Dalies:

Latvijas mediji un krize: kurš izdzīvos

Latvijas mediji un krize: kurš izdzīvos
  • 04. Apr. 2020

 

Lejupslīde ekonomikā ir sākusies, un neapšaubāmi tā ietekmē un ietekmēs medijus visā pasaulē, jo to ienākumu pamatavots ir reklāma. Sašaurinoties vai apstājoties virknei nozaru, strauji samazinās arī reklāmas tirgus. Protams, Latvijas mediji nav izņēmums, bet tas savukārt nozīmē, ka sabiedrība var netikt informēta par aktuāliem jautājumiem, un palielinās baumu, pieņēmumu un dezinformācijas apjoms.

Saistībā ar Latvijas medijiem jau pieņemti vairāki lēmumi, kuŗi, iedziļinoties situācijā, neizskatās viennozīmīgi un raisa bažas.

Lasītākās ziņas valstī

27. martā Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) nāca klajā ar paziņojumu par nepieciešamo atbalstu Latvijas plašsaziņas līdzekļu satura veidotājiem vīrusa izraisītās krizes laikā. LŽA bija veikusi biedru aptauju, un tās rezultāti ir skarbi. Proti, visi mediji piedzīvo reklāmas kritumu – apturētas plānotās reklāmas kampaņas, atceltas jau apstiprinātās un nav plānots atsākt reklamēties tuvākajā laikā. Par jau publicētajām reklāmām kavējas rēķinu samaksa.

Daļa mediju plāno samazināt autoru skaitu, atteikties no telpu īres, bet ar šo rīcību nevar segt zaudējumus un turpināt strādāt. „Lielāko daļu aptaujāto mediju uzņēmumu, nesaņemot atbalstu un pie līdzšinējā reklāmas tirgus krituma tempa, no darbības slēgšanas šķir apmēram mēnesis. „Latvijas mediji jau ilgu laiku ir grūtā situācijā. Lielākā daļa tā arī nav atguvusies pēc 2009.gada krizes. Mediju redakcijas ir nelielas, žurnālisti strādā daudz. Kopš 2009. gada tikai nedaudzi mediji ir spējuši paplašināt redakcijas, pieņemt darbā vairāk žurnālistu,” paziņojumā raksta LŽA. Asociācija arī atgādina, ka šobrīd Latvijā nacionālā mērogā strādā četri ziņu dienesti- LTV, LR, TV3 un ziņu aģentūra LETA. Redakcijas, kas rada neatkarīgu saturu, ir portāliem Delfi, TVNET, žurnālam IR, avīzēm Latvijas Avīze, Diena, pētnieciskās žurnālistikas centram re:Baltica un citiem. Problēmas piedzīvo arī žurnālu izdevēji un reģionālā prese. Tādēļ LŽA aicināja valdību nekavējoties sniegt atbalstu Latvijas medijiem, lai tie spētu turpināt darbu un pārdzīvot krizes situāciju.

Tik tālu viss saprotams un aicinājumam var tikai piekrist. Tomēr līdz šim rastie risinājumi nav tik vienkārši un nepārprotami, kā izskatās pirmajā brīdī.

Jau 23. martā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) preses paziņojumā “Covid-19 krizes pārvarēšana nav iespējama bez stipriem vietējiem medijiem” norādījusi, ka “pēc VSIA “Latvijas Televīzijas” un VSIA “Latvijas Radio” aprēķiniem negūtie reklāmas ieņēmumi ir paredzami aptuveni 1,4 miljoni eiro gadā, kas kopā veido teju 40%. Tāpat daļa abu sabiedrisko mediju darbinieku atradīsies dīkstāvē.” Uz šo paziņojumu nekavējoties reaģēja Latvijas radio valde, atgādinot, ka : „Mēs nevaram runāt par dīkstāvi. Gluži pretēji – līdzīgi mediķiem, arī Radio darbinieki šobrīd strādā daudz intensīvākā režīmā. Piemēram, lai nodrošinātu attālinātā darba iespējas, IT daļai nākas strādāt pat 16 stundas dienā, tostarp brīvdienās.

Tāpat satura veidotājiem attālinātais darbs prasa lielāku ieguldījumu, jo nākas pārstrādāt formātus un ierastais darbs sistēmu veiktspējas dēļ paņem ilgāku laiku. Būs jāmaksā virsstundas un kopīgi jāmeklē finanču avoti. Īpaši tad, ja ārkārtējā situācija iestiepsies dziļāk pavasarī.” Jāpiebilst, ka līdzīga situācija ir LTV, tādēļ runāt par sabiedrisko mediju dīkstāvi ir vismaz dīvaini, ja ne bezatbildīgi. Tiesa gan, sabiedrības reakcija uz šo NEPLP paziņojumu bija ļoti negatīva, un NEPLP acīmredzot nolēma, ka ideju par sabiedrisko mediju daļēju „atlaišanu dīkstāvē” labāk nemēģināt īstenot.

Pēc dažām dienām NEPLP paziņoja, ka lūgs piešķirt miljonu eiro komercmediju atbalstam. NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš skaidroja, ka mediju nozare ir kracha priekšā, jo dramatiski samazinājušies ieņēmumi, reklāmdevēji masveidā lauž reklāmas līgumus, daži mediji zaudējuši aptuveni 50% ieņēmumu mēnesī, dažiem kritums ir pat 70% – 80% mēnesī. “Ja šī situācija turpināsies ilgi, tuvāko mēnešu laikā piedzīvosim arī lielo mediju aizvēršanos, situācija ir ļoti nopietna,” sacīja Āboliņš. Tāpēc NEPLP lūgšot valdībai piešķirt miljonu eiro no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem tieši komerciālo radio un televīziju atbalstam. Āboliņš gan atzina, ka atbalsts nepieciešamas arī sabiedriskajiem medijiem, un pie tā tiek strādāts, tiek gatavots informātīvais ziņojums, kuŗā būs nodefinēts, kāds atbalsts nepieciešams. Viņš atklāja, ka kopumā sabiedrisko mediju zaudējumi šogad varētu sasniegt 1,4 miljonus eiro. 

NEPLP arī atzina, ka abi sabiedriskie mediji gatavo viskvalitatīvāko un visuzticamāko saturu, tādēļ valdība noteica, ka krizes laikā LTV un LR veidotās ziņas un informatīvi analītiskos raidījumus bez maksas varēs nodot komerciālajiem TV un radio kanaliem. Par to, kuŗus raidījumus bez maksas nodot komercmedijiem, lēmēja būs NEPLP. Tāds risinājums esot nepieciešams, jo liela daļa sabiedrības krievvalodīgo iedzīvotāju skatās tikai Krievijas TV, kuŗās tiek apgalvots, ka, no vienas puses, tāda vīrusa nemaz nav, ir tikai parastā gripa, bet, no otras puses, vīrusu radījušas ASV, lai sagrautu citu valstu ekonomiku. To, ka daļa iedzīvotāju nezina vai negrib zināt par ierobežojumiem saistībā ar vīrusa radīto krizi, viegli varēja pamanīt publiskajā telpā – tieši Krievijas TV skatītāju daļa pat nemēģināja ieturēt noteikto divu metru distanci un ignorēja aicinājumus neklejot pa veikaliem, radot drūzmu.

Tam varēja piekrist, jo šī bezmaksas satura pārraidīšana Baltijas Pirmajā kanālā (PBK), kas darbojas gan Latvijā, gan Igaunijā, var paplašināt informēto skatītāju loku. No otras puses, šis kanāls ir zināms kā Kremļa informācijas atbalstītājs, tas regulāri pārraida Krievijas raidījumus, kuŗi ir agresīvi un naidīgi noskaņoti pret Rietumiem, arī pret Latviju un kuŗos ir gandrīz tikai meli. Pret PBK sākta Valsts drošības dienesta izmeklēšana, tādēļ februārī tika slēgts tā ziņu dienests. 

Tātad Eiropas Savienībai, NATO un Latvijai naidīgas un melīgas informācijas pārraidītājs bez maksas iegūtu sabiedrisko mediju gatavoto saturu. No vienas puses, tas vismaz daļēji informētu to daļu sabiedrības, kas joprojām dzīvo Kremļa informatīvajā telpā. No otras puses, bažas rada tas, par ko savu satraukumu pauda arī LTV: „Tādējādi mēs ar Latvijas nodokļu maksātāju apmaksātu kvalitatīvu žurnālistiku netieši leģitimizēsim propagandas saturu, kas tiek ražots Krievijā, un šī, protams, ir potenciāli bīstama situācija.” Un lēmumam patiesībā ir arī trešā puse: LTV vēl norāda arī uz otru lēmuma negātīvo aspektu, kas var vājināt sabiedriskos medijus. Piemēram, izvietojot LTV ziņas PBK ēterā, Krievijas polītikas ietekmētais kanāls pelnītu uz Latvijas nodokļu maksātāju rēķina un piesaistītu sev reklāmas naudu, kuŗu kvalitatīva satura veidošanai būtu varējusi izmantot LTV. 

Manuprāt, to varētu pateikt arī tā – sabiedriskie mediji strādās pārslodzes apstākļos, tā pelnot reklāmas naudu komercmedijiem, arī naidīgam komercmedijam, bet par to nesaņems ne centa, jo saturs būs jāatdod bez maksas. Turklāt komercmedijiem tiek pieprasīts miljons, bet, vai kaut ko piešķirt papildus sabiedriskajiem medijiem, vēl tikai lems.

Būtiski ir arī tas, ka minētajam PBK licence liek pārraidīt arī ziņas. Ja PBK nesaņems no Latvijas sabiedriskajiem medijiem ziņu materiālu, tad zaudēs licenci, un Latvija beidzot varēs atbrīvoties no Kremļa polītiku atbalstoša TV kanāla. Tādēļ atbilde uz jautājumu, vai kādu laiku atbalstīt šo kanālu informatīvās drošības dēļ, vai ļaut tam zaudēt licenci jau tagad, nav vienkārša. Manuprāt, PBK varētu ļaut izmantot sabiedrisko mediju veidotās ziņas līdz ārkārtas situācijas beigām, bet ne dienu ilgāk. Tādējādi ir cerība, ka tas tomēr beigs pastāvēt. Un tikpat svarīgi pirmām kārtām ir atrast papildu finances sabiedriskajiem medijiem, lai tiem kā pelnrušķītei nebūtu jāstrādā bez maksas visu pārējo labā, tā apdraudot pašiem sevi. 

Autore: Sallija Benfelde

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Brīvā Latvija" 

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti