Dalies:

Latvijas zvaigžņu sega Stokholmā: Zviedrijas latvieši simtgadi svin ar vērienu

Latvijas zvaigžņu sega Stokholmā: Zviedrijas latvieši simtgadi svin ar vērienu
  • 20. Nov. 2018

Latvijas valsts svētkus Stokholmas latviešu kopiena svin katru gadu, taču Simtgades pasākums “Zvaigžņu sega” izcēlās ar īpašu vērienu. Paredzot, ka daudzi Stokholmas latvieši šogad 18. novembri izvēlēsies pavadīt ģeogrāfiski tik tuvajā Latvijā, svinīgais sarīkojums tika noturēts nedēļu agrāk, jau 10. novembrī. Svētki norisinājās konferenču centra “Minhenes brūzis” Melāra zālē, augstajā, skaistajā Sēdermalmes krastā, no kura dalībniekiem pavērās plaša Stokholmas centra panorāma. Greznās lustras, balti apvilktie krēsli, ziedu un gaismu dekori, zvaigžņu vadmotīvs rotājumos – daudzas nelielas, bet rūpīgi pārdomātas detaļas vedināja sajust, ka šis vakars ir patiešām īpašs.

Sarīkojuma ievadā Kārļa Skalbes vārdi vakara vadītāja Artūra Skrastiņa neatkārtojamā izpildījumā ieveda pasākuma dalībniekus pasaulē, kur saules meitas dzied ilgas un milži stāsta varoņdarbus, pasaulē, kura nebeidzas pie valstu robežām, bet tikai sākas tur, kur jūra tālumā saplūst kopā ar debesīm.

Pēc Latvijas vēstnieka Zviedrijā Marģera Krama kodolīgās uzrunas pasākuma dalībnieki kopīgi izpildīja Latvijas himnu un noskatījās Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa video uzrunu.

Lasītākās ziņas valstī

Simtgades svētku runas teikšanai pasākuma rīkotāji uz Stokholmu bija aicinājuši politoloģi Vitu Matīsu. Pēc labākajiem retorikas principiem veidotajā runā viņa gan pakavējās pie Latvijas valsts dibinātāju ideālisma, gan atzīmēja atjaunotās valsts būvētāju nereti savtīgos principus. Runas plašie vispārinājumi vēlāk aizkulišu sarunās raisīja karstas diskusijas, tomēr prātā palika Matīsas aicinājums attīstīt “morālo muskuli” un savā darbībā tiekties pēc patiesas slavas.

Pasākums turpinājās ar svētku koncertu, kas bija Zviedrijas latviešu veltījums Latvijas simtgadei. Kā rakstīts pasākuma programmā, šajā “Zviedrijas latviešu zvaigžņu koncertā vienā muzikāli vizuālā audeklā savijās folklora, klasiskā un kora mūzika, dancis un šlāgeris, pops un rokmūzika, glezniecība un atspulgi no Stokholmas zvaigžņu gaismas cauri gadu desmitiem”.

Koncerta pamatā bija stāsts par to, kā “no haosa, no kosmosa putekļiem, no sirmām tautasdziesmām, no rūnu rakstiem” dzimst un aug jauna zvaigzne Latvija, kā uzlec Latvijas zvaigznes – Jānis Mediņš, Alfrēds Vinters, Teodors Reiters, vēl nenojaušot, ka dosies bēgļu gaitās un pavadīs dzīves otro pusi Zviedrijā. Septiņdesmitajos gados Zviedrijas latviešu pasaulē sākās jauns – rokmūzikas laikmets ar jaunām zvaigznēm, grupām “Saules brāļi”, “Dundurs”, “Prusaku ansamblis”. Pirms trīsdesmit gadiem, padomju totalitārisma vistumšākajā un bezcerīgākajā brīdī, kad likās, ka esam nonākuši Jura Kronberga skandētajā “Galapunktā”, pēkšņi gruva mūri un bruka dzelzs priekškari, un visas latviešu zvaigznes atkal varēja mirdzēt vienās debesīs. Koncerta pēdējā daļa stāstīja par to, ko nozīmē būt Zviedrijas latviešiem mūsdienās – izskanēja gan jestra apdziedāšanās, gan nebeidzamas ilgas būt te vienā, te otrā pusē Baltijas jūrai, gan pārliecība, ka “Gulbenē un Gēteborgā, Malmē un Majoros, Slīteres silos un Stokholmas šērās virs mums mirdz viena un tā pati zvaigžņu sega”.

Muzikāli, vizuāli un dejiski šo stāstu izstāstīja Zviedrijas latviešu zvaigznes – profesionāli mūziķi, muzikanti, rokmūziķi, amatieru grupas, koris, deju kopa, skolas bērni, video mākslinieks, koncerta veidotāji, apvienojoties visi vienā zvaigznājā Latvijai par godu. Tik atšķirīgos muzikālos numurus vienā muzikālā audeklā saaust palīdzēja DJ Monsta no Latvijas. Mūziku un Artūra Skrastiņa balsi uz lieliem ekrāniem abās skatuves pusēs papildināja vizuāli atspulgi un uzplaiksnījumi no Stokholmas zvaigžņu gaismas cauri gadu desmitiem – Lara Strunkes un Anikas Lasmanes gleznas digitālā formātā, unikālas bēgļu laiku fotogrāfijas un attēli no Zviedrijas latviešu dzīves. 

Pēc koncerta pasākuma dalībnieki tika aicināti uz blakus zāli, kur varēja pacelt glāzi dzirkstoša dzēriena, nofotografēties pie īpašas “Zvaigžņu segas” fotosienas un apskatīt Ārlietu ministrijas sarūpēto Latvijas simtgades fotoizstādi.

Pēc zviedru pavāru gatavotajām svētku vakariņām, kurās tomēr netrūka ne rosola, ne diļļu, ne karbonādes, simtgades balle sākās ar svinīgu polonēzi. Tai sekoja vairākas stundas aizrautīgu deju “JAMMEE band” kvalitatīvi izpildītās mūzikas pavadībā.

Svinīgo sarīkojumu “Zvaigžņu sega” baudīja vairāk nekā 350 apmeklētāju, un tas ir rekordliels valsts svētku apmeklētāju skaits Stokholmā. “Mēs izdarījām visu, lai simtgades sarīkojuma dalībnieki sajustu - mūsu zvaigzne ir Latvija, un šovakar mēs visi esam tās zvaigznes,” simtgades svētku rīcības komitejas vārdā teica tās vadītāja Austra Krēsliņa, izsakot sirsnīgu pateicību visiem svētku rīkotājiem, palīgiem, koncerta dalībniekiem un atbalstītājiem.

Tik grandiozas svinības nebūtu iespējamas bez sponsoriem un atbalstītājiem: Bergvik skog, Karl Danielsson Farm & Forest, KM Forestry, Skogssällskapet, Latvijas finieris/Riga Wood, Rental properties, Gulbene Mezs, Baltic Forest, Klippan Yllefabrik, Akai tori, Susab, SIA Gosk, Magni invest, Tylö skog, Vestiena mezs, Briģi mežs, Swegmark Invest, TallinkSilja, Djursholms Svets & Smide, ZLA Stokholmas nodaļa, TaxiKurir, Latvijas Ārlietu ministrija/Latvijas vēstniecība Zviedrijā, Goda konsuls Staffan Nordström un Anna-Karin Nordström, Andreja Eglīša Latviešu Nacionālais Fonds, Livonia Print, SEB, Raitis Freimanis, Latviešu pensionāru apvienība, BCC AB, Svensk Lettiska Föreningen, Stokholmas Latviešu skola, Toroton AB.

Sagatavoja: Signe Rirdance, koncerta tekstu autore un režijas grupas dalībniece
Foto: Agnese Blaubarde. Tautas deju kopa “Zibenītis”, Stokholmas latviešu skolas bērni un Simtgades sarīkojuma orķestris izpilda “Rūnu rakstus”.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti