Dalies:

LSM.lv: Migrācija Latvijā - Sagaidāmas cīņas ap darbinieku ievešanas jautājumu

LSM.lv: Migrācija Latvijā - Sagaidāmas cīņas ap darbinieku ievešanas jautājumu
  • 04. Oct. 2018

Emigrācija un imigrācija tradicionāli ir ar dažādiem mītiem un sakāpinātām emocijām apvītas tēmas. Nākamajām valdībām emigrācijas lauciņā, visticamāk, ar lielām kaislībām vairs nevajadzētu saskarties, kāds aizbrauks, kāds no aizbraukušajiem atgriezīsies, bet, visticamāk, turpināsies sava veida „status quo” situācija. Taču imigrācijas jautājumā varētu uzbangot lielas kaislības. Turklāt nevis tādēļ, ka mūs grasītos pārpludināt Tuvo Austrumu vai Āfrikas bēgļi, bet tādēļ, ka Latvijas uzņēmēji arvien uzstājīgāk saka: mums trūkst darbinieku!

No sākuma par emigrāciju. Diemžēl precīzu no Latvijas aizbraukušo cilvēku skaitu nav iespējams pateikt, jo Eiropas Savienībā (ES) ir brīvs darba tirgus. Attiecīgi, dodoties strādāt uz kādu no Eiropas bloka valstīm vai atgriežoties tepat Latvijā, nevienam nav jāatskaitās un dati par darbaspēka plūsmām ES ir visai aptuveni. Tomēr pētnieku aplēses visbiežāk svārstās ap 250 tūkstošiem cilvēku vai vairāk. Tostarp tagadējās Saeimas „valdīšanas” laikā no 2014. līdz 2017.gadam tie ir nepilni 80 tūkstoši cilvēku. Nepilni 40 tūkstoši cilvēku Latvijā ir iebraukuši, tādēļ ilgtermiņa migrācijas negatīvais saldo ir ap 40 tūkstošiem cilvēku.

Tāda pati vai līdzīga situācija gan ir ļoti daudzās tā saucamajās jaunajās ES dalībvalstīs.

Lasītākās ziņas valstī

Visas valdības, tostarp divas 12.Saeimas laikā izveidotās, šajā jautājumā ir arī kaut ko mēģinājušas darīt. Ir veidoti gan reemigrācijas plāni, gan domāts, kā uzturēt saikni ar aizbraukušajiem Latvijas pilsoņiem dažādu kultūras un izglītības pasākumu veidā. Jāatzīst, ka

lielākā daļa no „mājās saukšanas” pasākumiem drīzāk bija veidoti kā sava veida nomierināšanas zāles gan palicējiem, gan aizbraukušajiem.

Tā teikt, lai parādītu, ka valsts domā un valstij nav vienalga. Attiecīgi bija arī rezultāti – dažādos pasākumos amatpersonas varēja atskaitīties, cik daudz koncepciju un plānu ir saveidots, bet no Latvijas aizbraukušie kā masveidā neatgriezās, tā neatgriezās.

Visiem ir skaidrs, ka pēdējam emigrācijas vilnim no Latvijas ir ekonomiska rakstura iemesli, kurus vēl pastiprināja krīze. Tādēļ arī atgriešanās motivācijai pamatā ir jābūt ekonomiskai – iespējai Latvijā atrast darbu par līdzvērtīgu atalgojumu tam, kāds ir tagadējās mītnes zemēs. Savukārt valsts pārvaldei būtu jāsāk apsvērt jautājumu, cik salīdzināmas ir sociālo nodrošinājumu sistēmas.

Plašāka informācija portālā lsm.lv

Foto: CC0 licence

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti