Dalies:

Latvijas Institūta likteni izlems kontekstā ar jautājumu par vienotu valsts tēlu

Latvijas Institūta likteni izlems kontekstā ar jautājumu par vienotu valsts tēlu
Foto: LETA
  • 15. Apr. 2019

Pirmdien Ministru kabineta komiteja vēl nelēma par Latvijas Institūta (LI) statusa maiņu, jo pirms tam plānots diskutēt par to, kā veidot vienotu valsts tēlu.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) valdības komitejas sēdē pauda, ka LI būtu pārveidojams par nodibinājumu, kas nodrošinātu iestādes neatkarību un ļautu piesaistīt finansējumu. Tādējādi LI saglabātu savu unikālo funkciju strādāt ar ārvalstu medijiem un organizācijām, darboties līdzīgi kā tāda pati institūcija Igaunijā.

Savukārt ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) pauda pārliecību, ka LI būtu pievienojams viņa vadītās ministrijas paspārnē esošajai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA). Nemiro norādīja, ka viens no LIAA uzdevumiem būtu darbs ar valsts tēla veidošanu, lai valsts tēls būtu viens, nevis kā patlaban - seši.

Lasītākās ziņas valstī

"Ar valsts atpazīstamību ir jānodarbojas vienai ministrijai, sadarbojoties ar citām ministrijām, pašvaldībām u.c. institūcijām. LI pievienojot LIAA, jautājums par valsts tēlu būtu koordinētāks," uzsvēra ekonomikas ministrs.

Tomēr Rinkēvičs pauda bažas, ka diez vai LIAA kā vienīgā ar valsts tēlu strādājošā institūcija ārvalstniekiem skaidros vēstures jautājumus. Viņš ir pārliecināts, ka LIAA galvenais uzdevums ir vēstīt par Latviju kā investīcijām pievilcīgu zemi. "Es būtu gatavs LI pievienot LIAA, tomēr neuzskatu, ka valsts ārējais tēls būtu jāskata tikai no ekonomikas izpratnes," sacīja ārlietu ministrs.

Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) kolēģiem norādīja uz šīs diskusijas "vienu vāju aspektu", proti, ministriem ir maz informācijas par valsts tēla veidošanas stratēģiju, par tēla veidošanas mehānismu un dokumentiem, kuros būtu noformulēti valsts tēla pamatprincipi.

"Man simpatizē ideja par LI kā nevalstisku organizāciju, jo tas ļaus iestādei būt neatkarīgai. Tomēr patlaban jautājums nav par LI, bet gan par to, kādu redzam valsts tēla veidošanas procesu," uzsvēra kultūras ministre.

Savukārt Nemrio piebilda, ka LI esošo četru darbinieku potenciāls tiktu izmantots LIAA. Vienlaikus ekonomikas ministrs piekrita, ka diskusijas par vienotu valsts tēlu būtu ļoti nepieciešamas.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) konceptuāli atbalsta ideju, ka LI tiktu pārveidota par nodibinājumu, tomēr viņš vēlējās zināt, vai patlaban iespējams LI pārveidot par nodibinājumu un vai ir jau zināms, kur LI varēs piesaistīt papildus finansējumu. Bordāns pauda bažas, ka LI var nebūt privātu investīciju, lai jaunizveidotais nodibinājums spētu darboties ne tikai ar valsts līdzfinansējumu.

Savukārt ārlietu ministrs norādīja, ka LI jau ir bijušas iespējas saņemt ziedojumus, pat mantojumā atstātus līdzekļus, kā arī veidot kopīgus sadarbības projektus ar citu valstu institūcijām, tomēr LI līdz šim nav varējis piesaistīt citus līdzekļus.

Noslēdzot debates, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka ministru vidū nevalda vienprātība, kā arī nav skaidrības par to, kādi būtu ieguvumi no LI pievienošanas LIAA. Tāpēc premjers rosināja minēto jautājumu vēlreiz pārspriest politiskā līmenī sadarbības sanāksmē.

"Nevaru nepiekrist ne Rinkēvičam, ne Nemiro, bet šis jautājums ir jāizrunā konceptuāli. Skaidrs, ka LI statusa maiņa nav galvenais jautājums, bet gan jādomā, kā gribam radīt valsts tēlu," sacīja Kariņš.

Savukārt ārlietu ministrs atgādināja, ka pēdējo 20 gadu laikā ticis plaši diskutēts par valsts tēlu, turklāt tika pasūtīti pētījumi, rakstītas stratēģijas, uzklausīti ieteikumi utt. Rinkēvičs piebilda, ka patlaban pat ir divi valsts pozicionējumi, kas viens otram runā pretī, proti, "Baudi nesteidzoties" un dinamiskā "Magnetic Latvia".

Pēc valdības sēdes Kariņš žurnālistiem rezumēja, ka ministriem nepieciešama politiska diskusija. "Diskusija nepieciešama, lai saprastu, kādu rezultātu gribam, un tad arī atrisināsim jautājumu par LI," teica premjerministrs..

Jau ziņots, ka valdības komiteja pirmdien atlika lemšanu par Latvijas Institūta (LI) statusa maiņu, bet par to tiks lemts sadarbības padomē.

Kā ziņots, Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā ministrija kā labāko variantu ieteica LI pārveidot par publisku nodibinājumu, tādējādi nostiprinot tā autonomiju un paverot lielākas iespējas finansējuma piesaitē no privātajiem avotiem.

Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) bija norādījusi, ka LI funkcijas lielā mērā pārklājas ar LIAA funkcijām. "LI pievienošana LIAA dotu iespēju gan mazināt administratīvās izmaksa, gan efektīvāk izmantot abām institūcijām pieejamos finanšu resursus, gan arī kopējā sadarbībā, izmantojot abu institūciju pieredzi un zināšanas, īstenot kvalitatīvākas aktivitātes ar mērķi veicināt pozitīvu Latvijas tēlu starptautiskajā vidē," pauda EM.

Autors: LETA
Foto: LETA

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti