Dalies:

Lielākais remigrācijas projekta izaicinājums - sabiedrības skepse

  • 11. Mar. 2019

Lielākais izaicinājums, ar kuru remigrācijas projekts saskāries šā gada laikā, ir kopējais pesimistiskais viedoklis par remigrantiem. VARAM Reģionālās politikas departamenta vadītājs Raivis Bremšmits stāsta – daudzi remigranti saņēmuši nosodījumu par to, ka atgriezušies. Kā jau ziņojām, gada laikā, kopš Latvijā darbojas 5 remigrācijas koordinatori, ar viņu palīdzību mājup pārbraukuši 426 cilvēki.

“Vietēja sabiedrība ne vienmēr gaida, ka kāds atgriežas. Un lielākoties tam pamatā ir mīti. Pirmais – viņi pretendē uz pabalstiem. Otrais – šeit Latvijā ir ļoti grūti, tur bija ļoti viegli, ja jūs nevarējāt dzīvot tur, tad šeit pavisam noteikti nekas neizdosies. Un atkal atgriežamies pie pirmā punkta, ” stāsta Bremšmits.

“Pārmetumi izskanējuši arī ministrijai –  no pašvaldībām. Par to, ka  vispār veltam viņiem uzmanību, jo ir taču citas problēmas. Kāpēc strādāt ar remigrantiem, palīdzēt viņiem, ja tikmēr citiem iet slikti? Labāk strādat ar tiem! Bet ja mēs parēķinam, ka 400 000 eiro iztērēti konsultantiem, kas palīdzēja atgriezties vairāk nekā 400 cilvēkiem, tas ir mazāk nekā viens tūkstotis uz cilvēku! Tie ir jauni nodokļi, jauni darba ņēmēji, jauni darba devēji, bērni, kas mācās vietējās skolās. Bažām, ka remigranti tiek īpaši priviliģēti, pamata nav,” skaidro Bremšmits, piebilstot, ka pēdējos 10 gados oficiāli  aizbraukuši ( izdeklarējušies no Latvijas) 270 000 cilvēku. Tas ir vesels Latvijas novads, kas vienkārši aizbraucis, un arī šim “novadam” vajag finansējumu. Un visticamāk, patiesais aizbraukušo skaits ir daudz lielāks, jo ne visi aizbraucēji izdeklarējas no Latvijas.

Otra lieta, kas uzlikusi nevajadzīgu slogu projektam – iepriekšējā remigrācijas plāna sliktā slava.

Kā trešo izaicinājumu VARAM ierēdnis min arī “Brexit”. “Cilvēki zvana, jautā,  ko darīt, vai braukt atpakaļ, kas mainīsies? Bet mums, tāpat kā visiem pārējiem, nekādas skaidrības nav. Mēs objketīvu iemeslu dēļ nespējam atbildēt, bet klients neiegūst to, ko grib, ir vīlies un dusmīgs,” stāsta Raivis Bremšmits.

Par iemesliem, kas cilvēkus mudina, bet kas attur atgriezties Latvijā, lasiet “Latviesi.com” iepriekšējā rakstā par remigrācijas projektu. Bet nākamajā publikācija par to, kādi mājasdarbi vēl jāpaveic valstij, lai remigrācija varētu noritēt veiksmīgāk.

Vairāk par remigrācijas projekta rezultātiem, iespējām un arī koordinatoru kontaktinformācija interneta vietnē www.paps.lv

Lasītākās ziņas valstī

Citas ziņas

Citas ziņas pasaulē