Dalies:

Latvijas Institūta jaunā direktore: Latvija ir diezgan liela valsts, bet darītāju mums ir maz

Latvijas Institūta jaunā direktore: Latvija ir diezgan liela valsts, bet darītāju mums ir maz
Artjoms Konohovs
  • 21. Jul. 2019

No 1. jūlija Latvijas Institūta vadītājas amatā stājusies Vita Timermane-Moora, kura līdz šim aktīvi darbojusies dažādos ar kultūru saistītos notikumos, organizējusi vairākus Latvijas simtgades pasākumus un ar Franciju saistītus kultūras notikumus. "Varbūt šis ir īstais brīdis, kad Latvijas Institūtam varam pievienot arī kultūras mandātu, jo tieši kultūra ir mūsu pamatīgākais produkts, ar ko esam pazīstami pasaulē,” intervijā LR3 "Klasika" atzīmē Timermane-Moora.

"Interesanti, ka Latvijas Institūta pamatdarbības priekšrakstos nekur nav minēta kultūra, un tas varbūt arī ir tāds mūsu ilūziju jautājums, jo parasti šādi institūti patiešām nodarbojas ar kultūru – ja runājam par Gētes institūtu, Britu padomi vai Francijas Institūtu, savukārt Latvijas Institūts dibināts 1998. gadā pēc Zviedrijas parauga, lai strādātu pie valsts tēla,” skaidro Latvijas Institūta jaunā vadītāja. "Bet… tas bija pagājušais gadsimts! Gadu desmitos daudz kas mainījies.

Protams, nenoliedzu visu pārējo, bet tieši kultūra ir joma, kurā esam ļoti labi gājuši uz priekšu un attīstījušies. Varbūt patiesi šobrīd tas ir jāizmanto, ka kultūra ir mūsu karogs – vienalga, vai tā būtu mūzika, lietišķā vai laikmetīgā māksla. Arī mūsu jaunais prezidents [Egils] Levits savā uzrunā atzina, ka vispirms ir izglītība un kultūra, un tad visas pārējās lietas – piemēram, ekonomika, jo jebkurš no aspektiem vienlaikus ir arī viena no ekonomikas sastāvdaļām.”

Lasītākās ziņas valstī

Pasākumiem – valstisks statuss 

Kā lasāms Latvijas Ārlietu ministrijas rakstītajā ziņojumā, no šī gada Latvijas Institūts mainījis savas darbības jomas. Kādas īsti būs izmaiņas?

"Vīzija un misijas sajūta ir,” uzsver Timermane-Moora. "Pirmais, kurā esmu atradusi dzirdīgas ausis un arī apstiprinājumu, ka tieši to mums vajadzētu – ka Latvijas Institūts ir tā institūcija, kas koordinē visus, kuri jau kaut ko dara saistībā ar Latvijas tēlu, Latvijas vārdu ārpus Latvijas. (..)

Tieši tā jau esam rīkojušies divarpus gadu, īstenojot projektus Latvijas simtgades publiskās diplomātijas programmā. Piemēram, ja Latvijas Radio koris brauc uz Japānu, Kanādu vai ASV, tas notiek sadarbībā ar mūsu valsts vēstniecību konkrētajā valstī, un šis pasākums tiek pacelts gluži citā,  valstiskā līmenī. Tieši tāpat ir ar Ivetu Apkalnu un kori "Latvija" vai Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri. Tur visur ieguldīta Latvijas valsts nauda – tie ir ļoti kvalitatīvi produkti, augsta pasaules līmeņa māksla. Un, ja mēs kaut nedaudz pievienojam finanses un cilvēkresursus, tas šo pasākumu pavērš pilnīgi citā kvalitātē – proti,

Latvijas Institūta vadītāja uzsver – Latvija nemaz nav tik maza valsts:

Piemēram, Francijā vairāki cilvēki dara vienu un to pašu lietu, strādā pie viena projekta, bet Latvijā viens cilvēks strādā pie trim lielajiem projektiem. Tā ir milzīga atšķirība, bet… varbūt vienlaikus arī mūsu priekšrocība. Ja runājam Latvijas Institūta kontekstā, par Latviju mums radīts tik daudz laba satura, tekstu un stāstu, ka ļoti bieži neko citu konkrētā jomā vairs nevaram izdomāt, ja nu samainīt vārdus vietām... Tas nozīmē, ka mums jāciena cilvēku paveiktais darbs, par kuru no valsts puses jau samaksāts, un tas vienkārši "jāmultiplicē".

Arī dokumenta tekstu varam izmantot vairākkārt. Strādājot ārlietās un vienlaikus dziļi atrodoties kultūras vidē, redzu lielas likumsakarības un resursus, ko varam attīstīt, kur ne bagātīgu resursu, ne milzīgu darbu – tikai attapību un sadarbību."

Vaicāta, kas ir tās organizācijas jeb privātpersonas, kas pie Latvijas Institūta var vērsties pēc palīdzības vai jautājumos par sadarbības projektiem, Timermane-Moora uzsver: "Jebkurš! Šobrīd Latvijas Institūts piedāvā informācijas materiālus, nākamā sadaļa ir žurnālistu vizītes – atbalstām ārvalstu žurnālistus, kuri interesējas par Latviju, gan gatavojot programmu, gan tīri cilvēciski palīdzot. Bet, ja runājam par nākotnes sadarbības partneriem, tad labprāt to pulkā redzētu visas valsts institūcijas, kas jau šobrīd darbojas – piemēram,  Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Ekonomikas ministriju, ceru uz sadarbību arī ar Satiksmes ministriju un Zemkopības ministriju un, protams, Kultūras ministriju. Ja ejam soli tālāk par ministrijām, tad noteikti ir runa par muzejiem, Nacionālo bibliotēku, visām institūcijām, kurām Kultūras ministrija deleģējusi funkcijas pārstāvēt noteiktu kultūras jomu ārpus Latvijas – piemēram, Nacionālais kino centrs, Mūzikas informācijas centrs, Jaunā teātra institūts, Laikmetīgās mākslas centrs.

Vairāk lsm.lv

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti