Dalies:

„Lielais brālis" tevi vēro. „Dzimtenes Balss” kādreizējais redaktors V. Hermanis par pieredzi čekas kalpības valgos

„Lielais brālis" tevi vēro. „Dzimtenes Balss” kādreizējais redaktors V. Hermanis par pieredzi čekas kalpības valgos
  • 10. Aug. 2019

Paredzējums, ka VDK kartotēkas jeb čekas maisu atvēršana neglābjami sašķels Latvijas sabiedrību, par laimi nav piepildījies. Vienlaikus nav pa īstam iekustināta šīs sarežģītās pagātnes izvērtēšana. Tā vietā, kā konstatējusi arī „Latvija Amerikā”, „daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki tiesā spējuši pierādīt, ka nav sadarbojušies ar VDK” (18.05.19.). It kā ar to būtu saņemts sirdsmiera sertifikāts un punkts.

Nedomāju, ka pazīstami ki- norežisori, pētnieki, literāti, reliģijas kalpi un mani aroda brāļi žurnālisti savulaik ar šo iestādi sadarbojušies aizrautī- gi vai aiz labas gribas. Taču viņi bijuši vistuvāk starmešu gaismai kā toreiz, tā mūsdie- nās. Neinteresē šodien pārāk nevienu, teiksim, VEF ierindas inženieŗa vai Vecrīgas sētnieka pienesums čekas failos. Pats par sevi VDK ziņotāja/informātora statuss netika iemantots gluži nejauši, jo runājot Džordža Orvela vārdiem, „Lielais brālis tevi vēro” diendienā.

Kas attiecas uz ideoloģiski paaugstinātas radiācijas zonām, LKSK (Latvijas komiteja kultūras sakariem ar tautie- šiem ārzemēs) un tās izdevums „Dzimtenes Balss” noteikti atradās priekšplānā. Nav ko slēpt, ka avīzes sākotnējais uzstādījums bija sašķelt latviešu trimdu un pietuvināt Padomju Latvijai tikai izredzētos un „pareizi “ domājošos tautiešus.

Lasītākās ziņas valstī

Kad 1985. gada aprīlī kļuvu par šī laikraksta redaktoru, lietas sāka mainīties. Vairāk atklātības, vairāk „reālā sociālisma” kritikas, mazāk me- līguma. Tomēr kopumā vecā sistēma vēl darbojās atbilstoši agrāk iedibinātiem principiem, ko parāda arī iespaidīgais miniseriāls „Černobiļa”.

Visus redaktorus, arī LTF izdevumam „Atmoda” dažus gadus vēlāk, apstiprināja LKP centrālkomitejas biroja sēdē. Protams, skaidri apzinājos, ka mani īstie darba devēji un uzraugi ir LKSK kā Stūŗa mājas segorganizācija. To man atgādināja diskrētā saruna vēl pirms stāšanās redaktora amatā ar VDK virsnieku, tobrīd Kultūras sakaru komitejas vicepriekšsēdi Helmūtu Kreicbergu. Tiku īpaši pārbaudīts, tā bija papildu uzticības pārbaude kaut arī līdz tam galvenajā partijas avīzē „Cīņa” biju redkollēģijas loceklis. Tagad vairāk nekā pēc trīsdesmit gadiem izrādās, ka vienlaikus (18.04.85.) esmu bijis aplaimots ar VDK aģenta kartīti Nr.1166. Turklāt savervējis mani, kā oficiāli fiksēts, Edvīns Pumpurs. Bija tāds apsviedīgs un smaidīgs, reizēm gluži čomisks vīrs tajā pašā namā Gorkija ielā 11a, reizēm viņš piedalījās arī žurnālistu saietos.

Mēģinu restaurēt situācijas, kuŗās nebiju tikai klausītājs un vērotājs. Tā paša gada maijā man pavērās iespēja aizbraukt uz Īriju, Velsu un Londonu. Tā bija PSRS Draudzības biedrību komplektēta grupa, kuŗā bija iekļauti kā maskavieši, tā savienoto republiku pārstāvji. LKSK, protams, par šo braucienu bija labi informēta. Neatceros tieši kuŗš, bet man piedāvāja iespēju tikties ar dažiem tautiešiem Londonā. Līdzi paņēmu divas adreses: tulkotājas Rūtas Spīrsas un man līdz tam nepazīstamā Ulda Priedīša telefonus.

Tajā reizē to neuztvēru ne kā svarīgu misiju, ne kā „Daugavas vanagu” nama 72 Queensborough izošņāšanu. Priedītis, kuŗu biju sazvanījis no viesnīcas, bāra saimniekam mani stādīja priekšā kā ciemiņu no Latvijas. Vēlāk sarunai pievienojās Modris Bite, kuŗš studēja Anglijas filmu skolā. Viņam klāstīju par savu saistību ar Latvijas televīziju, kas atbilda patiesībai. Modris atzina, ka vēlētos iepazīties ar televīzijas filmu tapšanu Rīgā. Savukārt Priedīša kungs Latvijā jau bija viesojies, viņš ar labu vārdu atcerējās LKSK darbiniekus Jāni Aneraudu un Vivianu Rotki.

Tā sakot - laipnība pret laipnību, Uldim apsolīju nodot dzimtenē vairākus personiskus sveicienus. Nelielu kopsavilkumu par šīm sarunām un maniem iespaidiem „Daugavas vanagu” namā Londonā pēc atgriešanās Rīgā rakstveidā nodevu LKSK. Bija skaidrs, ka manis satiktie cilvēki rotē kaut kur patālu no latviešu trimdas vadošā kodola. Man kā jaunizceptam redaktoram interesants likās katrs jauns kontakts ar tautiešiem svešatnē. Saimnieki bez šaubām uz visu to skatījās rafinētāk un ar visgudru smīnu. To labi izgaismo VDK zinātniskās izpētes komisijas eksperta Linarda Muciņa kādā intervijā laikrakstam teiktais: „Čeka nedarbojās vienai dienai - viņi pacietīgi gaidīja, gadiem ilgi vēroja, lai īstajā brīdī savervētu vai iznīcinātu. Nekad neviens nevarēja zināt, kā informācija, pat it kā visne- vainīgākā, kuŗu nodeva čekai, tiks izmantota un kādas sekas radīs” (DDD, 2019. g. Nr.4.).

Nu jā, 1985. gada maijā, piemēram, biju nodevis tālāk Londonā pie alus kausa noklausītu sarunu, ka iespējama „Londonas Avīzes” un Rietum-vācijā iznākošās „Latvijas” apvienošanās.

Man atliek atvainoties, ja kādam tautietim pēc aprakstītās vakarošanas namā 72 Queensborough vēlāk ticis sagādāts neveiklības vai neērtības brīdis. Ja citkārt pēc tam devos uz ārzemēm, tas nebija nekādā saistībā ar LKSK apmaiņas programmām.

Pienāca Atmodas gadi un ar tautiešiem tikāmies tepat Rīgā, „Dzimtenes Balss” redakcijā - krietni biežāk, daudz atklātākās pārrunās.

Kā pielikt punktu šim pagātnes mantojumam, kas nāk līdzi kā notetovēta un neatstājīga viešņa? Droši vien īsākais ceļš līdz tam - izrunāt bez paslēpēm, mēģināt saprast un piedot tiem, kas, konformisti būdami, cūcības tomēr nav sastrādājuši.

Precedents tādā garā bija jūnija beigās sarunu festivālā „Lampa” Cēsīs notikusī diskusija „Taisnības kultūršoks”.

Tajā bija runa arī par projektu „Pašlustrācija”, kuŗa ietvaros cilvēki publisko savus stāstus, savu pieredzi čekas kalpības valgos. Vajadzēja redzēt, cik daudz interesentu - jaunu, pavecu un vidējās paaudzes pārstāvju - vēlējās iekļūt teltī, lai uzklausītu daudzcietušās disidentes Lidijas Lasmanes – Doroņinas, aktieŗa Andŗa Keiša, vairāku žurnālistu viedokļus par totālitārās sistēmas vajātajiem, pazemotajiem un arī nesalauztajiem.

Autors: Voldemārs Hermanis, Latvijas Žurnālistu savienības un LATO biedrs

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti