Dalies:

Lielbritānijā diskutē par otru referendumu, ārkārtas vēlēšanām vai datuma atlikšanu

Lielbritānijā diskutē par otru referendumu, ārkārtas vēlēšanām vai datuma atlikšanu
  • 21. Jan. 2019

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja pirmdien, 20. janvārī, gatavojas iepazīstināt parlamenta deputātus ar “Brexit” plānu B. Šāda plāna nepieciešamība radās pēc sākotnējās “Brexit” vienošanās noraidīšanas pagājušajā nedēļā. Pēc vairāku dienu aktīvām diskusijām joprojām nav skaidra turpmākā notikumu attīstība, deputātiem aktīvi aicinot runāt par otru referendumu, ārkārtas vēlēšanām vai “Brexit” datuma atlikšanu. Tikmēr Eiropas Savienība (ES) paziņojusi, ka par šādu iespēju ir gatava runāt tikai tad, ja britu pusei izdosies panākt kādu alternatīvu risinājumu, kas apmierinās parlamentu, informē portāls lsm.lv.

Pēc pagājušās nedēļas graujošā balsojuma, kurā tika noraidīta premjerministres Terēzas Mejas piedāvātā vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, kā arī nākamajā dienā izturētā neuzticības balsojuma, Meja nekavējoties sāka sarunas ar parlamentā pārstāvēto partiju deputātiem. Galvenais mērķis ir atrast piedāvājumu turpmākajai “Brexit” virzībai uz priekšu.

Kā uzsvēra pati premjerministre – ir zināms, ko politiķi nevēlas, bet jāatrod kas tāds, ko politiķi vēlas.

Lasītākās ziņas valstī

Taču tā vien liekas, ka nekādu lielu skaidrību par turpmāko notikumu attīstību un valdības izvēlēto virzienu līdzšinējās sarunas nav viesušas.

“Brexit” sarunu automātiska pagarināšana

Nedēļas nogalē atklātībā nonāca informācija, ka

grupa parlamentāriešu gatavo priekšlikumu, kas paredzētu automātisku sarunu ar ES pagarināšanu gadījumā, ja parlamentārieši neapstiprina arī nākamo “Brexit” vienošanās piedāvājumu.

Piedāvājums nosaka, ka premjerministrei šādas vienošanās apstiprināšana būtu jāpanāk līdz 26.februārim.

Šo piedāvājumu gatavojas virzīt bijusī izglītības ministre Nikija Morgana, leiboristu parlamentārietis Normans Lembs un leiboristu deputāte Ivete Kūpera. Iepriekš viņa norādījusi, ka viss “Brexit” process pašlaik ir ļoti haotisks un premjerministrei būtu skaidri jāpasaka, ka izstāšanās bez vienošanās ar Briseli nebūs.

“Tas ir ļoti traucējoši ražošanas nozarei, policijai un drošībai. Dažādi departamenti ir ieguldījuši milzīgas summas, lai gatavotos Eiropas Savienības pamešanai bez vienošanās. Es uzskatu, ka beigās premjerministre izvairīsies nodarīt tik lielu ļaunumu valstij. Taču viņai ir skaidri jāpasaka, ka šāda scenārija nebūs. Būtu ļoti bezatbildīgi, ja viņa to nedarītu,” pauda Kūpera.

Kā ziņo laikraksts “The Sunday Times”, līdzīgu piedāvājumu gatavojas virzīt arī Konservatīvo partijas deputāts un turpmākas dalības Eiropas Savienībā atbalstītājs Dominiks Grīvss. Viņs piedāvā 50. panta darbību pagarināt ar 300 parlamentāriešu balsīm no piecām partijām, nevis ar absolūto deputātu vairākumu. Laikraksts “Independent” savukārt pieļauj, ka, novēršot bezvienošanās scenāriju un automātiski liekot balsot par 50. panta pagarināšanu vai otru referendumu, daudzi no deputātiem pat varētu pārdomāt un galu galā atbalstīt Terēzas Mejas piedāvājumu.

Mudina domāt par otru referendumu

Komentējot izskanējušos aicinājumus, britu premjerministres birojs paziņojis, ka jebkādi mēģinājumi atņemt valdībai tās pilnvaras īstenot “Brexit” šajā vēsturiski nozīmīgajā brīdī rada pamatu nopietnām bažām. Iesniegtie likumprojekti un likumu labojumi liecinot par to, ka parlaments varētu mēģināt vispār apturēt izstāšanos no Eiropas Savienības.

Starptautiskās tirdzniecības ministrs Liams Fokss asi kritizējis tos politiķus, īpaši opozīcijā esošos leiboristus, kuri prasa premjerministrei atteikties no scenārija, kurā Lielbritānija pamestu Eiropas Savienību bez vienošanās ar Briseli. Pēc Foksa vārdiem, pats muļķīgākais būtu sarunu laikā atteikties no savas spēcīgākās kārts.

Līdzšinējās valdības sarunās ar politisko partiju pārstāvjiem tā arī nav pilnvērtīgi piedalījušies opozīcijā esošie leiboristi. Viņu galvenā prasība konstruktīvu sarunu turpināšanai ir nemainīga – pirmkārt nepieciešams pilnībā izslēgt “no-Deal” scenāriju.

Kā nedēļas nogalē paziņoja leiboristu ēnu “Brexit” lietu ministrs Sers Kīrs Stārmers, ir pienācis laiks aktīvāk domāt arī par otra referenduma iespējamību: “Mēs esam nonākuši fāzē, kurā, kā teikts mūsu konferences lēmumā: ja mēs nevaram dabūt vispārējās vēlēšanas, leiboristiem ir jāatbalsta visas piedāvātās iespējas, ieskaitot aģitēšanu par sabiedrības balsojumu. Tāda bija mūsu apņemšanās. Šādam sabiedrības balsojumam ir jābūt starp leiboristu izskatītajām iespējām. Galu galā mūsu vērtībās ir dziļi iekļauts mūsu internacionālisms un sadarbība ar mūsu Eiropas kolēģiem. Tā ir un vienmēr ir bijusi mūsu partijas būtība.”

Otrā referenduma ideju aktīvi turpina lobēt arī Liberāldemokrātu partija. Lai arī valdības pārstāvji joprojām uzskata, ka vēl viens referendums būtu traktējams kā pirmā balsojuma nepildīšana un tautas nodevība, paši liberāldemokrāti apgalvo, ka daži ministri tomēr otro referendumu pilnībā neizslēdz. Lai arī valdība uzskata, ka otrā referenduma sarīkošanai būtu nepieciešams aptuveni gads, liberāldemokrāti ir gatavi piedāvāt šāda balsojuma organizēšanu vēl pirms maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Rosina sarīkot balsojumu neatkarīgi no partijas piederības

Tikmēr nedēļas nogalē savu skatījumu uz “Brexit” sarunām paudis arī bijušais Lielbritānijas premjerministrs Džons Meidžors, izpelnoties plašu atbalsta vilni dažādos sociālajos tīklos. Meidžors uzskata, ka Mejas vienošanās ir mirusi un tās kosmētiska uzlabošana diez vai nesīs vēlamo rezultātu:

“Premjerministrei joprojām ir nepieciešama vienošanās. Ja viņa nespēj nodrošināt tādu, ko parlaments ir gatavs pieņemt, viņai ir jākļūst par starpnieci un sarunvedēju, lai noskaidrotu, ko parlaments varētu atbalstīt.”

Džons Meidžors ierosinājis no sākuma sarīkot vairākus balsojumus parlamentā, kuros deputātiem neatkarīgi no partijas piederības būtu iespēja balsot pēc savas sirdsapziņas. Tas ļautu iegūt skaidru priekšstatu par patieso spēku un viedokļu sadalījumu, kā arī rast labāko vai mazāk kaitīgāko risinājumu. Interesanti, ka iepriekšējo reizi šādu brīvo balsojumu 1972. gadā piedāvāja tā brīža premjerministrs Edvards Hīts, lai noskaidrotu, vai Lielbritānijai būtu jāpievienojas Eiropas Ekonomiskajai Kopienai.

Kā reaģē Eiropas Savienība?

Tikmēr Eiropas Komisijas preses vīrs Margaritis Shins paziņoja, ka

Eiropas Savienības līderi par iespējamo “Brexit” datuma pārcelšanu ir gatavi runāt tikai tad, ja pati Lielbritānija to lūgs.

Tāpēc pagaidām “Brexit” datums paliek plānotais – 29. marts.

Jāatgādina, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumu Lielbritānijai ir tiesības vienpersoniski atsaukt “Brexit” procesu, ja tā vēlas palikt Eiropas Savienībā, taču tai nav iespēju vienpusēji pagarināt šo procesu. To ir iespējams izdarīt tikai vienreiz un ar pārējo 27 dalībvalstu atbalstu, ļaujot izdarīt nepieciešamos labojumus piedāvātajos izstāšanās līgumos vai arī ļaujot Lielbritānijai sarīkot ārkārtas parlamenta vēlēšanas vai otru referendumu.

Tikmēr izdevuma “Observer” veiktā aptauja liecina, ka gadījumā, ja sabiedrībai būtu iespēja piedalīties balsojumā par Terēzas Mejas piedāvāto “Brexit” vienošanos, šo dokumentu atbalstītu vien aptuveni 35% no vēlētājiem. Savukārt 45% būtu gatavi balsot par palikšanu Eiropas Savienībā. Taču tie briti, kuri 2016. gadā balsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, tagad daudz biežāk saka, ka nezina, par ko balsotu, vai arī tomēr sliektos atbalstīt izstāšanos ar valdības piedāvātu vienošanos.

Tā kā liela daļa vēlētāju joprojām nezina, kāda būtu viņu izvēle un vai vispār šādā balsojumā piedalītos, eksperti norāda, ka pat par spīti aktīvajām diskusijām britu sabiedrībā joprojām nav vienprātības. Un tas nozīmē, ka

iespējamā referenduma gadījumā balsis par palikšanu Eiropas Savienībā vai izstāšanos no tās joprojām sadalītos ļoti līdzīgi. Tāpat kā pirms diviem gadiem notikušajā “Brexit” referendumā.

Avots: LSM.lv

Foto: CC0 licence

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti