Dalies:

Likteņdzirnas maļ - Ilze Zīverte Mūžibā

Likteņdzirnas maļ - Ilze Zīverte Mūžibā
  • 17. May. 2020

Kādreiz dziedājām dziesmu par likteņdzirnām, nu nākas teikt: tās atkal maļ! Telefona sarunā saņēmu vēsti, ka no dzīves aizgājusi Ilze Zīverte – Mārtiņa Zīverta labais gars un garīgais sargs. Vēl nesen ar Ilzi sarunājos, protams, pa telefonu, sapratu, ka viņa īsti labi nejūtas. Uz Mārtiņam Zīvertam veltīto sarīkojumu Stokholmā 16. janvārī neatnāca, jo teica, ka baidoties kāpt pa stāvajām Latvijas vēstniecības kāpnēm.

Un pēc pāris nedēļām viņas pašas dzīvoklī notika liktenīgs kritiens: Ilze smagi savainoja kāju. Slimnīcā sniegtā palīdzība īstu atbalstu viņai nedeva, un Ilze 20. aprīlī no dzīves aizgāja. Viņas mūža skaistākās dienas palika tur – aizvakardienā, kad viņa bija kopā ar Mārtiņu un arī ar teātri.

Īsti uz skatuves Ilze uznāca 1949. gadā Vācijā, kad studentu biedrībai ”Auseklis” bija radies savs teātris. Ilze toreiz bija vēl kautrīga meitene, taču viņai bija iedalīta Salomes loma Oskara Vailda lugā. Ar teātŗa spēlēšanu mazliet vairāk apradušie studenti brīnījušies, kā Ilze tiek galā ar tik smagu lomu, bet viņa to notēlojusi godam. Vēl pēc gada notikusi zīmīga tikšanās: Ilzes tēvs Kārlis Dziļleja kopā ar meitu bija pārcēlies uz dzīvi Stokholmā un Latviešu palīdzības komitejas telpās iznācis tikties ar Mārtiņu Zīvertu, kuŗa lugu ”Tvans” iestudējis Jānis Ģērmanis, bet piemērotu tēlotāju nevarot atrast Lauras lomai. Mārtiņš ar Dziļlejas meitu sasveicinājušies, sākuši runāt. Ilze atzinusies, ka arī labprāt tēlotu teātrī. Zīverts uz viņu paskatījies un domīgi teicis: 

Lasītākās ziņas valstī

”Nu ko, varam pamēģināt!” Sākās mēģinājumi, autors pats tēloja doktora Fiasko lomu, Ilze – Iru, saspēle sanākusi laba. Tā noteica abu dzīvi uz daudziem ilgiem gadiem. ”Sī tikšanās notika pirms septiņdesmit gadiem.

Ilze Dziļleja ātri iedzīvojās Stokholmas Latviešu teātŗa ansamblī, ko tolaik vadīja Mārtiņš Zīverts, un notēloja daudzas lomas viņa lugās, ko autors pats arī iestudēja. Ilze bija Zīra lugā ”Kāds, kuŗa nav”, Kaja komēdijā ”Meli meklē meli”. Vēl nesen, pagātni pārrunājot, Ilze atcerējās, kā šīs lomas tēlojusi. Jāmin vēl Daga lugā ”Pēdējā laiva” vai Bergena sieva Katre lugā ”Rīga dimd”. Šajās un daudzās citās lugās Ilze un Mārtiņš bija kopā, bet dzīvē vēl ne. Domas un izjūtas bija bija vienas un kopīgas, taču abi dzīvoja šķirti. Bet mīlestība izpaudās arī vēstulēs.

1957. gadā Mārtiņš izrāžu sakarā devās uz Austrāliju. 18. janvārī viņš raksta Ilzei: ”Mīļo Ilzīt! Nu jau kādu nedēļu zēģelējam pa okeānu. Viss ir jauki, tikai Tevis nav. Citreiz gan tik gaŗā ceļā viens neskrietu.” No Austrālijas atkal Zīverts raksta Ilzei: ”Ilzīt, mīļo draudzenīt! nevar zināt, vai Tev vairāk trūkst manis vai man Tevis. Es jau sāku domāt, ko darīsim tālāk Zviedrijā... Pie Tavas mīlestības ir viegli turēties. Bet ko es darīšu, kad Tev apniks mani mīlēt?” – Neapnika, līdz mūža galam neapnika! 1963.gadā Ilze kļuva par Mārtiņa Zīverta sievu, un nu izrāžu programmās rak- stīja: lomu tēlo Ilze Dziļleja-Zīverte. Šāds variants Ilzei gan lāgā nepatika, tāpēc līdz mūža beigām rakstīja: Ilze Zīverte. Viņa patiešām mīlēja Mārtiņu, viņš bija Ilzes pasaule, dzīve, mīlestība.

Ilze tēlojusi daudzu Zīverta lugu izrādēs, bet īpaši tuva viņai bija Marte likteņdrāmā “Vara”. Šī loma Ilzei dziļi iespiedusies atmiņā, vairākas reizes viņa man jautājusi: ”Nu kāpēc Latvijas teātri neiestudē šo izcilo drāmu? Un kāpēc vispār tik reti iestudē Zīvertu?” Man nebija ko atbildēt. Lai vismaz kaut kā rastos atbilde, Rīgas Latviešu biedrības teātŗa komisija jau vairāk nekā desmit gadus rīko Latvijā mazāk pazīstamo Zīverta lugu lasījumus, šogad tās bija “Kāds, kuŗa nav” un “Meli meklē meli” – abas izrādes iestudēja Gundars Āboliņš.

Biju aizsūtījis Ilzei laikraksta Laiks attiecīgos eksemplārus, un pēc dažām dienām atskanēja telefona zvans: Ilze bija izlasījusi par abu lugu sava veida izrādīšanu. Toreiz viņas pēdējie vārdi bija: ”Ļoti liels paldies!” Īstenībā tas bija paldies Mārtiņam. Mūžs kopā bija nodzīvots. Trīsdesmit gadus viņa bija viena, jo Mārtiņš bija jau aizgājis. Nu viņi atkal ir kopā.

Auors: Viktors Hausmanis

Publicēts sadarbibā ar laikrakstu "Brivā Latvija"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti