdzinoši neliela, turklāt visi, kas tajā darbojas, to dara sabiedriskā kārtā, no maizes darba brīvajā laikā: “Viss, kas pie mums notiek, varbūt ir diezgan mazā formātā, bet, jo vairāk un uzcītīgāk mēs ko darām, jo pamazām iesaistās arvien vairāk cilvēku, gūstam arvien lielākus panākumus. Austrijā dzīvoju septiņus gadus, un, ja godīgi jāsaka – nekad iepriekš, vēl Latvijā esot, tik daudz nav sanācis latvietības labā darīt kā šeit, Vīnē esot. Visi tie, kas dzīvojam ārpus dzimtenes, taču esam kā Latvijas piektais novads.”

Avots: LSM.lv

Foto: Endija Dzilna

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti