Dalies:

Latvijas literatūras eksports – nākamais cēliens

Latvijas literatūras eksports – nākamais cēliens
Ieva Leiniša, LETA
  • 29. Oct. 2019

Kad #iamintrovert kampaņa Latvijas literatūras popularizēšanai pasaulē ieguva Latvijas Dizaina gada balvu, tas varēja šķist kā loģisks kulminācijas punkts. Atlika saņemt ziedus, paklanīties un nokāpt no skatuves. Galu galā kampaņas šķietami galvenais mērķis – dalība 2018. gada Londonas grāmatu tirgū – bija sasniegts. Tomēr pazušana netiek plānota un, cerams, arī nenotiks.

ĪSUMĀ

  • Bez finansiāla atbalsta t. s. “mazo valodu” literatūra ārzemēs tikpat kā netiek izdota. Tulkošana maksā dārgi, un vietējā tirgū nezināmu autoru izdošana ir riskanta.
  • Pateicoties kampaņai #iamintrovert un literatūras eksporta platformai “Latvian Literature”, latviešu autoru grāmatas izdotas vairāk nekā 30 valodās.
  • Mūsu literatūras eksporta veiksmes stāsts ir Noras Ikstenas “Mātes piens” – tiesības izdot romānu iegādājušās jau 20 valstis.
  • Latvijas literatūras eksporta veicināšanas mehānismam jābūt tik labi ieeļļotam, ka tam vairs nevajadzētu kampaņveidīgu reklamēšanu un virzīšanu.

Līdz nesenam brīdim pastāvēja ļoti reāla iespēja, ka valsts finansējums Latvijas literatūras eksporta veicināšanai turpmākajiem gadiem būs minimāls. Par laimi, oktobra vidū Kultūras ministrija apstiprināja, ka tiks turpinātas vairākas programmas “Latvija 100” aizsāktās iniciatīvas, arī literatūras eksporta platformas “Latvian Literature” darbs. Tam piešķirti 373 575 eiro – summa ir mazāka nekā iepriekšējos gados, taču, cerams, izdosies iegūt līdzekļus arī no citiem avotiem, kas ļaus pilnvērtīgi turpināt līdzšinējos gados paveikto.

Lasītākās ziņas valstī

Ir svarīgi saprast, ka sekmīgu Latvijas literatūras eksportu nevar balstīt tikai kampaņveida aktivitātēs. Tam jābūt pastāvīgam darbam ar paredzamu programmu, lai ārzemju izdevēji varētu paļauties, ka ar mums būs iespējams runāt arī nākamgad un aiznākamgad un viņiem nevajadzēs katrreiz no jauna pārliecināties, vai atbalsta programma nav mainījusies.

Līdz rudenim, kad uzzinājām par finansējuma piešķiršanu, neskaidrība kā ēna sekoja mūsu sarunām ar ārzemju izdevējiem. Tā, piemēram, šogad pēc ilgām sarunām tika panākta mutiska vienošanās ar skotu izdevniecību “Saraband” par Vizmas Belševicas triloģijas “Bille” izdošanu Lielbritānijā. Taču viss apstājās pie budžeta plānošanas, jo nevarējām garantēt, ka izdošanas granti būs pieejami arī nākamajos gados. Un bez tiem t. s. “mazo valodu” literatūra ārzemēs tikpat kā netiek izdota. Tulkošana maksā dārgi, un vietējā tirgū nezināmu autoru izdošana ir riskanta.

Šis nav vienīgais gadījums, kad nonācām sarežģītā situācijā. Un tas skaidri parāda, ka tādam literatūras eksportam, kas neaprobežotos tikai ar atsevišķu grāmatu iznākšanu dažās valstīs, vairāk par visu ir nepieciešama paredzamība.

Nu, saņemot finansējumu, jāatzīst, ka ieliktie pamati ļauj turpināt neatlaidīgu Latvijas literatūras popularizēšanas un eksporta veicināšanas darbu. Tas nozīmē: ārzemju izdevēju aicināšanu uz Rīgu, tikšanos ar grāmatu tirgu organizētājiem, semināru rīkošanu tulkotājiem, aģentu piedalīšanos grāmatu tirgos, mūsu autoru iesaistīšanu ārvalstu festivālos un grantu pārvaldīšanu.

Minētās aktivitātes, kas tika aizsāktas programmas “Latvija 100” laikā, palīdzēja Latvijas literatūrai ieķerties atbildīgo cilvēku apziņā un noveda pie taustāma rezultāta – gandrīz 150 latviešu autoru grāmatas izdotas vairāk nekā 30 dažādās valodās.

Ceļš līdz latviešu autoru darbu izdošanai ārvalstīs mēdz būt dažāds. Mūsu literatūras eksporta lielākais veiksmes stāsts – Noras Ikstenas “Mātes piens” – visdrīzāk nemaz nebūtu iznācis Anglijā, ja apgāda “Peirene Press” vadītāja Maike Cīrfogele nebūtu uzaicināta paviesoties Rīgā, kur viņai bija iespēja gan satikt autori un izdevēju, gan pārliecināties, ka šis romāns ir kaut kas vairāk par vienkārši vēl vienu grāmatu. Pateicoties apgāda aktivitātei un paša darba kvalitātei, romāns izdots vairākās papildtirāžās un saņēmis dažādu balvu nominācijas, kas ļāvis krietni vieglāk pārdot tā izdošanas tiesības jau gandrīz 20 valodās.

Citas grāmatas nebūtu iznākušas, piemēram, bez tulkotāju aktivitātes. Lielā mērā tieši itāliešu tulkotājas Margaritas Karbonaro vārds un aktivitāte lika izdevniecībai “Iperborea” publicēt Regīnas Ezeras “Aku” un Zigmunda Skujiņa “Miesas krāsas domino”, kas izpelnījās pozitīvas recenzijas žurnālu “Vanity Fair” un “Marie Claire” vietējos izdevumos. Kā teikusi pati M. Karbonaro, bez mūsu atbalsta un tulkotāju semināriem viņas interese par latviešu valodu visdrīzāk nekad nepāraugtu šajos tulkojumos, jo darāmā viņai netrūkst arī ar vācu valodu – itāliski viņa ir pārcēlusi, piemēram, Tomasa Manna un Nobela prēmijas laureātes Hertas Milleres darbus.

Citkārt ārzemju izdevēju interese reālās grāmatās pārtop drīzāk veiksmīgas sagadīšanās dēļ. Tā šogad tamilu valodā iznāks Sandras Kalnietes “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos”. Izdevējs par to bija uzzinājis no vietējās rakstnieces un tulkotājas Čitoras Subramanjamas Lakšmi, kuras rokās bija nonācis grāmatas angļu izdevums.

Komisija, kas spriež par atbalsta piešķiršanu ārvalstu izdevniecībām latviešu literatūras izdošanai, šogad saņēma īpaši daudz pieteikumu no izdevniecībām, ar kurām iepriekš neesam sadarbojušies, sevišķi no tādām Rietumu grāmatu tirgos mazāk pārstāvētām valstīm kā, piemēram, Horvātija vai Bulgārija. Tas apliecina – kampaņas #iamintrovert un platformas “Latvian Literature” ierosinātais process patiešām turpina savu virzību.

Tas, uz ko varam tiekties, ir tik labi ieeļļots Latvijas literatūras eksporta mehānisms, ka tam vairs nebūtu vajadzīga kampaņveidīga reklamēšana un virzīšana. Paklusām tiek apspriesta iespēja Latvijai kļūt par Frankfurtes grāmatu tirgus viesu valsti 2025. gadā. Tas būtu spēcīgākais iespējamais grūdiens mūsu literatūras iznācienam pasaulē. Taču lielāko gandarījumu sniegtu plašākai sabiedrībai neredzamā darba procesa noslīpēšana un stabila paredzamība ilgtermiņā.

Pamats ir ielikts. Ārzemju izdevēji un festivālu un grāmatu tirgu organizētāji mūs pazīst, ar mums rēķinās. Vēl svarīgāk – mums uzticas arī latviešu rakstnieki. Kā atceļā no Ķīles festivāla, kas bija veltīts pirmo romānu autoriem, man teica Svens Kuzmins: tagad patiešām ir sajūta, ka viņa rakstītais nav nolemts palikšanai tikai Latvijā, ka darba kvalitāte beidzot ir svarīgāka par tā valodu.

Autors: lvportals.lv

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti