Dalies:

Laumai ir valsts atbalsts bērnu audzināšanai un startam biznesā. Latvijas vientuļie vecāki Īrijā

Laumai ir valsts atbalsts bērnu audzināšanai un startam biznesā. Latvijas vientuļie vecāki Īrijā
CC0 licence
  • 13. Nov. 2019

Ilgus gadus viņa dzīvoja vardarbīgās attiecībās. Tagad gatava pastāstīt par vientuļās mātes dzīvi Īrijā, bet anonīmi. Tāpēc sauksim viņu par Laumu. Šis ir stāsts par latviešu sievieti, kura lielu daļu dzīves bijusi Īrijas pabalstu sistēmā un plāno tikt no tās ārā.

Mājās ar bērniem un bez viņu tēviem

Lasītākās ziņas valstī

Lauma ar trim bērniem dzīvo pilsētā pie Īrijas jūras. Pārcēlās jau sen – vēl pirms ekonomiskās krīzes Latvijā. Atbrauca kopā ar meitu, kuras tēvs – Laumas vīrs – bija miris. “Vientuļā māmiņa es jau biju, kad atbraucu uz Īriju. Tad es nedomāju ne par kādiem pabalstiem, vispār nebija nekādas informācijas. Es atbraucu 2003. gadā, kad vajadzīgas bija gan darba atļaujas, gan viss. Atbraucām ar mācību vīzu. Uzreiz pirmajā, otrajā nedēļā tās attiecības pamazām sākās, lai gan es atbraucu ar domu neiesaistīties vispār nekādās attiecībās. Ar tādu domu es atbraucu, ka sapelnīšu naudu un braukšu mājās, un turpināšu savu biznesu,” stāsta Lauma.

Taču viss izvērtās citādi. “Cilvēki domā, Dievs dara. Sākās tās attiecības. Sākās ļoti jauki un romantiski. Līdz ar to, nu jā, nedomājot tas tā aizgāja. Ātri uzreiz paliku stāvoklī ar savu vecāko puiku. Viņš piedzima 2004. gadā augustā. Pēc tam, 2006. gadā, piedzima jaunākais dēls. Viss bija jauki un brīnišķīgi. Bērnu tēvam bija tas, ka viņš nebija Eiropas Savienības  pilsonis,” stāsta Lauma.

Bērna tēvam esot interesējusi iespēja palikt Eiropas Savienībā (ES). “Un viņš uz vecākā bērna rēķina varēja dabūt uzturēšanās atļauju. Principā tas bija vienīgais, kas viņam no mums bija vajadzīgs, kā es uzzināju.

Situācija izveidojās tāda: mums vajadzēja legalizēt savas attiecības, teiksim, laulības; kad atnāca tā uzturēšanās atļauja, tika atceltas kāzas. Viss,” stāsta Lauma.

Vēl gadu gan attiecības turpinās. “Es viņam nopirku biļeti vienā virzienā uz viņa dzimteni. Kaut kur uz Taškentu. Kopš tā laika es neesmu viņu redzējusi. Viss. Ar to viss beidzās.”

Tad Lauma pieteicās uz vientuļās mātes pabalstu: “Tā arī sākās vientuļās mātes dzīve.” Viņa tika izvaicāta par bērna tēvu. “Īriem pārsvarā ir pilnas ģimenes. Ja nav attiecības ar sievieti, tad tēvi turpina interesēties par saviem bērniem,” stāsta Lauma.

Cilvēki, kuri vismaz trīs mēnešus bērnus audzina vieni, piemēram, ir izšķīrušies, Īrijā var pretendēt uz viena vecāka statusu. Tas nozīmē iknedēļas pabalstu, īres pabalstu un stāšanos rindā pēc sociālās mājvietas. Laumai tāda ir.

“Lai es vispār dabūtu to īres pabalstu, man bija jāiestājas rindā uz sociālo dzīvokli, tā bija prasība. Lai dabūtu sociālo dzīvokli, ir jāiziet vesela rinda visādu citu procedūru, lai pierādītu, ka tev tas ir nepieciešams.

[Jāpierāda], ka tev nav citu ienākumu, ka tev nav īpašumu, piemēram, Latvijā, ka tas pabalsts, ko tu saņem, ir tavs vienīgais ienākums.”

Citas Īrijā uzrunātās latviešu sievietes zināja stāstīt, ka sociālo māju nākas gaidīt ilgi. Rindas ir garas – lai gan mājas būvē, vietas visiem nepietiek. Gaidīja arī Lauma.

“Īres pabalstu man maksāja, bet līdz ar to es oficiāli strādāt nevarēju. Tas, protams, neliedz strādāt neoficiāli. Diemžēl,” stāsta Lauma.

Pabalsts nav bezgalīgs

Īrijā vientuļā vecāka pabalstu var saņemt, līdz bērnam ir septiņi gadi. Pēc tam – līdz bērna 14 gadu vecumam – māte vai tēvs var saņemt darba meklētāja pabalstu. Tas domāts, lai spētu tikt atpakaļ darba tirgū. Lauma pašlaik ir tieši tādā pārejas brīdī.

“Principā [pabalsts] man beidzas tūlīt. Tāpēc es to pabalstu vairs nesaņemšu. Bet, kā veidosies mana dzīve, kas to lai zina,” saka Lauma.

Lauma pabalstu sistēmā ir ilgi. Bet tik un tā viņa saka, ka iztikšana no pabalstiem nav izdevīga: “Tie pabalsti sasaista rokas tāpēc, ka tu nevari strādāt. Ja man ir viens bērns, tad tas ir izdevīgi. Bet, ja tev ir trīs bērni, tad tu nevari dzīvot vienā istabiņā, tev ir vajadzīga māja. Man visa alga aiziet tikai par īri. Vairāk man nekam nesanāk. Tāpēc tā ir – ja ir vairāk bērnu, tad izvēlas [pabalstus], ir jāsēž mājās. (..) Te bērnus nevar atstāt vienus, viņi nevar vieni iet uz skolu un no skolas, viņi ir jāpieskata. Kāda jēga man ir strādāt, ja man visa nauda aiziet [maksājot par bērnu pieskatīšanu]?”

Ar pabalstiem naudas nepietiek, bet īres pabalstu zaudēt negribas. Tāpēc Lauma izvēlējās savus ienākumus slēpt.

“Ir citas pašvaldības, kur tā nav. Bet tieši ap Dublinu, tikko tu sāc strādāt, tev atņem to pabalstu, īres pabalstu. Tāpēc es gaidīju cītīgi, kad saņemšu sociālo dzīvoklīti, lai es varu sākt strādāt. Pelnīt,” stāsta Lauma.

Tā kā īre un auklīšu algošana ir dārga, mazāk pelnošiem vecākiem ir izdevīgāk palikt mājās. Lauma gan zina stāstīt, ka situāciju sāk risināt: “Šogad rudenī sākas valsts atbalsts – maznodrošinātajiem apmaksātas aukles pēc skolas bērniem līdz 15 gadu vecumam. Ja viņi to būtu izdarījuši ātrāk, tad es pieļauju, ka mana dzīve arī būtu izvērtusies savādāk.”

Vēl viens klasisks krāpšanās veids ir dzīvot kopā ar partneri, lai gan tiec uzskatīts par vientuļo vecāku. Nav tā, ka nedrīkst dzīvot kopā, vienkārši pabalsti samazinās. 

Lauma atzīst – pēdējās attiecībās vīrietis daļēji dzīvojis pie viņas: “Periodiski satikāmies, nepilnu gadu mēģinājām kopā dzīvot.” Vīrietis gan viņu finansiāli neatbalstīja: “Tur jau līdz tam absurdam, ka pat mazāko rēķinu nemaksāja.”

“Varētu es daudz ko pastāstīt - par fizisko vardarbību, par to, kā Īrijā ir, kad sieviete nokļūst krīzes centrā, kad tiesa aizliedz mājai tuvoties. (..)Tas ir tas, ar ko es gribu sabiedriskā kārtā nodarboties. Es  no sociālajiem tīkliem uzzinu, ka sievietes, latvietes, nezina, kā šādās situācijās rīkoties. Viņas nezina, kur vērsties, nezina, ka ir krīzes centri. Nupat mums tiesā vienu sievieti, kas nodūra savu vīrieti. Arī tāpēc, ka regulāri bija fiziskā vardarbība, un [viņa] neizturēja,” stāsta latviete.

Tagad Lauma patiešām ir viena.

Vai pabalstu saņēmējus rada sistēma, par Laumas biznesa plāniem un vai viņa grasās atgriezties Latvijā, lasi rakstu pilnā apjomā portālā LSM.LV.

Autore: Zane Mače, Latvijas Radio

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti