Dalies:

Latviskais kods nāk no dvēseles un zemes

Latviskais kods nāk no dvēseles un zemes
Raits Eglītis
  • 13. Oct. 2019

Trešā pasaules latviešu kultūras konference Cēsīs

Divas dienas septembŗa nogalē, kad sāk iekrāsoties rudens lapas, Cēsīs pulcējās latvieši no visas pasaules. Bija prieks vērot kā sen neredzējušies draugi un paziņas apkampās un sabučojās. Milzu attālumi šķiŗ mūs vienu no otra, un tādēļ nav jābrīnās, ka mēs no sirds priecājamies par iespēju satikties Latvijā. Satikties, diskutēt un spriest par Latviju un latviešiem par pastāvēšanu globālajā pasaulē.

Pirmā konferences diena bija veltīta temai „Latviešu vizuālā māksla pasaulē. Krust-punkti: starp globālo un nacionālo”. Temas vadītāja bija mākslas zinātniece Inese Baranovska, kuŗa iztaujāja un lūdza izteikties mākslinieci Gunu S. Mundheimu, mākslinieku Jāni Jākobsonu un tekstilmākslinieku Egilu Rozenbergu. Galvenais jautājums diskusijā bija par to, kā būt globālam un kā saglabāt latvisko. Katrai personībai ir savs viedoklis, atkarībā no dzīves pieredzes, uztveres un vietas piederības, kur tu esi piedzimis. Latviskais nāk no ģimenes un mātes valodas, ar kuŗu tu esi izaudzis. Elita Ansone, mākslas zinātniece ar pietiekami lielu stāžu, atzina ka „globālais ienāk mūsos, bet mēs arī negribam būt lokāli noslēgti.

Lasītākās ziņas valstī

Valodai ir diplomātiska seja. Ir jābūt Latvijas valsts ilgtermiņa polītikai, lai latviešu kultūra izskanētu pasaulē, jo globālais ienāk, gribam mēs to vai nē”. Viņa izteica gandarījumu, ka ap 1000 mākslas darbu jau glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas mūzejā kuŗu autori ir trimdas latvieši, kas izglītojušies pasaules augstskolās.

Egils Rozenbergs kā starptau- tiski atzīts tekstilmākslinieks ar saviem darbiem ir pabijis daudzās pasaules valstīs. Ap- cerot padomju laikus, EgilsRozenbergs tei- ca, ka bija valsts pasūtinājumi un līdz ar to fi- nances. Lai kāda tema bija, viņš vienmēr centies tajā ieaust kaut ko no latviešu men- tālitātes, kādu simbolu. Katram māksliniekam ir savs ceļš ejams. „Mēs nevaram radīt milzīgu pieminekli sev par prieku, tāpēc jābūt valsts pasūtinājumam.” Francijā, kur viņš tika uzaicināts strādāt pie sava darba, tajā ieauda magnetafona un video lentas, izmantojot poētiskos filmu nosaukumus kā „Pēdējais tango Parīzē”. Kad viņš jautājis, kāpēc viņiem Francijā ir interesanti šādi darbi, tad atbilde bijusi, tikai tāpēc, ka tas radīts Francijā. Tekstilmākslinieks ir radījis laikmetīgu tekstilmākslu ar mūsdienu modernajiem materiāliem.

30. septembrī konference iesākās ar Latvijas kultūras ministra Nauŗa Puntuļa uzrunu un vēlējumu konferences sekmīgai norisei, kā arī Cēsu pilsētas Domes pārstāves un PBLA priekšsēdes Kristīnes Saulītes uzrunām. Kristīne Saulīte savā uzrunā uzsvēra, ka latvietība ir mūsu valsts pastāvība un kultūra kā vie- nojošais faktors. Dziesmu un deju svētki ir kā tāds vainagojums mūsu identitātei. Kristī- ne atcerējās Toronto dziesmu svētkus, cilvēki uz ielas jautā- juši, kas mēs esam un ko mēs svinam? Pateicoties mūsu saglabātai kultūrai, mēs varam kopt un attīstīt mūsu identitāti pasaulē. Pamats tam ir valoda, latviskā dzīves ziņa un jo globālāki paliekam, jo vairāk meklējam identitāti. Nešaubīgi, ka ir jābūt nacionālai identitātes polītikai, jābūt ilgtspējīgai programmai, lai mēs pastāvētu kā tauta, kā nācija, pasaulei kļūstot arvien globālākai.

Komūnikāciju zinātnes dok- tors Mārtiņš Kaprāns atzina, ka „nacionālā identitāte ir arī luksus prece, kuŗu ne katrs var atļauties”. Dace Melbārde jautāja: „Latviskā identitāte 21. gadsimtā, kā mēs saglabāsim latviešu valodu, cik ilgtspējīga tā būs?” Tas ir atkarīgs no ģimenēm, no viņu motivācijas. Rolands Lappuķe atzina, ka tā ir individuāla izvēle, no vecāku puses, vai arī no bērnu sajūtas. M. Kaprāns uzskata, ka ir jāspēj domāt arī ārpus identitātes. Valoda ir kā izšķirošais faktors. Komponists Ēriks Ešenvalds: „Jābūt godīgiem pret tautu un zemi, kur dzīvojam, jo mūzika, latviskās koŗa dziesmas iedod cilvēkam spārnus. Ir jādzīvo pilnvērtīgu dzīvi, tad tu spēj radīt. Man ir svarīgi zināt, ka tā ir mana zeme Latvija. Esmu pateicīgs latviešiem ārzemēs, ka viņi mūs atbalstījuši, tas ir milzīgs ieguldījums. Nākotnē mums pašiem jāiegulda, nevar šķirt lapas un skatīties pagātnē”. Komponiste Dace Aperāne: „Es negribu pazaudēt to sajūtu, kas man bija dziesmu svētkos Kanadā. Es izjūtu Latviju ar katru braucienu”.

„Latviskais kods mūzikā nāk no dvēseles un zemes,” tā komponists Juris Ķeniņš

Autors: Pēteris Korsaks

Publicēts sadarbibā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti