Dalies:

“Lido” darbinieces pieredze Vācijā: likumu pārkāpumi un necieņa uzņēmumā

“Lido” darbinieces pieredze Vācijā: likumu pārkāpumi un necieņa uzņēmumā
Ieva Čīka, LETA
  • 19. Jun. 2019

Izskanējis, ka ēdināšanas uzņēmums "Lido" vēlas pamest Vāciju ēnu ekonomikas dēļ, tomēr bijušajiem darbiniekiem ir savas versijas. Inita Līcīte aģentūrai LETA pastāstīja, ka jutusi briesmīgu attieksmi no uzņēmuma un ka uzņēmums pārkāpis valsts likumdošanas prasības.

Līcīte pastāstīja, ka “Lido” restorānā tirdzniecības centrā “Aleksa” sāka strādāt 2016.gada maijā uzreiz pēc “Lido” restorānu atklāšanas Berlīnē un nostrādāja tur apmēram mēnesi. Tolaik ēdināšanas uzņēmums meklēja darbiniekus un oficiantus Berlīnes iedzīvotāju vidū. Līcīte Vācijā dzīvojusi jau sen un viņai kādreiz šajā valstī piederējis savs restorāns, tāpēc viņai piedāvāts restorāna vadītājas amats. Tā kā restorāna vadītājas darbs bija saistīts ar sēdēšanu restorāna birojā un dokumentiem, bet viņa vēlējusies darbu ar cilvēkiem, uzņēmums viņai piedāvājis restorāna zāles pārzines darbu. Sieviete tam piekritusi, neraugoties uz zemo darba samaksu, jo vēlējusies līdzdarboties “Lido” attīstībā Vācijā.

Viņa pastāstīja, ka atbilstoši Vācijas likumdošanai noslēgusi darba līgumu ar uzņēmumu, un sākusi tajā strādāt. Darbs sākās ar mācībām “Lido” cehā Austrumberlīnē. Restorānus “Lido” Vācijā bija plānots atvērt maija otrajā pusē. Pēc nedēļu ilgām mācībām viņa iepazinusies ar restorānu kolektīvu, oficiantiem, kuri bija salīdzinoši nesen sākuši dzīvot Vācijā, pavāriem un trauku mazgātājām, kuri bija atbraukuši no “Lido” restorāniem Latvijā.

Lasītākās ziņas valstī

“No Latvijas atvestie darbinieki strādāja ar Latvijas līgumiem un šeit bija noformēti komandējumā,” sacīja Līcīte. Komandējums vidēji vienam cilvēkam ildzis divas nedēļas, pēc kurām viņš atgriezās darbā Latvijā, kamēr uz Vāciju lidoja citi “Lido” darbinieki.

Viņa teica, ka no Latvijas atbraukušie cilvēki restorānos “Lido” Vācijā tika nodarbināti par tādām stundas algas likmēm kā Latvijā, kas neatbilst Vācijas likumdošanai.

“Pat, ja esi noformēts komandējumā, darba likumdošanai ir jāatbilst tai valstij, kura tobrīd strādā,” viņa norādīja. Līcīte atzina, ka no Latvijas atvestie darbinieki Vācijā dzīvoja darba devēja īrētā kopmītnes dzīvoklī apmēram 4-5 kilometru attālumā no darba vietas un bija sociāli neaizsargāti.

Pēc viņas sacītā, “Lido” vadības pārstāvji pret darbiniekiem no Latvijas izturējušies necienīgi, tostarp mudinot ceļu no naktsmītnes līdz darbam vairāku kilometru garumā mērot kājām tā vietā, lai iegādātos darbiniekiem sabiedriskā transporta mēnešbiļetes. Tāpat no Latvijas atbraukušajiem darbiniekiem restorānos bija jāstrādā sešas dienas nedēļā pa 12 stundām katru dienu. Svētdien neesot bijis jāstrādā vien tādēļ, ka tirdzniecības centri todien ir slēgti.

“Svētdienās tirdzniecības centri un veikali [Vācijā] ir ciet, savādāk viņi būtu strādājuši 14 dienas pa 12 stundām nepārtraukti. Tā ir klaja likuma pārkāpšana. Pret mums, darbiniekiem no Vācijas, izturējās laipni, uzklausīja, bet pret latviešu darbiniekiem izturējās briesmīgi,” teica Līcīte.

Pēc viņas teiktā, no Latvijas uz Vāciju atbraukušās pavāres un trauku mazgātājas uzņēmums maldinājis, ka Vācijā par pīpēšanu sabiedriskā vietā draud arests, lai gan šajā valstī nav smēķēšanas aizlieguma. Tāpēc darbinieces smēķēja, notupušās aiz tirdzniecības centra pie atkritumu urnām, tā vietā, lai to darītu tirdzniecības centra skvēriņā uz soliņa, kā to darīja citi tirdzniecības centra darbinieki. “Lido” darbiniekiem Vācijā pašiem bija jākārto ēdināšanas iestādes inventārs, piemēram, mēbeles un katli, jāiekārto jaunatvērtie restorāni. Darbinieki aicināti arī mazgāt lielos logus, lai gan tas nebija viņu tiešajos pienākumos, šim nolūkam bija iespējams noorganizēt specializētu kompāniju, kas to izdarītu profesionāli.

Viņa pastāstīja, ka, ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus un citus faktorus, darbā “Lido” Vācijā nostrādājusi vien apmēram mēnesi – līdz 2016.gada maija beigām. Pēc darba attiecību izbeigšanas viņa pāris reizes esot iegājusi restorānā, taču apmeklētība bijusi zema, ēdiens sagatavots iepriekšējā dienā “Lido” cehā un vairs neesot bijis svaigs. 2018.gada oktobrī “Lido” Šarlotes ielā aizvērts.

“Ķirsona bizness varbūt der Latvijā, kur ir ļoti maza konkurence, bet tikai ne te,” secināja Līcīte.

Berlīnes latviešu luterāņu draudzes mācītājs Tālis Rēdmanis tīmekļa vietnē “Facebook” norādījis, ka uzņēmuma vadītāja Gunāra Ķirsona iepriekš plašsaziņas līdzekļos publiskotā informācija esot “klaju melu un nepatiesu apvainojumu Berlīnes uzņēmējiem, darbiniekiem, Vācijas uzņēmējdarbības videi pilna. Viņš arī norāda, ka kopš pirmajām dienām Berlīnē notikuši tiesas procesi pret Ķirsona uzņēmumu par nemaksāšanu, kuros uzvarējuši bijušie darbinieki, nevis uzņēmums.

Arī Rēdemanis norāda, ka, “Lido” sākot darbību Berlīnē, pa divām-trim nedēļām nodarbināti no Latvijas atvestie darbinieki, kuri tur saņēmuši algu pēc Latvijas likmēm un dzīvojuši speciāli noīrētā kopmītnes dzīvoklī, kā arī bijuši pilnīgi sociāli neaizsargāti, bez kādas spēkā esošas apdrošināšanas. Ja gadījās nopietnāka trauma vai slimība, tad slimnieks nekavējoties pārceļojis uz Rīgu.

“Man šķiet, šī prakse turpinās vēl šobrīd,” raksta Rēdmanis, norādot, ka “Lido” lielākā ēdamzāle Berlīnē – Šarlotes ielā – tika slēgta jau pagājušā gada oktobrī. Otra zāle – tirdzniecības centrā “Aleksa” – gan darbības sākumā, gan vēl arvien ir pustukša sava mazā un neatbilstošā sortimenta dēļ, tā nespēj izturēt konkurenci ar citiem ēdināšanas uzņēmumiem, kuri strādā attiecīgajā tirdzniecības centrā, pauž mācītājs.

Kāda sieviete tīmekļa vietnē “Facebook” zem Rēdmaņa komentāra paudusi, ka piekrīt, ka sortiments “Lido” restorānā tirdzniecības centrā “Aleksa” esot ļoti mazs. 

Arī citi tīmekļa vietnes “Facebook” lietotāji pauduši atbalstu Rēdmaņa teiktajam. Diskusijā izskanēja arī viedokļi, ka “Lido” darbiniekiem nav iespēju sevi pasargāt, un neviens neaizsargās viņus, lai pēc tam darbu nezaudētu. Tāpat komentāru sadaļai pievienots arī saite uz interneta vietni, kurā bijušie darbinieki negatīvi izsakās par darbu “Lido” restorānos Vācijā.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti