Dalies:

Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē: Pandēmijas laikā fokusā atbalsts tautiešiem un ekonomikai

Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē: Pandēmijas laikā fokusā atbalsts tautiešiem un ekonomikai
Foto: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija
  • 21. Apr. 2020

Jau pēc dažām nedēļām pašreizējai Latvijas vēstniecei Apvienotajā Karalistē Baibai Bražei jāsāk darbs jaunā amatā. Maijā viņa kļūs par NATO ģenerālsekretāra vietnieci publiskās diplomātijas jautājumos. Taču pēdējie metri vēstnieces amatā vīrusa pandēmijas iespaidā izvērtušies saspringti un pavisam citādi, nekā gaidīts. Plānotos pasākumus nomainījuši simti e-pastu ar palīdzības lūgumiem no tautiešiem Lielbritānijā.

Intervijā Latviesi.com vēstniece Baiba Braže stāsta par vēstniecības darbu krīzes apstākļos, lielajiem jautājumiem, kas sagaida Lielbritāniju pēc pandēmijas, latviešu diasporas attīstību Lielbritānijā un gaidāmajām pārmaiņām karjerā.

Lasītākās ziņas valstī

Kā aktuālā pasaules situācija un Covid-19 pandēmija ietekmējusi vēstniecības darbu?

Tāpat kā daudzām citām iestādēm, mums nācās pārmainīt savu darbu ļoti praktiskā veidā. Daļa no darbiniekiem strādā no mājām. Daļa esam joprojām birojā. Britu valdība ir atzinusi mūs par tā saucamajiem “frontline workers” jeb tiem, kas pilda nepieciešamās funkcijas. Līdz ar to daļa no darbiniekiem bērnus joprojām var likt skolās un turpināt pildīt savas funkcijas.

Ir ļoti liels konsulārās palīdzības funkciju palielinājums. Tāpat aktīvs ir arī ekonomiskais bloks. Piemēram, attiecībā uz mūsu interesēm, kas bija saistītas ar Veselības dienesta iepirkumiem. No mūsu puses arī [risinām situācijas] par mūsu kompāniju produktiem, kurus vēlas iepirkt briti, un par tiem produktiem, precēm un pakalpojumiem, kurus mēs turpinām eksportēt uz Lielbritāniju. Tā kā daļa normalitātes ir saglabājusies.

Par konsulārajām lietām... Bija situācija, kad mēs, visa vēstniecība, arī es, apzvanījām cilvēkus – tos, kuri bija “iesprūduši”, atradās tranzītā vai pēkšņi bija spiesti mainīt ceļojumu plānus, jo Latvijā tika ieviesta ārkārtējā situācija un slēgtas robežas.

Mūsu sarakstā kopumā ir vairāk nekā tūkstotis cilvēku, kuri izteikuši vēlmi atgriezties Latvijā. Zinām, ka turp nonākuši jau vismaz 340 Latvijas pilsoņi, taču reālais atgriezušos skaits, visticamāk, ir lielāks, jo ne vienmēr cilvēki informē vēstniecību.

Šobrīd gan Latvijas, gan Lielbritānijas valdības ir izsludinājušas ārkārtējo situāciju Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai, un viens no svarīgākajiem ierobežojumiem ir personām palikt, kur tās ir - neceļot, nepārvietoties, neciemoties. Tos, kuri pastāvīgi dzīvo Apvienotajā Karalistē vai atrodas drošībā pie radiem un draugiem, aicinām pārlaist krīzi pašreizējā atrašanās vietā, jo jebkura ceļošana ir saistīta ar risku inficēties pašiem un inficēt citus. Speciāli atgriešanās reisi no Lielbritānijas vairs nav plānoti.

Kādas ilgtermiņa sekas Lielbritānijā varētu būt šīs pandēmijas rezultātā?

Par to paši briti šobrīd diezgan daudz diskutē. Tas saistās gan ar to, kādā veidā turpmāk tiks sniegti veselības pakalpojumi, kā strādās veselības aizsardzības sistēma nākotnē. Sociālās aprūpes jautājumi. Sociālās aprūpes namos cilvēkiem, kuriem ir vajadzīga īpaša aprūpe, ir samērā liels inficēšanās skaits. Tā tas ir dažādās valstīs. Arī Lielbritānijā.

Protams, arī jautājums, kā atjaunot ekonomisko aktivitāti, jo daļa sektoru un firmu nespēs atgūties, būs bankrotējušas arī pēc tam, kad atsāksies ekonomiskā aktivitāte. Kā atjaunot ekonomisko struktūru, kur būtu gan mazie, gan vidējie uzņēmumi, ne tikai lielie vai finanšu sektora uzņēmumi, kas viņus pēc tam pārpērk.

Visi šie jautājumi būs būtiski. Tāpat valsts parāda jautājumi, finanšu plūsmas jautājumi. Zaudējumi ir milzīgi visur, un šobrīd kaut kāda vienota risinājuma, kā to atsākt, nav.

Pievēršoties diasporas jautājumiem. Jūs esat pavadījusi šajā valstī četrus gadus. Kā Jūs raksturotu latviešu diasporu Lielbritānijā? Vai Jūs redzat kādu dinamiku, pārmaiņas šajā kopienā?

Diaspora ir viens no trim lielajiem mūsu vēstniecības darba virzieniem. Viens ir drošība, otrs ir ekonomiskās attiecības un trešais – visas mūsu diasporas lietas.

Ar lielu prieku varu teikt, ka mūsējie ir tiešām aktīvi. Arvien vairāk biedrības ir veidojušās, skoliņas, jaunas organizācijas. Cilvēkiem patīk to darīt.

Man arī prieks, ka tas ir brīvprātīgais darbs, kas noteikti palīdz kopumā saites sabiedrībā savstarpēji labāk veidot, un dod cilvēcisku gandarījumu un prieku. Veido jaunas draudzības gan bērnu starpā, gan pieaugušo starpā. Tādas lietas mēs ar lielāko prieku atbalstām.

Latvijas Universitātes pētnieks Mārtiņš Kaprāns pēta latviešus Lielbritānijā jau kopš 2014.gada. Cita starpā viņš runā par divām kopienām – tā saucamo “veco trimdu” un “jauno emigrāciju” - lai arī “jaunajā emigrācijā” daļa cilvēku dzīvo šeit jau desmit gadus un vairāk. Viņš saskatījis, ka šīm divām kopienām savstarpēji ir vājš dialogs. Vai Jūs arī to esat novērojusi, un vai tā ir problēma?

Cilvēki, kuri aktīvi darbojas – tur vairs nav īpašas atšķirības, vai tā ir “jaunā” vai “vecā” kopiena. Tie, kas darbojas gan korī, gan deju grupās, gan LNPL [Latviešu Nacionālā padome Lielbritānijā – red.] vai Daugavas Vanagos, tur diezgan organiski diaspora ir saintegrējusies, saplūdusi. Cilvēki nešķiro vairs, kurš ir kurš.

Lielākā daļa cilvēku, kas iebrauca šeit 40.gadu beigās, 50.gados un viņu pēcteči, ir britu pilsoņi. Lielākā daļa ir dubultpilsoņi. Viņiem, protams, ir īpašas sajūtas par organizācijām, ko viņi veidoja. Viņi tomēr iznesa visu [Latvijas] okupācijas laiku – gan paši noturēja latviskumu, gan organizācijas izveidoja un noturēja, arī finansiāli bija pietiekoši labi nodrošināti. Var saprast, ka viņu sajūtas par organizācijām, ko viņi ir veidojuši, un par latviešu kopienu ir mazliet citādākas nekā varbūt tiem cilvēkiem, kas ir iebraukuši uz kādu īsāku termiņu, izdarīt konkrētus darbus un [kas] īpaši neiesaistās latviešu aktivitātēs.

No vienas puses varētu teikt, ka tie cilvēki, kas grib sastrādāties un darboties kopējam latviskumam, ļoti labi ir saintegrējušies. No otras puses, protams, kā jau lielākās kopienās, un mums [Lielbritānijā] ir lielākā diaspora pasaulē – ap 100 tūkstošiem – cilvēkiem būs atšķirīgas grupas un atšķirīgi interešu loki.

Vēl nosacīti par divām dažādām kopienām varētu runāt - tie, kuri ir saglabājuši salīdzinoši ciešas saiknes ar Latviju, ir pilsoniski aktīvi arī procesos Latvijā, un tie, kuri ir vairāk distancējušies, dzīvojot Lielbritānijā. Vai Jūs saskatāt, ka tas ir darbības lauciņš valstij un vēstniecībām – kā valsts pārstāvjiem? Vai arī tur mākslīgi nav jāiejaucas?

Ir diezgan grūti kādu kaut kur aiz rokas ievilkt. Gribēšanai darboties un piedalīties ir jābūt.

Ir viena daļa cilvēku, kas ir apprecējušies ar britiem. Viņiem veidojas jauns draugu loks, un sasaiste ar latviešu kopienu mazinās. Bērni iet angļu skolās. Tas kļūst kā tāds ripulis, kas veļas no kalna un apaug ar citām lietām, kas nav latviskas. To var saprast.

Mūsu uzdevums un vēlme ir aicināt šos cilvēkus saglabāt latviskumu, tajā skaitā ar bērniem runāt latviski. To mēs vienmēr atkārtojam.

Un [mums nepieciešams] viņus paturēt savā uzmanības lokā, jo mūsējie ir diezgan daudz sasnieguši. Latvieši ir gan Londonas Sitijā, gan pašvaldībās – ir mums sava deputāte Mančestras pilsētā - , arī universitātēs, veselības dienestā latvieši strādā pietiekoši labos darbos.

Tas, ko mēs esam mēģinājuši – ne tikai pēc latviskuma principa, bet arī pēc profesionālā principa veidot tīklošanos, lai ļautu gan viņiem savstarpēji satikties, gan nodrošināt to, ka mēs noturam saikni kā valsts – ar iespēju vai nu atgriezties fiziski vai arī dot savas zināšanas, iesaistoties ar Latviju saistītos projektos.

Runājot par Jūsu jauno amatu – NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos. Tas tiek raksturots kā visnotaļ ietekmīgs un nozīmīgs amats. Vai Jūs varat mazliet pavērt priekškaru, kas būs Jūsu atbildības jomas un darba pienākumi?

Droši vien pie šīs sarunas mēs atgriezīsimies tad, kad tiešām būšu sākusi tur darbu. Nebūtu īsti korekti man šobrīd paredzēt vai prognozēt.

Tas, ko es varu pateikt, mūsu kopīgais uzdevums ir saglabāt NATO kā spēcīgāko aizsardzības aliansi visā pasaulē un nodrošināt, ka NATO dalībvalstis ir drošas, labi aizsargātas un gatavas atvairīt jebkurus draudus. Tā ir tā lielā misija, kas ir visai NATO organizācijai un dalībvalstīm. Tā mums katram ir ļoti praktiska, sadzīviska interese, lai tas tieši tā arī būtu.

Pērnajā rudenī Francijas prezidents Emanuels Makrons visai kritiski izteicās par NATO dalībvalstu nesadarbošanos būtiskos jautājumos, lietojot pat “smadzeņu nāves” jēdzienu. Pēc tam sekojošais samits Londonā – pēc publiskajā telpā izskanējušā – bija visai saspīlētā gaisotnē. Vai, Jūsuprāt, NATO šis ir izšķirīgs pārmaiņu laiks?

Dažādi līderi dažādi formulē savus izteikumus. Diez vai Latvijas prezidents tā teiktu, lai arī doma apakšā varētu būt līdzīga – ka mēs neko nedrīkstam pieņemt pašu par sevi saprotamu. Mums vienmēr ir jādomā un jāformulē, kas ir mūsu kopīgās intereses un kādā veidā mēs virzāmies uz priekšu. Tas ir jautājums par NATO svarīgumu.

Tika sagaidīts, ka Londonas samits būs saspringts, bet īstenībā tas izvērsās kā kopības samits. Pretrunas tur tomēr īsti neparādījās.

Jūs nāksiet ar kādu savu redzējumu jaunajā amatā?

Tas viss ir kolektīvs darbs. Tas nav tā, ka vienam tur ir savs redzējums, kas atšķiras no citiem. Kā jebkurā organizācijā vai komandā – vai tā ir Ārlietu ministrija vai kāda cita – tas viss ir pakāpeniskā darbā, nonākot pie konsensusa un vienošanās izstrādāts.

Atkal – es nevaru paredzēt, kādā veidā tas būs pēc maija. Nevaru arī NATO vārdā šobrīd runāt. Es esmu Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē, tā kā tie visi ir Latvijas viedokļi, ko es jums stāstu.

Kādu mantojumu atstājat savam sekotājam vēstnieka amatā? Kādi ir galvenie padarītie darbi un kas ir nepadarīto sarakstā?

Šis gads, protams, daudz ko izmainīja. Tikai vēlāk redzēsim, kā viss būs beidzies un kā turpināsies.

Apvienotā Karaliste ir un paliks mūsu ārkārtīgi liels un svarīgs partneris gan drošībā, gan ekonomikā, starptautiskajā sadarbībā un kopējās starpvalstu attiecībās.

Neskatoties uz “Brexit”, mūsu ekonomiskās attiecības turpinājās ļoti labi. Pa šiem gadiem, kamēr es šeit esmu, gan tirdzniecība, gan eksports ir būtiski pieauguši. Es negribu teikt, ka tas ir tikai no vēstniecības atkarīgs. Tieši otrādi – tur mūsu pašu uzņēmumi un eksportētāji ļoti labi pastrādājuši. Bet mēs esam ļoti daudz darījuši, lai radītu iespējas – to gan es gribu pateikt no vēstniecības puses.

Un tāpat es gribētu teikt, ka attiecībā uz diasporu – mūsu uzdevums noturēt latviskumu un saites ar Latviju – arī ir izdevies.

Gribas ticēt, ka [piepildīsies] tas, kas dzirdēts, ka šogad un nākamgad diezgan daudz cilvēku taisās doties atpakaļ uz Latviju, jo viņi pēc desmit šeit pavadītiem gadiem var sākt saņemt britu pensiju, un viņi to drīzāk grib darīt Latvijā. Es domāju, ka tas tā varētu notikt. Dzīve Latvijā ir laba – droša, skaista, augoša.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti