Dalies:

Latvijas Radio 2 darbinieki ceļ trauksmi par iespējamu radiostacijas bojāeju

Latvijas Radio 2 darbinieki ceļ trauksmi par iespējamu radiostacijas bojāeju
  • 25. Jul. 2019


Latvijas Radio valdes nevēlēšanās saskatīt un risināt ieilgušo satura krīzi Latvijas Radio 2 (LR2) var beigties ar Eiropas mērogā unikālas radiostacijas bojāeju, uzskata radiostacijas darbinieki.

ĪSUMĀ:

  • LR2 štatā tikai 8 cilvēki, kuru darba pienākumi ir ļoti plaši.
  • Radiostacijā izveidojās sistēma, kur daļu algas maksā no sadarbības raidījumu peļņas, jo valsts naudas nepietika.
  • Pirms gada papildu peļņa radiostacijas darbinieku algām atņemta, bet valsts naudas vairāk nav palicis.
  • LR2 darbinieki ir uz izdegšanas robežas un satraukti, ka viņu radiostacijai nav sava vadītāja, bet pienākumus pilda LR5 vadītāja.
  • Darbinieki bažījas, ka paredzēta LR2 un LR5 apvienošana.
  • Arī pēc kopīgas sapulces ar vadību problēmām risinājums nav atrasts.

Paziņojumā presei viņi pavēstīja, ka nav apmierināti ar valdes neieinteresētību problēmu risināšanā, norādot, ka LR2 ir visklausītākā, bet štata ziņā vismazākā un vissliktāk apmaksātā redakcija. LR2 ir tikai 11 štata darbinieki, tostarp, galvenais satura redaktors Kaspars Mauriņš, galvenais mūzikas redaktors Roberts Buivids un redaktore Vita Prikule, tātad ēterā strādā tikai 8 cilvēki. Tiešais ēters gan pašlaik tiek nodrošināts tikai no plkst. 6.40 – 19.00 darbdienās, brīvdienās no 8.00 – 18.00. Pārējo programmas daļu veido automātiski atlasītas mūzikas plūsma.

LR2 problēmu saknes esot meklējamas vēl dziļāk, jo pašos pamatos tā finanšu, līdz ar to satura, struktūra veidojusies radikāli atšķirīgi no pārējiem Latvijas Radio kanāliem, kur pamatbudžetu veido valsts dotācija. LR2 darbības sākumā 1995. gadā kanāla raidlaiks bija no plkst. 16.00 līdz 24.00. Pakāpeniski tas tika palielināts, līdz sasniedza 24 stundas diennaktī, taču tas nenotika ar valsts budžeta līdzekļiem. Uldis Duka, ekonomists pēc izglītības, raidlaika paplašināšanas, līdz ar to radiostacijas normāla nodrošināšanas vārdā, darbinieku atalgojumu veidoja pēc īpašiem principiem: pamatalgu nodrošināja valsts dotācija, un tai pievienojās ienākumi no sadarbības raidījumiem. 

Lasītākās ziņas

Sadarbības raidījumu modelis tolaik tika veidots tā, ka daļa nopelnītās naudas palika kanāla satura nodrošināšanai. Ar to tika samaksāts ne tikai mūzikas raidījumu veidotājiem, bet arī ziņu cilvēkiem, jo līdz reformai 2012. gadā LR2 veidoja savas, oriģinālas ikdienas ziņas, kā arī tematiskās – kultūras, auto, sporta ziņas, bija rubrika „Dārza ziņas”, „Dienas recepte”, skanēja humora raidījums „Naktsāķis”, interviju pārraides, rubrika „Muzikantu dziesmas” u.c. Būtībā tika strādāts pēc gabaldarba principa – ja par konkrētu mūzikas programmu tiešraidē, piemēram, programmu „Ceļojums” tika rēķināta atlīdzība 35 eiro apmērā, tad algas izmaksā tika summēts – cik programmas vadītas, kādi vēl darbi veikti. 

Nepietiekamā budžeta, līdz ar to darbinieku skaita dēļ, pārraižu veidošanā tika iesaistīti ārštata autori, arī LR2 tehniskie darbinieki, kuri par mūzikas programmu vadīšanu tika atalgoti tieši šādā veidā, jo darbā pieņemt viņus nebija iespējams – trūka slodžu vietu, bet iestādes vadība gadu gadiem atteikusies tādas izveidot. 

Līdz ar to LR2 programmu vadītāju atalgojumu ilgus gadus veidoja maza alga un liela piemaksa, kas bija atšķirīgi no pārējiem Latvijas Radio kanāliem, kaut gan šī tā sauktā „piemaksa” pēc būtības bija darba alga, kuru nebija iespējams segt ar valsts budžeta līdzekļiem, jo tādi Latvijas Radio pienācīgā apjomā netika iedalīti. Sākotnējais algu līdzsvars proporcionāli citām Latvijas radio redakcijām un kanāliem joprojām nav noregulēts, kaut gan to solīja darīt kā tagadējā, tā iepriekšējā valde.

Turklāt pirms gada kanālam tika atņemts iepriekš ar sadarbības raidījumu veidošanu nopelnītais finansējums, līdz ar to sašaurinot satura veidošanas iespējas. Ne velti Nacionālajā pasūtījumā valstī klausītākajai radiostacijai veltīti daži teikumi, jo nav jau ko un kam pasūtīt – naudas pietiek tikai dziesmu raidīšanai. 

Taisnīga atalgojuma nodrošināšanai līdz šim arī neesot veikta arī LR2 darbinieku pienākumu izvērtēšana, jo kanāla tā sauktie programmu vadītāji nevis vada kaut kādu programmu, bet to paši veido: atlasa muzikālo saturu, to izkārto, atlasa starpsignālus, plāno papildus sižetu izvietošanu, ieskaitot reklāmas, tiešraidē strādā pie pults, kas nozīmē, ka šie darba pienākumi principāli atšķiras no visu pārējo Latvijas Radio kanālu darbinieku noslodzes. Ikviens LR2 darbinieks reizē ir producents, mūzikas redaktors, operators, žurnālists (ja jāintervē viesi studijā, kas notiek regulāri), vairums apguvuši skaņas montāžu, rada džinglus, autorraidījumus utt.

Pārējo Latvijas Radio kanālu darbinieki strādājot pēc komandas principa: tandēmā ar operatoru, dažkārt pat vairākiem, producentu, mūzikas redaktoru. Daži nemaz nestrādā dzīvajā ēterā jeb tiešraidē – veido tikai konkrētus raidījumus, neskaitot patērēto laiku, citi novada stundu garu interviju, strādājot pēc individuāla grafika.

Toties LR2 darbinieks ir universālais kareivis – spiests strādāt individuāli, atbildot gan par saturu, gan tehnisko pusi. Tātad – no 1998. gada 4% reitinga LR2 klausītāju loks jau 2005. gadā izauga līdz 24%, taču darbinieki to nekad un nekādi nav izjutuši ne savā atalgojumā, ne arī kādā citā novērtējumā un atzinībā no Radio vadības puses. 

„Tas laupa motivāciju censties, strādāt ar izdomu un entuziasmu, jo nav arī nekādu izaugsmes iespēju. Tagadējā LR valde uzskatīja par nepieciešamu sagraut līdzšinējo sistēmu, ka LR2 ēterā skan sadarbības raidījumi, kuru ienākumu daļa paliek kanāla rīcībā, apmaksājot arī izglītojošu, izklaidējošu, tostarp, kultūrvēsturisku raidījumu izveidi, piemēram, skaņuplašu kolekcionāra Ata Gunivalža Bērtiņa pārraižu cikls, kas bija veltīts Latvijas pirmās skaņuplašu fabrikas „Bellaccord Electro” jubilejai u.c. Pašlaik ar esošo neefektīvo atalgojuma sistēmu un principu, ka jāstrādā tikai algas ietvaros, saturs reducēts uz latviešu mūzikas atskaņojumu un pareiza laika pieteikšanu, kā arī nedaudzām rubrikām rīta stundās, klausītāju apsveikumu lasīšanu u.c.,” norādīja LR2 darbinieki. 

Par to, ka valde nevēlas saskatīt un risināt ieilgušo satura krīzi LR2, liecina arī fakts, ka pēc direktora Armina Roņa aiziešanas netika rīkots konkurss uz šo amatu, bet gan par vadītāju valde nozīmēja Latvijas Radio 5 (LR5) direktori Ilvu Milzarāju, kas amatu apvienošanas kārtībā par savu darbu saņem 30% direktora algas. Tomēr LR2 darbības principi un programma, kuras galvenā vērtība ir latviskas identitātes uzturēšana un veicināšana ar rūpīgu dziesmu atlasi un to pasniegšanas metodiku, ir būtiski atšķirīga no LR5. LR2 sauklis ir „Dziesmas dzimtajā valodā”, un tas ir unikāls Eiropā ar to, ka raida dziesmas tikai valsts valodā, uzsvēra darbinieki.

"Šāda pienākumu sadale raisa bažas, vai nākotnē nav paredzēta abu kanālu apvienošana, kas nozīmētu visas Eiropas mērogā unikālās radiostacijas bojāeju!

Tāpat šogad samilzušas problēmas, ko rada LR valdes un viņu dāsni atalgoto padomnieku izstrādātā atalgojumu sistēma, ka par kolēģu aizvietošanu maksā tikai 80% no pamatalgas! Ja administratīvā darbā tas būtu kaut cik loģiski, tad ne jau LR2 tiešajā ēterā – kāpēc par vienāda apjoma mūzikas programmas veidošanu un vadīšanu vienam būtu jāsaņem 100%, bet otram – 80% atalgojuma? Piemēram, 2019. gada augusta sākumā atvaļinājumā dodas 4 no 8 darbiniekiem, kas nozīmē, ka pārējiem četriem jāstrādā viņu vietā. Jau tagad LR2 mūzikas programmu veidotāji strādā uz izdegšanas robežas, jo darbs pie repertuāra atlases – fonotēkā ir 14 000 dziesmu! – un klausītāju labsajūtas uzturēšana tiešajā ēterā, nemaz nerunājot par radošo un tehnisko pienākumu apvienošanu, saistīts ar nepārtrauktu stresu, fizisko un emocionālo pārpūli," uzsvēra LR2 darbinieki.

Pēc LR2 programmu vadītājas Daigas Mazvērsītes uzstājīga lūguma un valdei adresētas vēstules, martā tika sasaukta vadības un darbinieku sapulce moderatora Aida Tomsona vadībā. Tomēr uz jautājumu – „Kurp ej, Latvijas Radio 2” tā arī nav ticis atbildēts. Sekojušas vien nepārdomātas raidījumu struktūras izmaiņas, un tā arī neesot izstrādāta finansējuma pieauguma un satura attīstības stratēģija, kas ļautu ar pārliecību lūkoties nākotnē kā darbiniekiem, tā klausītājiem. 

Atklātu vēstuli par problēmām radiostacijā LR2 darbinieki nosūtījuši Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai, atbildīgo Saeimas komisiju vadītājiem, Ministru prezidentam, finanšu un kultūras ministriem, kā arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājai un Latvijas Radio valdei.

Autors: LSM.LV

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti