Dalies:

Levits: Latvijas himna ir skaidra un dziļa savā vienkāršībā

Levits: Latvijas himna ir skaidra un dziļa savā vienkāršībā
LETA/Zane Bitere
  • 20. May. 2020

2020. gadā aprit simts gadi, kopš Latvijas Satversmes sapulces sēdē, 7. jūnijā, dziesma-lūgšana “Dievs, svētī Latviju” tika apstiprināta valsts himnas statusā. Lai izgaismotu nozīmīgo notikumu Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM) veido izstādi “Latvijas valsts himnai – 100. Valsts pirmā flīģeļa stāsts", kurā būs apkopoti arī personīgi himnas pieredzes stāsti. 

Nule LSM.LV publiskotajā Valsts prezidenta Egila Levita stāstā augstā amatpersona šo valsts simbolu saka: "Mūsu himna ir skaidra un dziļa savā vienkāršībā. Tā ir miermīlīga, cilvēcīga. Mēs esam ļoti demokrātiski – latvieši tikai vēlas mierīgi dzīvot savā vietā, savā zemē – tagad jau valstī, netraucēti no ārpuses. Mēs paši varam, protam un gribam veidot savu dzīvi, savu zemi, savu valsti. Laid mums tur laimē diet!"

Lasītākās ziņas valstī

"Jebkura valsts himna izsaka dziļākus priekšstatus par savu valsti, par savu tautu, arī par savu vēsturi un nākotnes vēlmēm, sapņiem. Tas, protams, attiecas arī uz mūsu valsts himnu. Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija," saka prezidents. "Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme – toreiz vēl ne valsts. Ne vairs Kurzeme, ne vairs Vidzeme, ne vairs Latgale, bet gan Latvija. Latvija kā viena noteikta daļa no pasaules. Latvija, kas atrodama pasaules kartē."

Šajā jaunajā jēdzienā – Latvija – jau no paša sākuma slēpās milzīgs spēks, uzskata Levits.

"Nezinu, vai šo spēku un tā konsekvences jau apjauta tās vārdu autors un dziesmas izpildītāji, taču šajā jēdzienā ielikto revolucionāro iedīgli jau uzreiz - un trāpīgi - saskatīja represīvais cara režīms, aizliedzot dziesmā lietot vārdu “Latvija”, kas bija jāaizstāj ar vārdu “Baltija”."

"Himnā ir minēts Dievs. Konstitucionālajās tiesībās Dieva piesaukšana jeb “invocatio Dei” nav nekāds retums. Ar to tiek izteikta doma, ka eksistē kaut kas lielāks par cilvēku, ka cilvēks pasaulē nav absolūti pēdējā instance. Tas ir priekšstats par dabiskajām tiesībām, priekšstats par lietu dabisko kārtību. Šis priekšstats, kas iet tālāk par primitīvu materiālismu, atspoguļojas ne tikai latviešu tradicionālajā domāšanā, bet arī visu laiku, tostarp arī modernās pasaules, filozofijā, kas paškritiski ņem vērā cilvēka prāta ierobežotās spējas līdz galam izzināt un paredzēt pasauli," interpretē Egils Levits. "Mēs varam darīt daudz mūsu nākotnes veidošanā, ļoti daudz, bet līdz galam mēs par to nevaram būt droši, nevaram visu paredzēt, ne viss ir atkarīgs tikai un vienīgi no mūsu gribas un rīcības. Tādēļ šis lūgums augstākai instancei – Dievam – ļauj mums mūsu zemē, mūsu valstī, mūsu Latvijā “laimē diet” – dzīvot tā, kā mēs to vēlamies."

Avots: LSM.LV

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti