Dalies:

LSM.lv: "Melu detektors" pārbauda politiķu izteikumus debatēs Lielbritānijā

LSM.lv: "Melu detektors" pārbauda politiķu izteikumus debatēs Lielbritānijā
  • 18. Sep. 2018

Latvijas Televīzija priekšvēlēšanu diskusiju ciklā “Partija fokusā” izjautā visu Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstus iesniegušo partiju apgabalu līderus. “Melu detektors” pēc katras diskusijas pārbauda politiķu izteikumus un vērš uzmanību uz tādiem apgalvojumiem, kas neatbilst patiesībai, nav pamatojami ar pārbaudāmiem faktiem, satur neprecīzu vai nepilnīgu un līdz ar to vienpusēju informāciju.

Piektdien, 14.septembrī, Lielbritānijas latviešu centrā “Straumēni” notika vēsturē pirmā debašu tiešraide no ārvalstīm. Debatēs piedalījās Rihards Kols (Nacionālā apvienība), Edvards Smiltēns (Latvijas Reģionu apvienība), Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība), Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā Vienotība”), Evija Papule (“Saskaņa”), Gints Gābers (“No sirds Latvijai”), Roberts Putnis (“Progresīvie”), Artuss Kaimiņš (“KPV LV”), Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”), Juta Strīķe (Jaunā konservatīvā partija), Valdis Šakars (LSDSP/KDS/GKL) un Andris Rubins ("Latviešu nacionālisti"). Pilns diskusijas atšifrējums pieejams šeit.
Rubins, lūgts nosaukt trīs darāmos darbus diasporas atgriešanai Latvijā, sacīja, ka neļaus turpināt genocīdu pret latviešu tautu, un kā piemēru minēja to, ka “likvidētas visas ražotnes”.

Rubins: “Vairāk nekā 300 [tūkstoši] cilvēku ir atstājuši valsti, likvidētas visas ražotnes, un nedomā par bērniem.”

Lai gan, Latvijai atgūstot neatkarību, vairākas lielās ražotnes darbu beidza, rūpniecības produkcijas apjoms saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiemstabili audzis. Kopš 2000.gada tas ir gandrīz dubultojies.

Lasītākās ziņas valstī

Artuss Kaimiņš par elektrības cenām

Runājot par konkrētiem darbiem, ko partiju pārstāvji paveiks, strādājot nākamajā Saeimā,  Kaimiņš norādīja, ka likvidēs obligātā iepirkuma komponenti (OIK) un ka Latvijā ir dārgākā elektrība Eiropā.  

Kaimiņš: “Mēs likvidēsim OIK, mums ir dārgākā elektrība Baltijā un pat Eiropā.”

Latvijā ir dārgākā elektrība Baltijā, taču ne Eiropā. Kā liecina “Eurostat” dati, 2017.gadā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā mājsaimniecībām bija pat zemāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. Rūpnieciskajiem patērētājiem Latvijā elektrības cenas ir augstākas, taču arī ne pašas augstākās.

“To ir uzpūtuši politiķi, Pēc “Eurostat” datiem redzams, ka līdz Eiropas dārgākajai elektrībai Latvijai ir, kur tiekties,” “Melu detektoram” sacīja enerģētikas politikas pētnieks Reinis Āboltiņš. Starp Baltijas valstīm Latvijas cenas ir augstākās, taču jāņem vērā, ka Lietuvā elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām vēl nav atvērts, norāda Āboltiņš. Arī OIK burbuļa ietekme uz elektrības cenu mājsaimniecībām esot pārspīlēta, vienlaikus rūpniecībā ir ”cits stāsts”.  

 “Melu detektors” vaicāja Kaimiņam, kur viņš ņēmis pamatojumu tam, ka Latvijā ir augstākās cenas Baltijā un Eiropā. “Tas taču ir vispārzināms fakts, “Google” var apskatīt. Tikai Austrālijā vēl ir dārgāka elektrība nekā Latvijā. Mums ir par 30% dārgāka elektrība nekā Valgā,” sacīja Kaimiņš.  

Artuss Kaimiņš par nodokļu parādiem

Diskusijā Artuss Kaimiņš sacīja, ka reformēs Valsts ieņēmumu dienestu (VID), jo tas necīnoties ar lielajiem nodokļu nemaksātājiem, un ka lielie nodokļu nemaksātāji nav samaksājuši vairāk nekā miljardu eiro. Kaimiņa minētais skaitlis nav gluži precīzs.

Kaimiņš: “Reformēsim Valsts ieņēmumu dienestu, jo šobrīd Valsts ieņēmumu dienesta fokuss ir tieši uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, tiek aiztikti frizieri, automehāniķi, bet netiek aiztikti lielie nodokļu nemaksātāji, proti, lielie nodokļu nemaksātāji vairāk kā miljardu eiro nav samaksājuši.”

Kā liecina VID apkopotā informācija,  uz 7.septembri to nodokļu parādnieku – fizisko un juridisko personu – parāds, kas nav nomaksājuši vairāk nekā 150 eiro, bija 895 miljoni eiro. Kopējais parāda apjoms samazinās, piemēram, augusta sākumā tas bija 972,95 miljoni, bet jūlija sākumā - 973,69 miljoni eiro.

Dana Reizniece-Ozola par pensiju neapliekamo minimumu

Argumentējot, kāpēc gan ārvalstīs, gan Latvijā pensiju nopelnījušiem cilvēkiem tiek piemērots Latvijas pensiju neapliekamais minimums, finanšu ministre sacīja, ka tas katru gadu tiek palielināts. Tā nav gluži taisnība.

Dana Reizniece-Ozola: “Ja mēs vēlamies, lai gan ārvalstīs strādājis un pensiju saņēmis cilvēks, gan arī Latvijas pensionārs dzīvo pēc vienādiem spēles noteikumiem, un līdz ar to arī spēkā ir neapliekamais minimums, kas ir Latvijā, ko mēs katru gadu palielinām konsekventi par apmēram 10%.”

Patiesībā pensiju neapliekamais minimums bija nemainīgs kopš 2006.gada līdz pat 2017.gadam - 235 eiro. Tikai šajā gadā tas tika palielināts līdz 250 eiro. Līdz ar to, lai gan nodokļu reformas ietvaros nolemts to paaugstināt arī turpmākajos gados, apgalvojums “mēs to katru gadu palielinām” nav gluži korekts.

Turklāt šā gada pieaugums bija 15 eiro jeb 6,4%, nākamgad plānotais - 8%, un tikai 2020.gadā palielinājums attiecībā pret iepriekšējo gadu sasniegs 11%.

Dana Reizniece-Ozola par pensijām, kas apliktas ar IIN

Runājot par vecuma pensijām un to aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), finanšu ministre sacīja, ka šobrīd divas trešdaļas pensionāru nodokli nemaksā. Labklājības ministrijas dati to neapstiprina.

Reizniece-Ozola: “... šobrīd divas trešdaļas pensionāru nemaksā nodokli.”

Labklājības ministrijas “Melu detektoram” sniegtie dati rāda, ka šā gada pirmajā pusgadā vidējais vecuma pensiju saņēmušo cilvēku skaits bijis 453,6 tūkstoši. No 225,6 tūkstošiem pensiju tika ieturēts IIN. Tie ir nepilni 50% jeb puse visu vecuma pensiju. Savukārt skaitot kopā visa veida (vecuma, invaliditātes, izdienas, apgādnieka zaudējuma un speciālās Augstākās padomes deputātiem) pensijas, redzams, ka IIN tiek ieturēts no 43% pensiju. Vidējā vecuma pensija šā gada sākumā bija 320 eiro mēnesī, ziņo LETA, atsaucoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem.

Plašāka informācija portālā lsm.lv

Foto: lsm.lv

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti