Dalies:

Levita sākums: Valsts prezidenta amatā stāsies Egils Levits

Levita sākums: Valsts prezidenta amatā stāsies Egils Levits
Gata Šļūkas zīmējums
  • 08. Jul. 2019

Šodien ar svinīgā zvēresta nodošanu Saeimā sākas Valsts prezidenta Egila Levita pirmā darba diena, kura ir piesātināta ar dažādiem pasākumiem. Vispirms paredzēta E. Levita uzruna un svinīgā solījuma došana Saeimā. 

Saskaņā ar Satversmi Valsts prezidents, uzņemoties amata pienākumus, Saeimas sēdē dod svinīgo solījumu: “Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.”

Pulksten 12 prezidents aicina Latvijas iedzīvotājus pie Brīvības pieminekļa uz savu uzrunu. 

Lasītākās ziņas valstī

Dienas turpinājumā aizejošais prezidents Raimonds Vējonis simboliski nodos Rīgas pils atslēgas jaunajam prezidentam E. Levitam. Bet vakarā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks sarīkojums par godu jaunievēlētā Valsts prezidenta inaugurācijai. Agrāk Valsts prezidenti uz šādu sarīkojumu ielūdza diezgan ierobežotu personu loku, bet Levits arī šajā ziņā ir ieviesis jaunu tradīciju – Valsts prezidenta kanceleja ir izsūtījusi 800 ielūgumus, lai, kā sacīja Valsts prezidenta padomniece Aiva Rozenberga, pilsoniskā sabiedrība būtu plaši pārstāvēta un lai šī būtu vērtīga diena ne tikai pašam prezidentam, bet arī pēc iespējas lielākam valsts iedzīvotāju lokam. Tam, ka sarīkojumam ir izraudzīta Nacionālā bibliotēka, ir simboliska nozīme, jo šeit ir pārstāvēti visi Latvijas novadi.

Uz inaugurācijas ceremoniju nav aicināti dzīvesbiedri kopā, izņemot bijušos Valsts prezidentus, kuriem protokols prasa ierasties ar otru pusi. 

Šīs pārmaiņas raisījušas diskusiju, ko izraisīja komponista Zigmara Liepiņa replika, ka šāda pieeja esot nepieklājīga.

A. Rozenberga skaidroja, ka nekur gan neesot noteikts, ka šādās reizēs ielūgums obligāti jāsūta divām personām, un ka Eiropā esot pieņemts, ka Valsts prezidents aicina gan vīru, gan sievu tikai tad, ja sarīkojums notiek ar vakarēšanu pie galdiņiem. Levita inaugurācijas ceremonija ir viņa pirmās darba dienas ieskaņa bez sēdēšanas pie galdiem, turklāt pirmdienā, nevis nedēļas nogalē, kad tiek rīkoti atpūtas vakari.

Pasākuma ieskaņā viesiem piedāvāts apskatīt Nacionālās bibliotēkas izstādes par ēkas vēsturi un grāmatniecības vēsturi, kā arī karaļnamu un valstu vadītāju dāvanas Latvijas simtgadē. Paredzēta E. Levita svētku uzruna, kā arī grāmatas dāvinājums LNB Tautas grāmatu plauktam. Vakara gaitā paredzēti arī muzikāli pārsteigumi no visiem Latvijas novadiem un cienasts, kurā būšot pārstāvētas visu Latvijas novadu garšas.

Pirmās vizītes

Aiva Rozenberga pastāstīja, ka “prezidents noteikti plāno apmeklēt tās vietas, kuras nosauca savā uzrunā Saeimā tūdaļ pēc ievēlēšanas”.

Levits toreiz sacīja, ka “Latvijai no Mazirbes līdz Indrai, no Ipiķiem līdz Skaistkalnei ir milzīgs potenciāls iet pa modernas, ilgtspējīgas valsts ceļu, kļūt par valsti, kuru virza mūsu cilvēku talanti un zināšanas. Visi latvieši, lai kur viņi būtu, visi Latvijas iedzīvotāji ir aicināti pielikt roku šim darbam”.

Valsts prezidents savā pirmajā ārvalstu vizītē 10. jūlijā dosies uz Igauniju. Savukārt 23. jūlijā vizītē Latvijā ieradīsies jaun­ievēlētais Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, kura inaugurācija paredzēta 12. jūlijā.

Zināma daļa no komandas

Daudzi ar nepacietību gaida, kāda tad būs tā komanda, ko Levits ievedīs Rīgas pilī. Taču tā tiks turēta noslēpumā līdz pat 9. jūlijam, kad prezidents oficiāli par to paziņošot. Publiski ir zināmi tikai daži – padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Aiva Rozenberga, ārlietās – bijusī Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Eiropas lietās Solveiga Silkalna un Valsts kancelejas vadītājs diplomāts Andris Teikmanis, kurš amatā stāsies 5. augustā. 

Bet, kamēr Teikmaņa kungs Vašingtonā pabeidz kārtot visas birokrātiskās lietas, kas saistītas ar viņa kā Latvijas vēstnieka ASV pilnvaru nolikšanu, tikmēr kancelejas vadītāja pienākumus pildīs Laila Jurcēna, kura būs arī Teikmaņa vietniece, informēja A. Rozenberga.

Egila Levita komanda

Juridisko zinātņu maģistre Jurcēna kopš 2004. gada strādājusi Satversmes tiesā. Sākotnēji viņa bija tiesas priekšsēdētāja Gunāra Kūtra palīdze, bet no 2007. līdz 2018. gadam tiesas priekšsēdētāju Aijas Brantas, Alda Laviņa un pašreizējās priekšsēdētājas Inetas Ziemeles padomniece.

No 2007. līdz 2018. gadam Jurcēna bijusi Sa­tversmes tiesas pārstāve Eiropas Padomes komisijas “Tiesības caur demokrātiju” (Venēcijas komisija) Apvienotajā padomē. Kā eksperte pārstāvējusi Venēcijas komisiju semināros un apmācībās par konstitucionālo tiesu darba organizācijas, tiesu komunikācijas un konstitucionālās tiesvedības jautājumiem.

To, ka Levits savu komandu veido no kompetentiem speciālistiem, kuriem ir zināšanas un pieredze juridiskajā jomā, apliecina arī fakts, par kuru prezidents vēl nav publiski paziņojis, bet kurš ir neoficiāli zināms, ka savā padomnieku korpusā viņš iekļāvis arī bijušo Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieci tiesu jautājumos Irēnu Kucinu, kurai ir tiesību doktores zinātniskais grāds starptautiskajās tiesībās un kura ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras docente. 

Viņa ir arī valdības apstiprinātā Latvijas pārstāve Eiropas Savienības (ES) Tiesā, kur Levits bija tiesnesis.

Kucina piedalījās arī ES Tiesas procesā, kur tika atcelts liegums Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam ieņemt savu amatu. Irēnas Kucinas palīgs Tieslietu ministrijā Edgars Bārdiņš pastāstīja, ka bijusī valsts sekretāra vietniece pirms jauno pienākumu pildīšanas ir devusies atvaļinājumā.

Neoficiāli zināms arī tas, ka savu darbu Valsts prezidenta kancelejā turpinās līdzšinējais Raimonda Vējoņa padomnieks konstitucionālo tiesību jautājumos Jānis Pleps, kurš ir augstas raudzes profesionālis ar plašām zināšanām ne tikai konstitucionālajās tiesībās, bet arī tiesību vēsturē, ko apliecina fakts, ka viņš ir arī Latvijas Universitātes docents, Juridiskās fakultātes tiesību teorijas un vēstures zinātņu katedras vadītājs.

Iespējams, ka Valsts prezidentam būs padomnieks arī diasporas jautājumos. Levits savā pirmajā preses konferencē sacīja, ka esot vesela virkne jautājumu, kur pastāv politikas deficīts, jomas, kas neesot nosegtas politikas līmenī. 

“Piemēram, diasporas politika tikai beidzamajā laikā tiek apzināta. Iniciatīvas ir, un pēc inaugurācijas varētu tuvāk pārrunāt šo jautājumu ar visiem politiskajiem spēkiem un sabiedrībā iet ar skaidrāku priekšstatu,” Levits sacīja tūdaļ pēc savas ievēlēšanas augstākajā valsts amatā.

Autors: LA.lv

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti